putni galvā
putni galvā
- 23.3.26 19:22
Muse jaunā dziesma ❤️-
0 rakstair doma
- 23.3.26 19:47
Ja man kādreiz būs sava rokgrupa, es to nosaukšu "Cik bagātniekus tu esi nogalinājis dzīves laikā?". Nez, man liekas piedūrīgs nosaukums. Mērķis - proponēt jautājumā ietverto ideju. Es uz to visu skatos no sekojošā skatu punkta - ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ sev nav vēl uzdevis šo jautājumu, tad mūsu mūzika viņu iedrošinās sākt apcerēt šo ideju. Jo vairāk cilvēki to apcerēs, jo lielāka iespēja, ka kāds rīkosies! Burvīgi!-
3 rakstair doma
- Vai matemātikai ir sakars ar sirds darbību?
- 23.3.26 15:46
"Saproti mani, kā gribi
Gribi mani, kā saproti
Man ļoti trīc Tavas rokas"
-Klāvs Elsbergs
Šāds uzraksts ir uz sienas Humanitārajā fakultātē LU.
Fizmatos nav nekā. Ēkā nav ne uzrakstu, ne daudz telpaugu, nav kaut kā tāda, kas raisītu piederības sajūtu. No ekrāniem redzama informācija, kurš šomēnes LU visvairāk ziedojis.
Šodien tas bija kliedzoši, jo es starpbrīžos lasīju grāmatu par skolu 1960-tajos gados "Lazdu laipa". Tai lauku skolai bija savas piederības zīmes. Birzs, koki, iekopti zaļumi.
LU Humanitārajiem ir savs mauriņš, ir liels sienas gleznojums. Viņi aizvien ir Visvalža ielā.
Es domāju - ceļ jau Torņakalnā šobrīd jauno ēku, kur būs filologi, juristi un citi. Jā, ceļ, taču vai sirdi rakstu mājas stūrakmenī kāds iemūrēja?
Kā šī ēka atšķirsies no citām universitāšu ēkām Liepājā, Ķīpsalā, Daugavpilī, Tartū, Klaipēdā?
LU ģerbonī ir ozols. Vai Torņakalnā ir iestādīts tas simboliskais ozols, kas ir ģerbonī?
Kas ir latviešu zinātnieks bez nacionālās identitātes? Varbūt jāuzdod šie jautājumi rektoram. Lai padomā, ka mēs vēl neesam roboti.-
11 rakstair doma
- 23.3.26 14:55
No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!"-
4 rakstair doma
- 23.3.26 14:54
Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!"-
2 rakstair doma
- 23.3.26 14:46
-
Sāku rakstīt rakstu par vienu no savām mūzikas mīlestībām, bet noslēdzu to par kolektīvo maģiju post-Epstīna pasaulē.
Biju nedaudz piemirsis, cik ļoti mīlēju A Silver Mt. Zion albumu "Horses in the Sky" (2005). Tā ir mūzika, kas man visspēcīgāk asocējas ar post-9/11 pasauli. Pasauli šokā. Pasauli, kas lēnām sāk nojaust, ka nākotne, iespējams, nebūs tāda, kā mēs vēlamies. Ļoti labi atceros to sajūtu, kad, braucot uz skolu kā sestklasnieks, jutu tādu kā strāvojuma nomaiņu - vecais ārā, jaunais iekšā, vecais ārā, jaunais iekšā. Tolaik vēl nesapratu, ka cvilizācija ieiet savā liminālajā fāzē (kad pirms pārdzimšanas cikla restarta viss saplūst - kad saplūst robeža starp krietno un nekrietno, labo un ļauno, gaismu un tumsu).
Īpaši spēcīgi šo mūziku ir klausīties post-Epstein pasaulē, kad civilizācija ir apzinājusies tos pilārus, uz kā tā ir būvēta pašos pamatos un pašā, pašā augšā. Tas, ko mēs redzam kā virsburžuāzijas/ vajadzību būt garīgi slimiem kropļiem, manuprāt, nav nekas vairāk kā viņu vēlme transcendēt šo zemo demiurgu irdīto pasauli, sasniedzot t.s. gnosis stāvokli. Viņu pielietotā metodoloģija ir ar parasto mirstīgo ļaužu dzīvību un morāli nesavienojama, pretdabiska, taču ļoti, ļoti potenta rituālā maģija, kas ieausta sabiedrībā un kultūrā tik dziļi, ka neviens pat nenojauš, ka savās ikdienas gaitās ņem dalību dažāda veida rituālos.
Teiksim, tavs darbs. Tu apmaini savu dzīvības enerģiju, savu potenciālu pret materiālās vērtības garantu. Solījumu. Fikciju.
Kāpēc bija esenciāli pāriet no zelta standarta uz fiat valūtu? Zelts ir ļoti potents elements. Tas, kuram ir zelts, ir reāla vara. Papīra nauda ir vērtības garants, kas atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem.
Runājot par materiālajām vērtībām, vislabākais to vērtības tests ir sekojošais domas eksperiments: iztēlojies pasauli, kas pēc dabas kataklizmas vai 3. pasaules kara civilizācijas atomgenocīda, tehnoloģiski/zināšanu jomā ir nonākusi atpakaļ 19. gadsimta sākumā, jo visa civilizācijas informācija tika pārnesta uz digitālo vidi, kas iznīka līdz ar elektrības un datu nesēju nāvi. Tāpat būs ar vērtības apsolījumiem, ko garantē noteikta politiskā iekārta vai vara - tai nomainoties, vērtības garants var pilnībā zaudēt savu sākotnējo būtību. Vai tādā pasaulē šī brīža šķietamā vērtība saglabāsies? Vai tā saruks? Vai varbūt pieaugs?
Līdz ar to mēs varam teikt, ka modernais cilvēks savu dzīvības enerģiju ikdienā rituāli ziedo pret vērtības apsolījumu, veicot noteikta veida paredzamas (rituālistiskas) darbības katru darba dienu. Jebkura rutīna ir rituāls. Varu pār sevi iegūst tas cilvēks, kurš iemācās to saskatīt un ielasīt šajos ikdienas rituālos SAVU UNIKĀLO REALITĀTES IZPRATNI.
Atmet sabiedrības uzliktos priekštatus, aizspriedumus un paš-kontrolējošās limitācijas. Sabiedrība apēd citādāk domājošos un izdirš tos psihenēs, kas kalpo kā īslaicīgās/ilglaicīgās aizturēšanas iecirknis garīgi neveselajiem - ne miņas no ārstniecības, ne miņas no apgaismes, ne miņas no cilvēka pašcieņas, kas ļautu cilvēkam tikt elevētam nevis iemītam dziļāk ūdens virspusē peldošajos sūdos; neviens jau nenojauš, ka tur, dzīlēs, viss ir mierīgi, viss ir labi).
d
-
5 rakstair doma
- Interesanta intervija
- 23.3.26 13:57
https://sejas.tvnet.lv/7743117/bija-jaiet-prom-citadi-tevi-var-nosist-inga-gaile-par-sieviesu-bailem-un-to-kapec-mums-vajag-stambulas-konvenciju?_gl=1*1pnovev*_gcl_au*MTY2NDM5MzY2MS4xNzc0MjYyNzkz
daudz sakarīgu domu, bet viena piezīme - joprojām nesaprotu kā feministes var atbalstīt tik ultrapatriarhālu sistēmu kā islāms. Es saprotu kad atbalsta islāma zemju sieviešu cīņu pret islāma tradīcijām, bet kad atbalsta pašas šīs tradīcijas un islāmu kā tādu - tas ir kā?-
0 rakstair doma
- 23.3.26 13:01
What is wow-
0 rakstair doma
- 23.3.26 11:51
Vakardienas pozitīvais pārsteigums bija kāds jauns vīrietis, kas palaida mani tramvajā apsēsties. Jo man bija divas smagas somas (mana un Lauvas). Biju ārkārtīgi pārsteigta. Kāpjot transportā, es drīzāk gaidu, kad mani atkal nolamās vai piesiesies visa brauciena garumā, liks celties no sēdvietas, kāps uz kājas vai vienkārši kautiņa laikā uzkritīs virsū.
Varbūt ar laiku tā notiks biežāk? Tāda novecošanas pozitīvā blakne.-
9 rakstair doma
- dp
- 23.3.26 09:26
dienas prieks:
https://pietiek.com/raksti/simtiem_tonnu_degvielas/
***
Katru reizi, kad apmeklēju Rīgas Zoo, pamirstu pārdomās pie serpentārija. Kur gan esmu redzējis šīs lēnās, uzmanīgās kustības, košās krāsas, mimikriju un ne pārāk inteliģentos skatienus un tukšgaitā tērētās kalorijas? Tad atcerējos pēdējo apaļo galdu «Rail Baltica» sakarā, un atmiņa atgriezās.
Toreiz minūtes 10 paklausījos un sapratu, ka mēs esam ķīlnieki. «Viņi» ir vienkārši neadekvāti, vienkārši pirmie paspējuši uzvilkt balto halātu un iedomājas, ka ir ārsti. Un mēs ar «šiem» te līdz rudenim nenovilksim - krīze ir jau sākusies.
***-
0 rakstair doma
- dr
- 23.3.26 09:22
-
dienas raksts:
https://pietiek.com/raksti/migranti_un_buldozeri/
***
Latvijai nav burtiski jākopē Dānija. Taču Latvijai ir pienākums saprast, kā darbojas šis mehānisms. Valstis nesabrūk vienā rītā. Tās sāk zaudēt sevi tad, kad pārāk ilgi izliekas, ka paralēlas telpas, paralēlas lojalitātes un paralēlas normas ir tikai "daudzveidība", nevis drauds valstiskumam.
Ja Latvija grib līdzīgu rezultātu - proti, novērst problēmu, pirms tā kļūst neatgriezeniska, - tai jārīkojas laikus.
Jānovērš augsta riska grupu koncentrēšanās vienās teritorijās. Jāsasaista uzturēšanās un sociālie labumi ar reālu latviešu valodas apguvi, lojalitāti Latvijas valstij un bērnu atrašanos Latvijas izglītības telpā. Jāpasaka skaidri, ka uzturēšanās statuss nav automātisks mūža līgums ar valsti. Un visbeidzot - jābeidz baidīties problēmas saukt īstajos vārdos.
Jo valsti nezaudē tad, kad uz ielas parādās pirmais buldozers. Valsti zaudē daudz agrāk - tad, kad politiķi atsakās atzīt, ka problēma vispār pastāv.
Rudenī būs vēlēšanas. Tātad mums vēl ir iespēja savu nākotni mainīt pie urnām. Tieši tur sākas valsts griba. Tieši tur sākas robeža starp tautu, kas grib saglabāt savu valsti, un tautu, kas cer, ka kāds cits tās vietā atrisinās tās likteni. Buldozeri, ja tādi kādreiz vispār būs vajadzīgi, būs pēc tam.
Vispirms ir balsojums. Vispirms ir izvēle. Vispirms ir drosme pateikt, ka Latvija nav pārejas teritorija, nav eksperiments un nav vieta, kur valsts drīkst atkāpties no sevis pašas.
Dānija savu izvēli jau ir izdarījusi. Jautājums ir vienkāršs - vai Latvija savu izdarīs laikus?
***
-
0 rakstair doma
- dugins čau
- 23.3.26 11:05
-
Krievu ideologs dugins sasniedzis jaunu līmeni. Jau agrāk bija pilnīgi izkūkojis prātu bet izrādās ir vēl kur augt:
/Alexander Dugin
@AGDugin
Internet is an evil thing. The technic in general is the metaphysical tendency of the being to vanish. The passage from the culture to the civilisation by Spengler is accomplished through technic. The technic is an alienation of the humans.//
Nē nu okej ja šamo tur ņem ausīs - krievija strauji pazudīs kā kaut kas vērā ņemams.
-
0 rakstair doma
- Simetrija
- 23.3.26 09:53
-
Es jau laikam teicu, sakarā ar pēdējām performancēm atļaušos atgādināt: Pareiza pieeja ir atļaut šeit islāmistiem visu to pašu ko tādās zemēs kā Saūdu Arābija, Afganistāna, Irāna utt. vietējās varas iestādes atļauj iebraucējiem un citu uzskatu pārstāvjiem. Ne vairāk.
-
2 rakstair doma
- sadzīve
- 23.3.26 09:32
Divi jautājumi
1. vai kāds negrib kazeņu stādus, smuki un lekni, bet nevietā. Žel nokurināt.
2. noraku topinambūrus, baisi daudz. Esot traki veselīgi, bet man vienai daudz par daudz, ja nu kāds grib... dabonami.-
23 rakstair doma
- 23.3.26 05:33
Moslēguma antēma. Bārā es beigās atlaidos uz somas, cerot vismaz stundu pagulēt. Kad laipnā bārmnene (tiku atstājis tējas naudas), teica, ka tā gan nevarēs, es gāju pilnīgi naglajā – "vai kaut kur var 2h nosnausties?" - cerot uz mazu piesegšanu. man nebija variantu. mani izraidīja, jo es uzkatāmi vairs nevarēju savākties.
Tas bija roadtrip. Starts bija uz elkoņiem izrāpot no bāra, un pievilkt kājas, lai durvis var aizvērt. Un ticiet man, es brāzu ceļus, sakodis zobus, spļaudoties, jo nekas neatlika kā rāpot pa rajonu 300m uz mājām. Kad es nonācu dzīvoklī, es pateicos. Sūrstošie ceļi pajāt. Sildošā ganjiņa. Dzerts labs nekārojas. Izbāzenim pietrūkst tikai noslēguma Kventiax 200-
0 rakstair doma
- 23.3.26 02:04
-
Chemodance
-
4 rakstair doma
- 23.3.26 02:03
-
Prāgā bija silti un labskanīgi
-
0 rakstair doma
- 23.3.26 01:40
-
Nefolkam ir taisnība, ka testosterons ir nesavācams. Cēli džeki, bet ķīmija izsit no ierindas
-
0 rakstair doma
- 23.3.26 01:29
-
Fak. Ziepenes nakts spēļu zāle ir tik cool. Es nespēlēju spēles, bet tāds testosterons pofig uz. Kaut nodzert visu naudu, šķaidīt sev purnu ir tik cool
-
0 rakstair doma
- 23.3.26 01:09
-
Ko es darīšu? Esmu neparastā situācijā, un kamēr bārā neviens neskatās, es maukšu labo aci precīzi pret glàzi, lai ierodos ar zilumu..tailore swifta mani momentā izpisīs. Pat Laura nobàlēs
-
0 rakstair doma
- 23.3.26 00:37
-
Piedzēries ļoti. Personàls vēl nemet mani ārā. Pat uzlika Dido. Jūs jau zināt, Dido ir Gunta. 00-24 to nevar zināt. Es mirstu no female enerģijas. Es ievielku svaigu pussī nāsis, es reāli nosvīstu no tā. Sievitei ir tāda enerģija, kà apēd visus čillī pasaulē.
Vai man komplimentē, vai tomēr ir, meitenēm.
Arī chilli izspiežas no pieres. Man nav jāpierunā. Es tā nevarētu, ja nedievinātu
-
0 rakstair doma
- 23.3.26 00:20
-
Sorz. Es neesmu sex zvērs, nesapņojot nemaz, bet female energy tears me apart
-
0 rakstair doma
- 22.3.26 23:58
-
Piedzērušās žēlabas. Ja savos 52 gados streb kā kovbojs bārā, kur pudeles dauza pret galvu, jūs sapotat, kāda konkurence ar 32 jaunu sakarīgu puisi. Apmēram kā Gunta savos 40 Gunta konkurēja ar 21 gadīgu cibiņu. No chance. Gunta = kaķis un viņa plēsa man acis ārā. Dekāde, mēs atkal bijām mīļākie kaķīši, un joprojām. Arī Laura var atgriezties. Kad Guntai nebija puiša, es slapjināju viņai skaisto pussy. Gunta so so, bet es vilku viņu augšā - mums taču tik mīļi patīk.
Mēs cibà esam tik komplicēti. Nekādas loģikas te nebūs
-
0 rakstair doma
- 22.3.26 23:32
-
Kāpēc ar Lauru maz ticams kas iespējams. Par viņu fano 17 gadus jaunāks par Lauru, un viņš, dzirdēju sarunā, nav debīls. Cienījams puisis. 20 gadus jaunāks par mani, ar, ne manu, fake šizofrēniju, bet cieš pa īstam, un pilnīgi nav kretīns, kā es tiku domājis par viņu. Es gribu būt draugi ar Lauru, bet pašu labāko viņai
.
Vēl es neesmu miris. Laura, ticami,
Vēl mīl mani.
Es nevaru ieomāties jebkad.
Piedodiet, tūlīt izrubīšos uz bāra galda
-
0 rakstair doma
- Video par to, kā pareizi komplimentēt vīriešus un saņemt komplimentus
- 22.3.26 23:26
-
https://www.youtube.com/watch?v=lJKmwM2cNro
1. Darbā - komplimentēt pienākumu izpildījuma kvalitāti (performance)
2. Ballītē - komplimentēt apģērbu, mantas, kas pieder
3. Komplimentēt stilu. "Tas krekls Tev piestāv!"
Pat nezinot šo statistiku, ka sievietes saņem 75% komplimentu, bet vīrieši tikai 25% no visiem komplimentiem,
es jau kopš vidusskolas komplimentēju visus puišus, kuri glīti/jauki izskatās. Ar laiku viņi sāka mani komplimentēt pretī,
un tad jau mēs visi kopīgi sajutāmies mazāk vientuļi un nenovērtēti. Tas bija mūsu vidusskolas klases džeku life hack.
Klasē bijām 18 puiši un 7 meitenes, tāpēc nācās vien komplimentēt vienam otru :D
Tagad es esmu pasācis komplimentēt sievietes vecumā ap 60 par stilu. Dažām manās kompānijās
tiešām ir laba stila izjūta, gaume. Tā kā man ir stipri zem 60, tad viņas nepārprot.
Vispār komplimentus ir jāsaka bieži. Vismaz vienu nedēļā.
-
0 rakstair doma
- 22.3.26 23:04
-
Nevaru piekrist nefolkam, ka puiši mīl vairāk. Visu 7 dienu laikā vienīgo reizi mēģināju pieskarties Laurai skūpstiem, nedaudz intīmi. Viņa nenoraidīja, bet ar sirsnīnību teica, ka viņai ir puisis, par kuu jau zinu. Mēs nekrāpjam, mēs essm uzticīgi un mīloši. Tieši tāpat ja es būtu viņas heart string. Un viņa ļoti novērtē mani, bet es vnk neesmu nr.1
-
0 rakstair doma
- 22.3.26 22:33
-
Pavadu "skaistu vakaru" 00-24 bārà, spēļu zālē.
Jo pa ceļam pazaudēju 3 pudeles dzeramā. Safe amount, lai vakaram pietiktu. Atlicis sargāt maciņu un telefonu. Metu acīs 300 m no mājàm, lai piemestos. Dievs man atņēma visu alko. Tagad piemetos pa dārgo. Klubam pohui, ka kļūstu arvien neadekvāts, tik lej vēl un vēl.
Nekad nebiju sēdējis piemājas bārā un aizlējis acix
-
0 rakstair doma
- 22.3.26 21:47
-
Rīga izpisa mani jau izkāpjot pie Matīsa tirgus. Es vēl tāds šveices vaibā, aizvilkos uz hesīti. Ja nauda ir, jāatļaujās burgeris. Ēst ta gribās. Piesteberē mužiks ar pārsistu purnu. A v kokuju storonu uļica staļina-a. Es saku, rīgā toč tādas nav. Nu nevarot būt, viņš tur dzīvojot. Pamatīgs delīrijs. Es viņam saku, meibi pilsētas sajauci, varbūt maskavā ir, bet tu es nokavējis gadus 70. Džeks neko nerubīja. Pajautāju, a moš viņš meklēja Gitļera ielu? Arī neatradīs. Aizpisās
-
0 rakstair doma
Slēpotājs 50 km distancē finišē pillā