- 16.7.26 23:58
- lingvista dzīve ir kā brīnišķa dziesma
piemēram šobrīd mans darbs ir pareizi salikt pieturzīmes tādās frāzēs kā "pizģec, bļeģ"
nu un, protams, salabot, ka "pizģec" ir jāraksta ar c, nevis ts - 5 rakstair doma
- 16.7.26 21:15
"Smoking behind the supermarket" lika man [shockingly] sajusties nostaļģiski par smēķēšanu. Smēķējusi neesmu gadiem un pat ne īsti tāpēc, ka ļoti gribēju atmest un cīnījos, bet mans ķermenis vienk pateica: that's enough, u crazy lady.
Vissaktīvāk es smēķēju, kad man bija 15, visu to gadu varētu ietilpināt vienā apm šādā attēlā
Toreiz visskrutākās cīgas manā burbulī bija Barclay, hands down. Kaut kāda iemesla dēļ tas atstāja visslielāko iespaidu. Vissticamāk, ka Barclay iespaidīgumam bija vairāki faktori, bet viens no spēcīgākajiem bija tas, ka tam bija īpašs filtrs kāda nebija nevienām citām cigaretēm. Tad vēl Marlboro lights bija ok un dažreiz, ja gribēji būt fancy, arī tievās Davidoff skaitījās it kā kkas smalks. Man tīri labi patika Chesterfield (atceros, ka pirmo reizi tās smēkēju savas mājas kāpņu telpā, kad piedzīvoju romantiskās sirdssāpes) bet nevarēju ciest Camel. Bet vēl sliktāks par Camel bija viens no Pierre Cardin paveidiem, tik pretīgs, ka tikai viena īpaši spēcīga kurjaga to varēja izturēt. Kad bija mazliet sliktāk ar naudu, tad L&M, kad bija vēl sliktāk, tad Bond un, ja pilnīgi gals klāt, tad Red & White. Vienas meitenes patēvam mājās bija bloki ar sarkano Marlboro, tāpēc, satiekot viņu, vienmēr tika smēķēts tas, līdz viņu mājās pieķēra un prasīja vai viņa grib ar patēvu uzpīpēt. Pēc 15 smēķēšanas zenīts beidzās, vēlāk sekoja nelielas periodiskas aizraušānās ar tinamo tabaku utml, bet nekas vairs tik intensīvs, mans ķermenis teica, ka šis hobijs ir jāizbeidz. Viens nepopulārs uzskats: lai gan man nepatīk piesmēķētas telpas, man nav nekas pretī, ja cilvēks ož pēc tabakas, tabaka, kas sajaukusies ar kādu parfīmu vai dušas želejas aromātu man šķiet tīri patīkams smaržu savērpinājums.- 0 rakstair doma
- 16.7.26 21:39
astoņas burciņas saliku, uz jogu paspēju, otrā porcija želejas ir sataisīta, burkas samazgātas, tik jāuzkarsē un jāieburko, uz jogu paspēju, pati aizbraucu pa kluso nopeldēties, tagad ganu bērnus peldvietā (2/3 šodien otro reizi), brauksim mājās uzēst, mazgāt traukus, burkot u.t.t.
piesātināta un dabrbīga, bet priecīga diena- 0 rakstair doma
- Gandarījums
- 16.7.26 20:43
Nākamgad ap šo laiku es būšu, visticamāk, pabeidzis bakalauru, iestājies maģistrantūrā(jo uzņemšana LU maģistros ir no 20. jūnija līdz 9.jūlijam),
tāpat būšu atvaļinājumā, tāpat gaidīšu iespēju augustā padzīvot laukos.
Taču, kur ir prieks? Kur ir prieks par nokārtoto bakalauru, diplomu?
Es taču varētu paņemt un nopirkt biļetes uz savu mīļāko grupu koncertiem, aizbraukt uz Fēru salām vai vismaz Norvēģiju,
aizbraukt uz Īriju, kur plānojām ar māsu doties un atzīmēt, kad man būs diploms (es iesāku bakalauru studēt 2009.gadā)? Man, turklāt, sola viens tēvs par viņa meitas sekmīgu
aizvadīšanu uz RSU bonusu naudas prēmijas izskatā.
***
Manai māsai bija tieksme uz pašnāvību un depresijām, pat ja viņa reāli neslimoja ar depresiju, tā kā es.
Viņa teica pēc 9.klases, ka jūtas, it kā pēc katra gada būtu nopelnījusi medaļu par to, ka nav pārgriezusi sev vēnas.
Ka viņa to nedara tikai savas mātes dēļ, jo tad tik daudz darba būtu zudumā.
Taču tad izrādījās, ka viņa 19 gadu vecumā bija atradusi citu pašnāvības veidu.
***
Mēs ar māsu klausījāmies diezgan atšķirīgu smago metālu, taču tas bija laiks (2010. - 2013. gads.), kad kaut kā viņa izslīdēja no mana redzesloka.
Es nejutos pārāk atbildīgs/vainīgs, ka viņa tā izdarīja, taču tik un tā, varēja taču atrast kaut vienu 1 iemeslu dzīvot?!
***
Es domāju, ka tāpēc es saprotu cilvēkus, kuri ne par ko nepriecājas. Viņi nav atraduši tādu dzīves jēgu, kas ir iekšpusē.
Ne jau darbs, nauda/vara, ģimene, attiecības cilvēku var noturēt šai saulē. Māsai bija viss relatīvi normālai dzīvošanai
Latvijā. Viņa piedzima 1993.gadā un varēja mācīties normālā skolā. Viņai nebija transseksuālisma, autisma, aseksualitātes, viņu klasē
neapcēla. Viņai bija viena ļoti tuva draudzene. Viņai ļoti patika daba un staigāt apkārt pa mežiem, kur nav cilvēku.
Un tomēr viņai šī sistēma, ka šajā realitātē, PLANĒTĀ ZEME, Piena ceļā, ir visu laiku jāizvēlas, un izvēlēm ir sekas, viņu nogurdināja.
Kaut kas dziļi iekšā viņā pretojās tam, ka par visu cilvēks ir it kā atbildīgs, taču neviens nav līdz galam izstāstījis, kā darbojas liktenis. Kā
darbojas dzīve. Tu ej, dari, kaut ko izvēlies, taču kā piedzimsti lielā mērā akls, tā nomirsti. Viņa tā uzskatīja.
Viņa domāja, ka pati piedzimšana bija ļoti briesmīga. Ka viņai kāds ir licis piedzimt. Šajā vietā, kur nav skaidru spēles noteikumu.
Šajā vietā, kur ir tik daudz ciešanu un netaisnības.
Viņa sacēlās pret pašu faktu, jo viņa uzskatīja, ka nav piedzimusi labprātīgi. Kad es vēlāk izlasīju par Samsāras ratu, un to, ka
cilvēks ir spiests iemiesoties ļoti daudz reižu, kaut pats negrib, es sāku viņu labāk saprast.
Taču viņa ticēja tikai tam, ka pastāv dzīve ārpus miesiskā ķermeņa. Ne kristietība, ne budisms, nekāda reliģija
viņai nepatika, jo nedeva atbildi uz to, kas ir tas LIELAIS ĻAUNAIS, kas licis viņai piedzimt.
Viņa, šķiet, uz šo lielo ļauno visu dzīvi bija dziļi apvainojusies.- 4 rakstair doma
- jj72 - always and forever
- 16.7.26 19:02
ledusskapī viens plaukts ir piekrauts ar irn-bru. un mūsu mājsaimniecībā tika nolemts, ka tu drīksti to paņemt tikai tad, ja izrunāsi tā nosaukumu ar skotu akcentu, kas manā gadījumā izklausās šādi (i know it's absolutely horrible, that's why i'm sharing it :)
- 2 rakstair doma
- Free science
- 16.7.26 18:09
Tātad ideja:
Zinātnisks periodiskais izdevums. Online, protams. Par visām nozarēm.
Un bez ierobežojumiem.
Tā kā kādreiz, Royal Society sākuma laikā.
Rakstu var piesūtīt jebkurš, pilnīgi jebkura privātpersona vai to grupa.
Valoda - jebkura, publicē oriģinālajā + tulkojums uz angļu [cik es saprotu, nupat jau tulkojamie ir pietiekami labi]
Pētījumam/ novērojumiem/ eksperimentam jābūt aprakstītam tā lai var atkārtot. Pietiekami pilnīgi. Tas vienīgais noteikums. Nekādu noformēšanas noteikumu, nekādas ētikas, nekādu citu noteikumu. Ir atsauces, nav atsauču, kādas sadaļas - autoru ziņā.
Publicēt vai nē - izlemj redakcija. Kā izlemj - redakcijas darīšana. Ja redakcija atrod par vajadzīgu - pieaicina ekspertus recenzentus, recenzijas publicē kopā ar rakstu.- 12 rakstair doma
- 16.7.26 14:08
Do you also sometimes all the time just spend your life watching memes like Rust watching messages from his daughter in Interstellar? >:'(D
- 0 rakstair doma
- 16.7.26 07:13
Virgos are clearly the worst managers, and Cancers are the best players <3
- 5 rakstair doma
- 16.7.26 04:46
mans dzimšana laiks ir 16. augusts, 23:45. zvaigznes noteica mani. neesmu kļuvis par pasaules mēroga slavu, bet dzimis laimes krekliņā, reālā bruņu kreklā, kas staro saulē
- 0 rakstair doma
- 16.7.26 02:27
es vislaik gribu jautāt Goldie, ko es rakstu. tu apzinies, ka esmu pilnīgi nenormāls? mani nav ne viegli izturēt, ne arī būs garlaicīgi.
es dzīvoju tieši tā kā tu. nolaizīt rokas no augiem, un pakrist ar putām no mutes. mēs esam viens otram piemēroti. es esmu nepieejams, bet tu to spētu mainīt.- 0 rakstair doma
- Pārcēlājs
- 16.7.26 00:06
- Šodien gadījās izlasīt dzejoli, kas tapis pēc brauciena taksometrā Ņujorkā, tā iemūžinot sarunu ar taksistu, kādu sīrieti, kas izstāsta savu stāstu. Tas ir drūms, taču beigas šķiet pārlaicīgas un nedaudz gaišas. Pats stāstītājs sevi raksturo kā taksometra vadītāju pasaules galā, tomēr pasažierei apsola drošu nokļūšanu galamērķī. Varbūt kaut kādā ziņā visi cilvēki ir kā hakeri, dzejnieki vai laivinieki, kas mēģina savu "taksometru" izstūrēt cauri tumsai līdz kādai drošai un stabilai vietai.( The Boatman - Carolyn Forché )
- 1 rakstair doma
- 15.7.26 23:47
deviņos bijām peldvietā, visilgāk peldējās vecākais bērns, 21:50 jau meklēju vakariņas. nomazgāju visas jāņogas, iesāku karsēt sulai divos vislielākajos katlos, upenes pārbēru no kartona kastes bļodā un sanesu priekšnamā, izkāru žāvēt pelddrēbes, sīkām uznāca iedvesma mazgāt un novākt traukus, izdarīju vienu birokrātijas lietu, sabāzu veļasmašīnā tēva baisi netīrās drēbes, saliku maisā plastmasas atkritumus un tagad varētu iet gulēt, bet viss drusku vibrē
rītdienas optimistiskais plāns: divreiz peldēt ar bērniem lai māte var izturēt piektdienu (viena plānota citā pludmalē - 6 km uz citu pusi un googlē 4,9*), izdarīt tās jāņogas vismaz pirmo sulas spiedienu un ieburkot, ideāli ja arī sakarsēt ūdenī čužas dzērienam un saburkot, izmazgāt tās tēva drēbes, moš vēl kko no āra sameklēt un izmazgāt, salikt vēl šķirojamos atkritumus lai uz darbu braucot varu aizvest izmešanai (lohi lohojās un tagad pilsētā iespējams ir aiz lielā Rimi vai Maxima, bet kas to zin, tad Jābrauc un Jāmeklē), paskatīties vai nav vēl vecas zāles, izmazgāt plānās štātes, nu tur izejamās blūzes un kleitas, piecos joga (šodien nepaspēju, bet nu i labi, bija diendusiņa un duka ogām), pa vidu vēl jābaro nikni punduri un tās burkas aaaa tās burkas (labi, ka ciba izstāstīja šortkatu ar sterilizāciju cepenē, tas ir daudz ērtāk nekā vārot un drošāk nekā saulē - rudais noteikti ies skatīties kas tur notiek, turklāt nav jāvaktē kad un kur spīd saule- 0 rakstair doma
- Islāmisti, genocīds
- 15.7.26 22:15
Ja nu kādam nepietika ar iepriekš minētajiem faktiem
https://en.wikipedia.org/wiki/Yazidi_genocide
Un "karš ar irānu esot bezjēdzīgs"
https://en.wikipedia.org/wiki/Taraneh_Mousavi - 0 rakstair doma
- Soy lavaplatos…
- 15.7.26 20:42
Beidzot Raupa lieliski tulkotajā Huana Rulfō „Līdzenumā liesmās” esmu nonācis līdz titulstāstam. Sagribējās dažas pasāžas noklausīties spāniski – iemetu aci torrentos, vai pirāti nepiedāvās audiōbībeli orižinālā, tak tukšais zieds. Joka pēc nočekoju Trubu – jēzīt, tur krietns pusducis vaŗjantu. Vispievilcīgāk izskatījās šis – https://www.youtube.com/watch?v=f78iBo5
cAyU – kur bārzdainis ar suni lasa iz aumež nodriskāta sējumiņa. Tomēr klausīties izvēlējos citu. Lielākoties pirmā komentāra dēļ. 
Soy lavaplatos, mi labor es bastante repetitiva y tediosa, asi que me he puesto a escuchar "El llano en llamas" de Juan Rulfo, estoy aqui parado, fregando, pero mi mente esta en sus mundos, visionando las historias que ahi ocurren.
Esmu trauku mazgātājs, mans darbs ir diezgan monotōns un nogurdinošs, tāpēc esmu sācis klausīties Huana Rulfo grāmatu „Līdzenums liesmās“; tā nu te stāvu, spodrinot traukus, bet mans prāts ir viņa radītajās pasaulēs, iztēlojoties tur notiekošo.- 8 rakstair doma
- 15.7.26 20:34
Es dirsu uz ielas. rajona vidū. Man nebija laika meklēt. Izvēlējos spot, kur kaut cik mazāk redzami, bet tur stāv kundze. Es lūdzu kundzei "paejiet līdzu nedaudz prom. Man vajag dirst". "Jādirš esot tualetē" "Es vk nepaspēšu"
- 0 rakstair doma
- Siempre con la resistencia?
- 15.7.26 20:24
Te man stāsta ka Spānijas valdībai esot mugurkauls jeb dažas citas sastāvdaļas kā cojones jo viņi redz nepiedalās cīņā pret HAMAS un citiem islāmistiem tāpēc ka citi kas tajā cīņā piedalās ir veikuši kara likumu pārkāpumus.
Paskatīsimies uz to atkal pēc analoģijas ar citu karu: Krievijas - Ukrainas karu. Krievija uzbruka Ukrainai, Ukraina aizstāvas, Rietumu pasaule palīdz Ukrainai un nosoda krieviju, piemēro tai sankcijas. Dažas NATO valstis šim nepiekrīt, mēģina bloķēt palīdzību Ukrainai (Ungārija, Slovākija), nepiekrīt sankcijām Krievijai (Turcija). Mēs šo rīcību uzskatam par ne-OK.
Tagad par TA: HAMAS un citi teroristiskie grupējumi uzbruka/ uzbrūk Izraēlai, Izraēla aizstāvas, Rietumu pasaule Izraēlai palīdz. Un ir valstis kuras šim nepiekrīt, piedalīties un Izraēlai palīdzēt atsakās. Spānija piemēram. Līdz ar to tas nu nemaz neizskatās pēc cojones, tas izskatās pēc izdabāšanas zināmām kreiām aprindām un tas nu galīgi nav resistancia bet ir padošanās un savējo uzmešana.
Nepārprotam, neviens nav balts un pūkains. Netanjahu galīgi nav balts un pūkains, Zelenskis nav balts un pūkains, bet Rietumu pasaulei jābūt vienotai pret pretinieku, pretinieks- gan krievija gan islāmisti - guļ un redz sašķeltu rietumu pasauli kur valstis plēšas savā starpā.
Un vēl viena nianse: Izraēlas nīšana ir sens sarkano jājamzirdziņš, vēl no cold war laika, parasti Rietumi palīdzēja Izraēlai, PSRS un tās satelīti - arābiem, PSRS piegādāja Izraēlas pretiniekiem ieročus, tehniku, materiālus lielos daudzumos un militāros instruktorus un padomniekus. Lielā mērā par islāmisma uzplaukumu TA ir atbildīga PSRS, tiesa gan US arī nav bez vainas, izraisot modžahedus Afganistāmā, tos pašus kuri tagad ir Taleban (un izmeta US ārā). PSRS savukārt izraisīja ajatollas Irānā, sabojājot normālu valsti.
Summējot - nav skaisti darīt to pašu (pasīvi, bet vienalga) ko darīja PSRS, tas nav ne cojones ne resistencia.
Šeit var jautāt: Kāpēc es esmu vienā noteiktā pusē ja abas puses dara sliktas lietas. Gan US (Abu Graiba, Guantanamo) Gan Izraēla ir veikušas darbības kurām varētu būt kara nozieguma sastāvs. Otra puse - islāmisti un Krievija arī ir veikuši šādas darbības.
Atbilde ir sistēmiskajā sabiedrības uzbūves līmenī. US, citas rietumu valstis, Izraēla, Ukraina ir uzbūvētas balstoties uz cilvēktiesību, personas brīvības, brīvas domāšanas jēdzieniem [Israel hosts the largest and most prominent LGBTQ+ pride events in the Middle East]. Islāmijas un Krievija - nē. Minētās sliktās darbības "mūsējo" pusē ir noziegums, tam pievērš uzmanību, to izmeklē, pieņem mērus lai neatkārtojas, ja arī īslaicīgi izdodas noslēpt, ar laiku tas nāk gaismā. Tāpēc ka tā uzbūvēta sabiedrība. Otrajā pusē šīs lietas ir norma. Tā ir tā atšķirība.- 7 rakstair doma
- citātiņš
- 15.7.26 17:10
— Когда-нибудь Халифат возьмет нас в рот и проглотит.
— Не думаю, — сказала Мара. — Хотели, давно проглотили бы. Наш щит — плохой климат. Евросоюз остался только там, где плохая погода. Ну, в смысле — для них плохая. Мы-то привыкли.
Ответить следовало эмоционально, умеренно вольнолюбиво, но без радикального нонконформизма. И без сублиминальности, понятно — такое можно один раз на десять реплик.
— Есть вещи, к которым привыкнуть нельзя.
— Это да, — осторожно согласилась Мара. — Но, с другой стороны, не все так мрачно, как кажется.
Она, похоже, тоже избегала резких суждений.
— Конечно, — ответил я, тщательно микшируя иронию и горечь. — Мы теперь не Третий Рим, а Второй Брюссель. Только Брюссель почему-то в Житомире.
— Это да, — повторила Мара.
Она, похоже, уже не радовалась, что завела этот разговор.
— Просрали страну, — не унимался я. — Сколько крови когда-то пролили, чтобы передать этих кровососов немчуре на баланс… А теперь они снова у нас на шее. И опять всей шоблой! Все, что отцы нам завещали — все проебали! Все!
Мара даже побледнела.
— Давай помолчим, — попросила она.
— Тогда убер говорить начнет, — сказал я.
— Пусть.
На экране опять появился зал Суверенного Единства — уже полный народа, во время исполнения гимна: делегаты пели «Оду Разуму» на шести языках, прижав ладони к груди, чтобы их горячие сердца ненароком не выпрыгнули наружу. Государя в зале пока не было, а вот далианские чубы Великого Гетмана — две наведенные в потолок пики, хирургически тонкие и навощенные до блеска — бросались в глаза сразу. Удивительная все-таки мода.- 0 rakstair doma
- aifaks
- 15.7.26 17:05
"У них – у самого Пелевина или его рекламных агентов, - не хватило, даже, ума и воображения, что придумать оригинальный рекламный слоган для новой книги. Слоган «Пелевин о России после Путина», - просто слизан со слогана «Россия после Путина», под которым, кто-то из читателей «SWRRF» уже почти год пытается популяризировать эту книгу в Штатах – http://dvikishop.freehostia.com/rap/r
ap.htm И в том, и в другом случае слоган притянут за уши. Хотя, понять его можно. Одно упоминание Путина в любом контексте сейчас привлекает внимание. И на самом деле проблема, что будет со страной после того, как через шесть с небольшим лет Путин уйдёт окончательно из активной политической жизни – эта проблема на самом деле реальна и решение её неоднозначно, чревата многими рисками. Но эта отдельная тема. В итоге же хочется сказать, если эта книга, как сейчас многими преподносится, какое-то откровение, лучшая пелевенская книга, то поневоле воскликнешь: «Аффтар выпей йаду!»" - 0 rakstair doma
- in the night
- 15.7.26 16:28
In the night, total fucking darkness. In the night, marvel at the carcass.
- 1 rakstair doma
- 15.7.26 16:16
bijām pie manas krustmātes lasīt ogas (3h un kādi 40 l!!!), paēdām Rātslaukuma kafejnīcā, tagad esam upē. t.i. es drusku aizmuku uzpīpēt un pabūt vienatnē kaut 10 minūtītes un vēl es šodien esmu pieteikusies uz jogu pie Krisa. viņš ir īstens krišnaīts ar stāžu un joga būšot enerģiskā
aaaa
un vēl mēs mūžsenā veikalā ar mūžsenu nosaukumu nopirkām minerālūdeņus un ūdeni un Bauskas Veselības dzērienu un izskatās, ka pie upes nav neviena veča, kas attaisa ar kabatas nazi, atslēgām vai aci :D
pludmales kaķīti satika pusaudzes, kas viņu sasedza savos dvieļos kamēr pašas peld- 4 rakstair doma
- 15.7.26 13:14
People already readily give up their control to satanic pdfs, so it is not incomprehensible that they will give up whatever control is left to AI, which is probably controlled by some sort of satanic maniacs. So there you go - the end is nigh indeed.
You give up your life to satan while you could be siding with Jesus.- 13 rakstair doma