Tieši par to arī ir mans komentārs - vienkāršajam cilvēkam ir tik vien iespēju, kā nobalstos (nu labi, varbūt iestāties partijas rindas un nodrošināt partijai biedru skaita kvorumu dalībai vēlēšanās).

Bet visa atbildība ir uz to intelektuāļu pleciem, kuriem ir laiks 15 minūtes dienā veltīt laika politikai un veidot domu, politiskās kustības, piedāvājumu, utt.

Parasti šādi intelektuāļi izvairās no politikas un tad kad viss saiet škērsām (kā K-vijā, kā Ungārijā, kā tagad daļēji Latvijā), tad šādi intelektuāļi parasti gaudo visskaļāk, raksta publiskās vēstules ministriem, utt.

Bet kur viņi paši bija, kad vajadzēja veidot politisko piedāvājumu? Tajā brīdī politika likās par netiru, vai? Vai arī pārāk bezjēdzīga?

Ja nemaldos, tad Jabloko kā sociālliberālā partija, bija viscerīgākā. Interesanti būtu paskatīties, kāpēc viņiem nesanāca. Varbūt pietrūkta praktiskā piedāvājuma modernai ekonomikai. Un tāpat interesanti būtu redzēt, vai šodienas K-vijas intelektuāļi, kas atrodas trimdā, beidzot ir sākuši strādā pie normāla politiskā piedāvājum, kas ietvertu gan modernu ekonomiku, gan sociālo spēcināšanu, gan atvērtas un humānas kultūras vērtības.