Kopējā ideja ir tāda, ka par agresiju ir vainīga k-vu tauta, jo gadu gadiem ir balsojusi par politikiem, kas pie tādas agresijas ir noveduši. Tāpēc arī dehumanizācija notiek pilnā sparā - tik un tik okupanti iznīcināti un cik tas ir labi.
Bet ko tad k-viem bija darīt 90. gados, 2000-os gados un tālāk? Ja tie cilvēki, kuriem K-ijā bija iespēja veidot politiku (jelkādas manevra iespējas ārpus izdzīvošanas režīma) sadalījās tādās nometnēs kā putinisti, kā vecie komunisti (bez skatījuma uz tehnoloģiju transformējošām iespējām), kā Rietumu privatizatoru pakalpiņi, kā eksaltēti cilvēktiesību intelektuāļi, kuri praktiskos jautājumus nevēlas un neprot risināt. Kāda bija izvēle? Par ko tad bija jābalso? Par Rietumu privatizatoru pakalpiņiem, kas būtu privatizējuši resursu uzņēmumus un ne tikai laiduši garām valsts kasei ieņēmumus, bet arī pieprasījuši subsīdijas kā ASV naftinieki? Tā bija tā izvēle?
Rietumu demokrātija ir tik svēta un spēcīga, cik labi funkcionējoša ir tajā esošā sociālā atbalsta sistēma, kas dod iespēju katram izrauties labākai dzīvei. Sociālliberālisms. Taču, ja šī demokrātija tiek eksportēta bez šī sociālā taisnīguma, sociālām iespējām un tiesiskuma, tad nevajag nedz brīnīties, nedz šausmināties par rezultātu.
K-vijā bija jāveidojas sociālliberālai partija, bija jābūt inetelektuāļu atbalstam, bija jābūt gaišām idejām + praktiskiem risinājumiem + modernas izaugsmes ekonomikas programmai. Bija jābūt šādai izvēlei un tad vēlētāju varētu saukt pie atbildības par to, ka viņš/viņa nedeva mandātu racionālai, humānai kustībai. Šaubos, vai šāda izvēle K-ijā bija un, ja bija, tad bija pietiekoši atbalstīta no to intelektuāļu puses, kuri tagad varbūt visvairāk nožēlo notiekošo vai kuri tagad ir devušies trimdā pēc tam, kad nebija izpildījuši savu aktīva pilsoņa pienākumu.
Un tieši tas pats attiecas arī uz Ukrainas izvēlēm. Un Latvijas izvēlēm. Un Ungārijas izvēlēm. Un tas pats attieksies uz Polijas izvēli šogad. Politiku veido tie, kuriem ir iespēja to darīt. Tiem arī ir pienākums to darīt. Pārējiem atliek tik vien, kā balsot.