juvenal ([info]juvenal) rakstīja,
@ 2024-01-03 01:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nesaprotu šāda veida "antropoloģijas" jēgu. Nu uztaisa robotus, noekranē un laiž uz urāna raktuvēm strādāt. Un indiāņiem maksā UHI, lai tie brauc mācīties uz skolām. Tas ir tik vienkārši!

Tāpat skatīties uz indiāņiem pagātnē, bet neredzēt nedz Āfrikas kobalta raktuves, nedz ASV strādājošos iebēgušos bērnus (kas liek jumtus un strādā vissmagākos (vai kā to labāk pateikt...) darbus lopkautuvēs), nedz Krievijas naftas un ogļu laukos mokošos vīriešus, vai pašu Latvijas cilvēkus, kas par minimālo algu liek zivis un nedēļām dzīvo kojās. Šo arī var atrisināt ar robotiem.

Tad kāda ir antropoloģijas jēga? Jēga ir parādīt bildi:
1) ka ar tehnoloģijām var novērst ekspluatāciju un radīt pārticību visiem;
2) kā veidot sociāliekonomiskos procesus sabiedrībā tā, lai sabiedrība komitētu tehnoloģiju visātrākai radīšanai un ieviešanai un tādā veidā, kas tehnoloģijas izmanto tieši vispirms ekspluatācijas izbeigšanai un tikai pēc tam izklaidei vai citu, mazāk humanitāru, problēmu risināšanai.

Ja antroploģija pētītu šos normatīvos ieteikumus un pētītu, kā tos komunicēt un ieviest dzīvē. Tad tai būtu jēga.

Pretējā gadījumā tā ir bezspēcīga ļaunuma spoguļošana (a la Šnitke), no kuras, kā redzams, pašiem paliek riebīgi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pirmslietus
2024-01-03 10:46 (saite)
Roboti un tehnoloģija-tehnoloģijai-galā nereti kļūst par seku novilcinātājiem un nekādā veidā nevēršas pret cēloņiem, situācijas atzīšanu (pagātnes, tagadnes).

Es redzu arī tos citus gadījumus, kuriem visiem nereti ir kādas kopējas iezīmes.

Vajag, lai paliek riebīgi, tikai tā kaut kas var sākt grūt. Roboti un skolas (?) būtu vēl viens acu apsējs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-03 12:31 (saite)
Kādā veidā `` acu apsējs``? Kas būtu alternatīva? Nu viena alternatīva ir likt viņus mierā un aizmirst, bet vairāku iemeslu dēļ tās ir slikts risinājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirmslietus
2024-01-03 12:42 (saite)
Atbildi, piemēram, var meklēt pamazinot to uz individuālu mērogu. Ja indivīds ir nokļuvis situācijā, kurā tas ir darījis daudzas sliktas lietas kādam otram diezgan sen, bet lielā mērā aizvien, kāds būtu scenārijs, ja pastāv vēlme kaut ko mainīt? Izdomāt robotus un sūtīt uz skolu? pie tam pēdējam esot daļai no kolonizācijai un kultūras dzēšanas ieročiem..

Var sākt ar esošās un bijušās situācijas, kura ir tieši pēctecīga, ieraudzīšanu, kas varētu izraisīt riebumu, jā, bet šis riebums būtu ļoti vedelīgs un vēlams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-03 12:52 (saite)
Es domāju ka šeit nestrādā individuālas psiholoģijas analogs. Visa šī `` atvainošanās kultūra`` kas no šādas analoģijas seko padara situāciju tikai sliktāku un mūs vājākus. Es domāju ka t.s. ``vēsturiskais taisnīgums`` ir fikcija un tā atjaunošanas mēģinājumi neko labu nedotu, kaut vai tāpēc ka vēstures gaitā sliktas lietas ir darījuši pilnīgi visi. Ir jēga atcerēties kas ir sliktas lietas un tās vairs nedarīt bet taisīt ceļos krišanu un pelnu kaisīšanu sev uz galvas ir a) bezjēdzīgi un b) veicina sliktas lietas problēmsabiedrībās un galu galā bojā arī mūsu dzīvi, sk. visas imigrācijas krīzes R-Eiropā, kas ceļas no mākslīgi pastiprinātas vainas apziņas.

Viens piemērs kas labi šo ilustrē: Vergu tirdzniecība, vergu transportēšana no Āfrikas uz Ameriku. Verdzība ir slikti, neviens nestrīdas. Vairāk tā nedaram. Bet kas piedalījās? Baltie plantatori, protams. Un afrikāņu vadoņi. Jo kas tos vergus pārdeva? Paši afrikāņi. Tātad abas puses darīja sliktas lietas un ir velcomētas vairāk tā nedarīt, bet šodien neviens nekur nav vainīgs. Jāizbeidz šis vainas apziņas kults.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirmslietus
2024-01-03 13:13 (saite)
Bet šajā piemērā nelabās aktivitātes nav beigušās. Tā nav tukša atvainošanās par pirms 500 gadiem notikušo, bet atbildības uzņemšanās par notiekošo tagad, tekošajā laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-03 13:17 (saite)
Nu tas zināmā mērā ir taisnība un tas ir par to ko es teicu augstāk - izpētes trūkums vai arī izpētes rezultātu neņemšana vērā kas rezultējas ``demokrātijas ieviešanas`` pasākumos ko novērojam Irākā u.c. vietās un mūsu neveiksmes Irānā, Afganistānā, Dienvidāfrikā un citur. Ja mēs , Eiropas un Amerikas civilizācija gribam bez sliktām sekām nostiprināties pasaulē tad mums jāsaprot kā domā citu kultūru cilvēki un attiecīgi jārīkojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirmslietus
2024-01-03 13:21 (saite)
Jā.. vērtību plurālisma ieraudzīšana, dziļāka analīze būtu vēlams solis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-03 13:24 (saite)
Dziļāka analīze jā, bet nav nekāda vērtību plurālisma. Mums ir mūsu vērtības. Modernisms, humānisms. Jā mēs varam saprast ka ir arī citas vērtības, bet tās ir citas, svešas un mēs veicinam savas nevis tās citas. Citu vērtību nesējs kas pretendē uz tiem pašiem resursiem uz kuriem mēs ir pretinieks. Tas ko var darīt - var mēģināt konvertēt viņu uz mūsu vērtībām, bet ne vienmēr tas izdodas. Var koeksistēt, ja tas nav agresīvs un invazīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-01-03 13:30 (saite)
Vispārēji par vērtībām. Ir tādas vērtības kas veicina zinātniski tehnisko progresu un līdz ar to katra un visu dzīves līmeņa pieaugumu un ir svešas, no mūsu skatupunkta nepareizas vērtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-01-03 13:09 (saite)
Jā un vēl viens izplatīts mīts ir ka visas kultūras ir vienlīdzīgas un vienādi vērtīgas. Piemēri: 3. reiha kultūra, kas balstās rasismā un antisemītismā, Taleban u.c. radikālo islāmistu kultūras, acteku kultūra. Dažas ir jācenšas dzēst. Jo bīstamas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?