Es domāju ka šeit nestrādā individuālas psiholoģijas analogs. Visa šī `` atvainošanās kultūra`` kas no šādas analoģijas seko padara situāciju tikai sliktāku un mūs vājākus. Es domāju ka t.s. ``vēsturiskais taisnīgums`` ir fikcija un tā atjaunošanas mēģinājumi neko labu nedotu, kaut vai tāpēc ka vēstures gaitā sliktas lietas ir darījuši pilnīgi visi. Ir jēga atcerēties kas ir sliktas lietas un tās vairs nedarīt bet taisīt ceļos krišanu un pelnu kaisīšanu sev uz galvas ir a) bezjēdzīgi un b) veicina sliktas lietas problēmsabiedrībās un galu galā bojā arī mūsu dzīvi, sk. visas imigrācijas krīzes R-Eiropā, kas ceļas no mākslīgi pastiprinātas vainas apziņas.

Viens piemērs kas labi šo ilustrē: Vergu tirdzniecība, vergu transportēšana no Āfrikas uz Ameriku. Verdzība ir slikti, neviens nestrīdas. Vairāk tā nedaram. Bet kas piedalījās? Baltie plantatori, protams. Un afrikāņu vadoņi. Jo kas tos vergus pārdeva? Paši afrikāņi. Tātad abas puses darīja sliktas lietas un ir velcomētas vairāk tā nedarīt, bet šodien neviens nekur nav vainīgs. Jāizbeidz šis vainas apziņas kults.