- 30.8.26 15:42
Vispār jocīgi ir vecāki, kuri liek meitām vārdus uz I. Ieva ir vienīgā pieņemamā, vēl Ilze (kas jau ir senlaiku vārds). Pārējais ir liels banketa galds ar salvetēm.
- 0 rakstair doma
- 30.8.26 15:35
- 0 rakstair doma
- 30.8.26 15:18
- 0 rakstair doma
- 30.8.26 15:04
Es strauji pacēlu acis. What?
Man kopš 36 vairs nejautā. Pārdevēja ātri attrauca, ka joks.
Bet kāpēc tāds joks? Es izskatos labi, bet nekādi jauns.
Varbūt izskatos tik ļoti vecs, ka ņirgāties ir normāli?- 1 rakstair doma
- 30.8.26 12:16
tas, ka tieši baltie angļi nedrīkst pieteikties vakancēm - ir institucionalizēts rasisms vai nav?
( ... )- 0 rakstair doma
- 30.8.26 13:38
Pirms pāris gadiem tas bija, ka lai pilnīgi nevienu neapziņo, ka esmu miris, izņemot, ja tas ir sadzīviski nepieciešams. Es gribu ļoti šauru, pašu tuvāko loku, pāris cilvēkus.
Vakar izskanēja, ka vienu dziesmu gribu: Moby - Last Night on Earth- 0 rakstair doma
- 30.8.26 11:51
Neviens mani neredzēja
lejam gaužas asariņas.
Piedurknīte tā redzēja,
asariņas noslaukot.- 1 rakstair doma
- 29.8.26 23:22
no manas tagad pieredzes. jā, viņa bija izsalkusi.
izsalkusi tik ļoti, ka redzēja, ka jauns tirliņš "viņš dreb kā grib mani. es viņu izplosītu pa lupatām". bet abi savācāmies. es vnk neko nedarīju. ārste bija gatava apgāzt visas lampas, lai viņu paņem turpat- 0 rakstair doma
- 29.8.26 23:12
- 0 rakstair doma
- 29.8.26 23:02
Reizes. Katra. Un ir reizes, kad vnk atskaitos- 0 rakstair doma
- near death experience
- 29.8.26 20:57
pat dažus metrus no mašīnas līdz veikala durvīm es gāju zem lietussarga, jo gāziens bija pamatīgs. klejoju pa ailēm un pēc brīža iezvanījās mans mugursomas kabatā snaudošais tel. zvanīja m, lai man kko atgdādinātu. pēc īsās sarunas ieliku tel atpakaļ. vēl pēc pāris min tel. iezvanījās atkal, šoreiz zvanīja bērns, lai pajautātu vai apskatījos viņas tekstu diskordā. pēc īsas sarunas ieliku tel atkal atpakaļ somas kabatā. pēc tam atskārtu, ka ir vieglāks ceļš - man mugurā bija agrāk vēl nevilkta, pogājama jaka ar divām lielām priekškabatām, tel taču var ielikt tur, tas ir daudz ērtāk nekā mugursomā. un - tajā brīdī es to neapzinājos, bet kaut kur ap šo laiku manas smadzenes malfunkšunoja.
viss bija labi līdz brīdim, kad pie dažiem aitemiem man bija dillema, kurš labāks un grasījos zvanīt m, bet - nav telefona. nav lielajā, ērtajā jakas kabatā, nav arī otrā kabatā. mugursomā? nē, nav nevienā no mugursomas kabatām. iepirkumu grozā? nē, nav arī tur. lēnām mani pārņēma pilnīga neizpratne un panika. mēģināju iet, kur iets iepriekš, varbūt izdosies to ieraudzīt atstātu kkur uz kāda plaukta malas or smth, paralēli es iztēlojos kā mans telefons nonāk kaut kādu nezināmu cilvēku rokās un - tas ir ļoti savtīgi, iespējams, bet tas, ka viņi varētu ar to maksāt, man nešķita ļaunākais (kartes var nobloķēt, galu galā), bet visbaisākā man šķita doma par to kā tiek atvērtas viena galerija pēc otras, kurā roku rokā zem rudens lapām flirtē kyo un tohru vai kur ir meme ar vīriešu prasībām 'precību materiāla' sievietei 2026. gadā (tur ir tikai 2 punkti: 1)viņa nenogalina bērnus, 2)viņai nav dzimumlocekļa - the bar is low), bilde ar pareizo miega tēju vai video kā leikocīti tīra tavu organismu, kāds īpaši grafisks citāts no kāda literāra darba, kurš man šķita komisks, attēls ar stafiju, kurš mežā grauž koku vai manu kaķi, kurš koridorī nodarbojas ar aura farming, smieklīgi viduslaikos zīmēti sikspārņi, Ketlīnas Stokas raksts, Snorkes jaunkundze un Bumbulīte gotu apģērbā.. no one would give a fuck and nevertheless it's still terrifying. tas šķiet līdzīgi kā pazaudēt personikso dienasgrāmatu, tikai sliktāk.
tad man iešāvās prātā, ka es tikai tērēju laiku, bet vajag ātri kko darīt, piem, lai man zvana m un tad varbūt varēs atrast, jo tel joprojām ir vēl jābūt veikalā. ieraudzīju 2 veikala darbiniekus un devos pie viņiem, sakot, ka es vēlos atstāt grozu ar lietām tajā un tūlīt būšu atpakaļ, jo bla bla bla, uz ko viens no viņiem uzreiz sacīja, ka it's ok, jo viens darbinieks jau esot tel atradis un atnesis. viņš aizgāja tam pakaļ un pirms atdeva, drošības pēc pajautāja, kāds tam ir keiss. un es atbildēju, ka anime tēls - elfiņš Frīrena un uzreiz tas man tika atdots. viņa kolēģis teica, ka it's just horrible when that happens and i replied that yes, i nearly died :)- 2 rakstair doma
- 29.8.26 22:34
- 0 rakstair doma
- 29.8.26 22:15
Man nav nekādu taustāmu pierādījumu. Tikai viņam ir taustāmi, gar maziem bērniem.
Krievijas Pareizticīgā baznīca ir pierādījums, kurai viņš uzticās. РПЦ atbalsta slepkavas, bērnu izvarotājus.
Gnidrologs ir dehumanizēts. Tā vnk ir caureja. Brūni, šķidri sūdi.
Mapats ir sīka caureja. Viņam vispār nav spēka. Viņš smird, elpojot treniņbiksēs, tikko nopirdies.
Es te pāri visam, saule, ar shivas 1000 acīm- 0 rakstair doma
- 29.8.26 22:05
- 0 rakstair doma
- 29.8.26 21:43
Inguna konkrēti ir dermantīna soma, novāļājusies pusaudža kaktā, kas atkal vakarā būs jāsabāž ar grāmatām, kladēm, ne gluži mazgātu fizkultūras tērpu iestīvējot. Inguna dodas uz skolu. Pati jaunā meitene to paspārda starp sola konstrukciju, lai iekārtotu kājas ērtāk. Atnākot mājās, izbesījusies nomet atkal tumšākajā stūrī. Rēgojas kvadrāta gals ar psrs kvalitātes uzdruku uz somas gala, kas atgādina Pepsi Cola- 0 rakstair doma
- Psihiatrija 8 / Par cilvēkiem ar paaugstinātu jūtīgumu un jutīgumu (HSP)
- 29.8.26 21:24
https://www.youtube.com/watch?v=_4x0fRO
6w5M
Mans iecienītais psihiatrs beidzot uztaisījis video, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Atslēgas atziņa -> cilvēki ar HSP dzīvo skalā 1 - 15, kamēr citi dzīvo 1 - 10.
Tas nozīmē, ka kairinājumi no āra ir jākompensē ar pārliecībām no iekšienes, lai cilvēks
liela stresa gadījumā nepazaudētu veselo saprātu.
Pārliecības no iekšienes ir gadu laikā jāuztrenē. Psihiatrs pats arī sevi pieskaita pie HSP un ir gadiem kāpis boulderinga
sienās, lai justos par sevi lepns un pašpārliecināts.- 0 rakstair doma
- alko asociācijas. arī skaidrā mēdz būt
- 29.8.26 20:56
Tas, ko piedzīvoju no Goldie, ir daba, etalons. Viņa ir pļavas ziedu vārdi, rasains, agrs rīts vasarā.
Es nenosaukšu vienā vārdā, jo mīļajiem ir daudz vārdu.
Par sevi man gan nav precīzas atskaites. Armands. Nu un? Murgo, turpini murgot.
p.s. Ēm, esmu bijis tik deep, ka drīkstu visu šo atļauties. Man ir bijusi brīvi pieejama pults – iestati visu sevī, ko gribi. Es izvēlējos pat nepieskarties, jo lēmumi būtu galēji neatgriezeniski. Un tur es pilnīgi nezinu neko. Man true 1x atvēra pilnīgus manis settingus.
Atvēra paneli vienīgo reizi dzīvē, uz kādu pusstundu
tag = deepest psihedēlija. tikai tāpēc pieminu, ka neviens tāpat neticēs, bez skaidrojuma, pieņemama ārpus pieredzētā, fiksētā.
Svarīgi arī, ka tas nav ne šodien, ne pirms gada. man to atvēra pirms mazāk nekā pirms 30 gadiem, manos kādos 20 +
Ja tu redzi ko tādu, tev nav vairs cita ceļa- 0 rakstair doma
- 29.8.26 18:44
Es nekad neshaubos par Dievu, bet es shaubos par sevi un saviem ieradumiem, spontaanaam domaam, nepaklausiibu.
Jo nav jau liinijas starp beerniibu un pieaugshanu.- 0 rakstair doma
- kārtējais alko atmiņu stream
- 29.8.26 19:56
Manās mājās nekas nebija iespējams. Vecmamma mīlēja (mamma tikmēr strādāja psrs piecgades celšanā), bet bija uzraugs – nav iespējamas nekādas deviances.
Mēs pie Ivo uztaisījām mazu parašūtu. Nolaidām no 6. stāva, pa kura skārdu arī brīvi staigājām, vidēji smagu priekšmetu.
Es piedāvāju, lai nolaižam viņa kaķi zemē ar parašūtu. Ivo bija tik vīlies. Ko tu Armand man piedāvā. Man gan likās, ka kosmosa operācija nekad negarantē, un kaķi ziedot, ja neizdodas, nav nekas traks.
Nedarījām ar kaķi. Toties, citreiz, dēļ mums bija bloķēta iela, ekipāžas ar ugunsdzēsējiem un milicijas mašīnām uz stundām. Khh
Skarbā vecmamma ar viņas meitu, ļoti skaisto manu mammu
p.s. oh, wow, ir 2026. palaidu martu garām. martā vecmammai = 120- 2 rakstair doma
- 29.8.26 18:55
- 0 rakstair doma
- dp
- 29.8.26 16:34
dienas prieks
pāris nedēļas redzu šo joku klīstam pa FB, nolēmu saglabāt:
"100 g degvīna = 40 g alkohola = 8000 neironu nāve smadzenēs...
Šī, plaši izplatītā tēze, mani nemitīgi mocīja pēdējo divu nedēļas nogales, līdz es tiku pie kalkulatora.
No dažādiem cienījamiem avotiem es uzzināju, ka vidējā cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 miljardi neironu.
Daliet šo skaitli ar neironu skaitu, kas tiek zaudēti, izdzerot 100 gramus degvīna, un mēs iegūstam skaitli, kas atbilst 1 075 000 litriem degvīna!!!
Citiem vārdiem sakot, mūsu SMADZEŅU IETILPĪBA ir 1 075 000 litru degvīna!!!
Cik ilgā laikā mēs tās pilnībā IZTUKŠOTU, ja dienā izdzertu 1 litru degvīna?- 2945 GADI."
kbj- 0 rakstair doma
- kā, manuprāt, pareizi strādāt ar info
- 29.8.26 17:49
- Kā es strādāju ar jauniem skatu punktiem, idejām, ko nespēju pieņemt/saprast:
- Apzinos, ka daudz ko nezinu un/vai nesaprotu. Apzinos, ka claude.ai man var adekvātā līmenī paskaidrot to, ko nesaprotu (tas parasti ir 1. solis, jo padziļinātu info meklēju avotos). Vados pēc idejas "aptuvenas zināšanas ir labākas par šo zināšanu neesamību". Tas ir pirmais solis, kas daudziem nekad nepienāk.
- Iepazīstos ar pamata informāciju par nesaprotamo tēmu X vai Y. Definīciju un kopsavilkumu.
- Apziņā par šo tēmu formējas pagaidu viedoklis-hipotēze. Integrēju to savā uztverē/domāšanā, lai pārbaudītu, kā tas darbojas praksē. Ar "pārbaudītu praksē" domāju gan burtiksi, gan izmantojot šo infu kā mentālaiso framework, kurā konstruēt/vizualizēt šo vai no tās tēmas atvasinātus atzarus.
- Pat ja pēc "prakses" secinu, ka hipotēze nekļūst par tēzi, darbošanās info inducētā paralēlā mentālā freimworkā uzlabo apziņas izšķirtspēju un t.s. "headroom". Jo vairāk paralēlas pasaules spēj vizualizēt/apzināt, jo lielāks ir tava skatījuma izsķirtspējas (resolution) potenciāls - sniedzot tev iespēju pāris sekundēs iziet cauri visam spektram - no mikroskopiska hiperfokusa, līdz kosmiska apjoma "lielajai bildei" un atpakaļ. Kā augšā, tā apakšā (as above, so below).
Esmu ļoti pateicīgs, ka man dzīvē bija iespēja studēt jurisprudenci, jo šī disciplīna attīstīja to, kas man nebija iepriekš - domas (relatīva) stabilitāte, aukstasinīga funkcija pāri formai rakstīšana, strādāšana ar info, loģikas ķēdes (pateicoties kāzusu risināšanai), utt.Mūziķim vissvarīgāk savu ēterisko pasauli balansēt ar eksakto vai cita veida disciplīnu. Pretēji risks, ka plūsmas enerģijas aizpludinās viņa patību līdz nepazīšanai. Manuprāt, vissvarīgākais ir iemācīties pārslēgties no racionālā uz stihisko cilvēku, un atpakaļ. Tad mūziķis nodara sev vismazāk pāri (tūrēšanas pieredzes paliek mūzikas lauciņā un netiek jauktas kopā ar "racionālo" es). Pēdējos 2 teikumus rakstu no salīdzinoši naiva skatu punkta (smaidu). - 0 rakstair doma
- 29.8.26 17:34
Mans bērnības sirdsdraugs arī ir Lauva. Mums ir nedēļas starpība. Tas pats gads, viņam 9. aug., man 16.
Nu tad mēs arī gājām sakabē, full blown fire.
Abiem ir pilnīgi wild idejas, viens otru papildina.
Pusaudžgados draudzība nomira dabiski. Cita ikdiena, citi pulksteņi. Tagad nezinu pilnīgi neko par viņu- 0 rakstair doma
- Kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs*
- 29.8.26 12:13
Mēs esam prokrastiNācija. Izlasīju te: Prokrastinācija un radīšana | Manifests
Neesmu sajūsmā par Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju, lai cik glīti un rūpīgi realizēta, taču vienalga atsit antikvariātu vai krāmu tirgu. Un kāpēc tieši šīe 99 vai cik nu tur ģēniji? Tur ir atzīmēti visādi prokrastinējoši shujiņpeteri, bet kādai Ārijas Elksnes brošiņai vietas nepietika. (Un nē, Elksne nav mana mīļākā dzejniece, taču tajā sarakstā ir pārāk daudz vīriešu!)
*Vispār kuģi nepeld, peld tikai sūdi. Kuģi iet, kuģi kuģo.- 3 rakstair doma
- 29.8.26 05:27
Virtuve, gatavošana. Es nevienu recepti dzīvē neesmu izlasījis. Ja kādreiz esmu izlasījis "2 olas, 200 g biezpiena,... un tālākais bs, es to nekad neatceros. Man vnk ir pieslēgums. Es ingredientus izvēlos un apstrādāju, miksēju, secībā, proporcijās, kā to nodrošina pieslēgums, nekādi mērtrauciņi. Vienīgi, ja jāatšķaida etiķa esence – lūk tur vajag matemātiku, lai nesanāktu hūnija – etiķa esences šķīdums ir kontrolēta matemātika. Pārējais ir lidojums space.
Tikko pagatavoju makaronus ar tunci un apcepinātiem dārzeņiem on the fly. Kad viss jau bija gatavs, pirmo reizi pieliku mēli – izstiepās īkšķi uz augšu – 10/10.
Vislabāk ir gatavot viegli erebush.
Proof:
* pro pavārs nogaršoja reiz manu meal "kā tu to dabūji gatavu?"
* Laura un viņas tētis. Ai, nerunāsim. Tur bija lauri un pateicības, kādas vakariņas viņiem sagatavoju.
* Jāzeps stāstīja daudz augstākam pavāram, Guntai, par manu vistu, sautētu dārzeņu mērcē. Gunta ļoti ieinteresējās "wow, paps tura man līdzi? pastāsti, kas tur bija"
p.s. Tā nu arī nav, ka pilnīgi nevienas receptes. 10 gadu vecumā man bija sirdsdraugs-līme, mēs bijām nešķirami. Pilnīgi brāļi. Līdām pa augstiem slīpiem jumtiem, spridzinājām, un cepām tortes, kamēr viņa mamma nav mājās. "Melnais Princis" – šokolādes kārtu torte ar krējuma kārtām, pārlieta ar biezu šokolādi. Mēs ļoti sekojām receptei (citādi arī spridzināšanas un jumti neizdotos). Mēs bijām wild, bet ar saprātu.
Rezultāts bija tāds, jau pirmajā reizē, ka mēs aprijām, un nākamajās reizēs tantes bolīja acis "wtf? to uzcepa 10-gadīgi bērni?"- 0 rakstair doma
- 29.8.26 01:00
Man tā vajag MI šobrīd. Es attīstu savu lielo iznācienu, nedēļām, un jākomputē ir ļoti daudz. Pats varu, bet tas aizņem tik daudz laika, un 2 galvas gudrākas.
Free versija nav diezko gudra, un arī tokeni beidzas ātri – tad vispār tu sāc runāt ar kalkulatoru, dumjāku par tevi.
Happy. Man ir Plus- 0 rakstair doma