*

notriekt āpsi part2:

"Mašīna kopā maksās vēl vairāk - 451 eur. Salūzis ir arī ūdens sūknis"


(komplektā ar to, ka man gribas ielidināt kompi misenē un aiziet no darba - not fun)

rekur es

pasaulē vispār ir kāds pieaudzis cilvēks?

notriekt āpsi:

"karoč:
- radiators ir beigts un jāmaina
- antifrīzs tur jāliek iekšā
- vienā pusē priekšā ir nolūzusi atspere, var iedurties riepā
- ja maina vienu atsperi ir jāmaina arī otra
Tas viss kopā - ap 300 eur"

p.s. atsperi gan varbūt sapisa Džordī, nevis āpsis (lai miers viņa pīšļiem). bet kāda gan starpība.

notriecu āpsi

svīres prom, bet staļļa bezdelīgas vēl baro otro perējumu. darba sapulcē, kura ievilkās no plānotās fiksās stundiņas uz neplānoti mokošām divām, gribējās vienkārši aizcirst savu kompi (caur kuru bija pieslēgti attālinātie sapulces dalībnieki), piecelties un iet prom. bet es tikai melanholiski smaidīju un disociējos.
vēlāk gandrīz apraudājos no tā cik skaisti smaržo zirgs. mans zirgs.
pēc tam ofisa kleitā ilgi mētājos zemē pļavā. zirgi brīžam pieganījās klāt, brīžam aizganījās prom. es skatījos debesīs un gribēju palikt par zemi. bet no mājām izlīda Krišjānis un sāka trimerēt. nevarēju vairs pagulēt. papļāpājām.
saņēmos aizbraukt mājās. uzreiz arī braucām peldēt-katru-dienu. gulēju uz muguras ezerā, skatījos debesīs un gribēju palikt par ūdeni. bet ūdeņi atdzisuši. neizturēju tik ilgi, lai pārvērstos.
pēc tam es vienkārši gribēju laicīgi aiziet gulēt. un te nu es esmu.
un zem mājas dzīvo zalktēns.

ir perseīdu nakts, draugi. kaut kur esot arī blāva ziemeļblāzma. no nekurienes iznirst mirdzoši elfu tilti. uz divtūkstošo gadu vidu. uz deviņdesmitajiem. uz divtūkstošpiecpadsmito. konteksta kamolos satīti dūmi - no veipiem, no cīgām, no ķīmiskiem vīrakiem, no dīzeļa izplūdes gāzēm. uzpūt siltu, siltu elpu un konteksts pajūk uz visām pusēm. dzidras un vēsas augusta nakts debesis. kad šovakar aizbraucu peldēt-katru-dienu virs Niedrāja eglēm karājās mēness-mandarīna-daiva. lekna un sulīga. peldēju uz to. ūdeņi bija melni un zili un zeltaini balti. pēc tam apsēdos uz laipas, iemērcu kājas ūdenī, kurš nu likās ļoti, ļoti silts, mēness pēkšņi sāka slīdēt uz leju un cigaretes laikā bija pazudis aiz kokiem. kā nebijis. kā nebijuši mēs. manliekas, ka svīres ir prom. šodien debesis bija klusas. svīres prom, klāt peresīdas un nākamsvētdien Gaujienas kapusvētki.
šī bija savāda vasara. šī joprojām ir ļoti savāda vasara.

draudziņ, arī Tu tagad lasi manu cibu.

kad Silards būs Spotifajā?

vakardienas hailaiti - Trīsas, Valmiermuižā satiku klases audzinātāju (viņa ir iekļuvusi rchv mumifikācijas programmā, jo izskatās tieši tāpat kā tad, kad es pirms gandrīz 20 gadiem (fuck) beidzu skolu), pusdivos naktī ejot dārzā pēc lokiem aizķēros aiz eža.

sarkanrīklīte istabā, uz lielā grāmatplaukta. šosejas vidū caur sapluinītu miglu lapsa dzenas pakaļ zaķim. pirmā perseīda. vai varbūt otrā.
konteksta kamoli ripo. lejā. Smilča ir riteņbraukšanas paradīze un elle. vienā mirklī tu minies augšā ar mēli pār plecu un vēl pāris reizes apmestu ap kaklu kā šalli - lai neierauj spieķos. otrā - ripo lejā ar gaismas ātrumu, cerot neiepist kādā bedrē un nenosisties.
man pietrūkst adrenalīna. pietrūkst auļot ar zirgu pa nokultiem labibas laukiem. pa tīrumiem, pļavām un Valmiermuižas jāšanas laukumu. atsāku nēsāties ar riteni. V3V ir tikpat soothing kā Mimī Pārkere. viņvakar satiku stirnāzi, rudu kaķi un pasaulē mazāko gliemezīti. un biškrēsliņus. man tik ļoti patīk kā smaržo biškrēsliņi. es gribētu tādas smaržas. biškrēsliņu smaržas. sapūsties un smaržot pēc biškrēsliņiem un saplūst ar grāvmalu vai Gaujmalu vai vienu mazu kaktiņu savā dārzā.
sarkanrīklīte man teica, lai parunāju ar priekšnieci. par darba grafiku. pirmdien kritīs perseīdas. trīspadsmitā, septiņpadsmitā un četrdesmitrešā. slepenas zīmītes tik cik melns aiz naga. tik cik matu uz galvas.
vai šīs miglas atnesīs tomātiem puvi? esmu izdalījusi visus kabačus. un kabači ir franču režisora smalkajā filmā.
katram savu kabaci. katram savu perseīdu. katram savu resno kaķi. tik rudu un resnu un mīkstu kā baltmaize. siltu kā krūtis.

here you go https://www.youtube.com/watch?v=pC38MdHfQJg

p.s.
I discovered with astonishment the universe of the “Ligas”. A strange parallel sonic system where ancient Latvian folk songs are literally breathed into new existence with the addition of didgeridoo, flute, percussions (and sometimes heavy guitar work on records). A gorgeous moment we spent when I arrived in town.

sveicieni visiem no Mudītes. aiznesu viņai trīs laškrāsas dālijas, gurķīšus, tomātiņus, kastīti ar pūres končām un aploksnīti ar 670 eur. kartītē ierakstīju visus vārdus, kas bija man skaitījuši naudu. paldies Tev mīļā, mīļā, mīļā ciba.
ja nebūtu te tie stulbie dirsējanonīmiķi sarosījušies, ieliktu arī bildi ar priecīgu Mudīti, bet kaut kā negribas apvazāt. ja kāds no ziedotājiem grib ieraudzīt Mudīti vaigā - rakstiet, aizsūtīšu bildi privāti.
Mudīte bija ļoti aizkustināta, apraudājās un teica, lai pasaku visiem, ka mēs esam galīgi dulli. pieraksts uz operāciju esot 17. oktobrī. līdz tam vēl čupiņa pārbaužu un izmeklējumu jāizdara. bet kopumā jūtas diezgan labi. sestdien brauks ar bezmaksas autobusu līdzi Trapenes meitenēm uz kaut kādu visLatvijas senioru sadziedāšanās pasākumu Mālpilī.

fucking hell, tikko pamanīju, ka Vincents Moons ir filmējis arī Low Alanu. turklāt vienu no skaistākajām Low dziesmām (un dziesmām vispār)
https://www.youtube.com/watch?v=tSbR0_gdc60

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

p.s. Vincents šon atsūtīja pirmo versiju Līgu pH3 video un tas būs amazing.

šī nu gan ir viena nedēļiņa. gribas uzrakstīt, bet vārdi virmo un nedodas rokās. rāda uz mani ar pirkstiem. atstarpēs starp vārdiem miljoniem slepenu zīmīšu. cīgas un ļasiks. ļasiks tas pats. zilais. kaimiņa gādātais. saļiks nē.
pēkšņi no kapa piecēlās jogas draudzeņu čats. pēdējā ziņa tur bija 2018. gadā. bija ieplānots, ka viņas atbrauks ciemos uz Smilču, bet viena pēc otras kautkapēc nevarēja un tā tas palika. līdz šodienai.
atstarpēs starp vārdiem miljoniem slepenu zīmīšu. mani nākotnes rēgi izrādās ir kāda pagātnes rēgi. no konteksta kamoliem adītas zeķes, konteksta kamolos satītas čūskas, konteksta kamolos bezvārdu klusums. vārdi piemirkuši, izjūk kā slapjš tualetes papīrs.
franču režisors un ukraiņu aktieri un Kronis. pie ezera starp kokiem iebraukta mašīna ar ukraiņu numuriem, bet cilvēka neviena. lielās lietavas atdzesējušas visus ūdeņus. peldu ar spārēm un zivīm un sikspārņiem un ūdensmērītājiem. kas izmērīs atstarpes starp vārdiem? cik miljoni slepenu zīmīšu ielien vienā vārdatstarpē? aste kājstarpē? aste luncinās? noslīpētas grīdas. noslīpēts klusums. vecāpapa pēdu nospiedumi.
Uguns Satīrs. portāls ir atvērts. kur uguns, tur pelni - no pelniem vītas špancetes noturēs mūs vietās. noturēs? noturēs? noturēs?
cik ērti gan ir nēsāties ar ļasiku un bluetooth austiņām. reiz, sen atpakaļ es ierāvu spieķos nejauši atsējušos trīsmetrīgo Sennheiser austiņu vadu. kaimiņš mani izglāba. viņš mani izglāba ne vienu reizi vien. vispār jau mani vienmēr kāds izglābj. diezgan bieži es. pati. "tukšumi rindojas viens aiz otra".
alkohols kontrindicē groundednesu. ticiet man - tā ir. nevar būt citādāk. vārdstarpas pazūd, vārdi saplūst un satinas kamolos. es atsaucos pati uz sevi. zemsvītras piezīmēs ziedēs meža zemenes. mani vajā Low kovers Riannas dziesmai Stay. es gribētu, lai Mimī Pārkere augšāmceļas. viņas balss ir tik soothing.
asinis un sviedri izkalst un pilnmēness naktī pārvēršas medū. karāties no konteksta kamoliem sapītās bizēs. mēnessgaisma ir lipīga un izkūst kā sviests. miljoniem slepenu zīmīšu atstarpēs starp vārdiem. Dzintars atveda plītsmalku. brālis lasa brūklenes.
gaisma, ļoti daudz gaismas. gaismas mēteļos tērpušies rēgi. lasa slepenas zīmītes. vēl slepenākas nekā sviesta ciba.

jūtos pateicīga, ka no visas garās (kā vakar uzzinājām) listes Vincents bija izvēlējies mūs. ļoti patika video filmēšanas process. vakar KKC bija stresaināk, bet tā ar tiem piedzīvojumiem gadās. un šis beigu beigās bija ļoti labs piedzīvojums.

tas, kas vēl man darba un vispār kultūras sfēras kontekstā ir izbesījis līdz riebumam - kultūras cilvēku komunikācijas kultūra.
es nerunāju par pasēdēšanu pie vīna glāzes un parunāšanos, bet par darba lietām un ģēlu bīdīšanu. visa tā bezgalīgā bikstīšana, bakstīšana, neatbildēšana, neskaidrība, muldēšana utt.
es saprotu, ka mēs te visi esam slikti apmaksāti, pārstrādājušies un pārstresojušies, bet daļu no tās pārstrādāšanās un pārstresošanās rada arī tas, ka nevaram viens otram normāli un bez bakstīšanas vienkārši un skaidri atbildēt uz jautājumiem. piecas reizes biksti un tad sestajā tāpat atbild kaut kādus nepilnīgus un neskaidrus murgus. un kad liekas, ka viss beidzot sarunāts, tad pēkšņi tomēr vairs nav sarunāts.

Nebiju pīpējusi 2 gadus. Šon nopīpēju 3 cīgas. Gribējās kko, kas tur pie zemes.

ja runājam par būšanu cibā - man liekas, ka anonīmiķis, kurš uzrakstīja šo stulbo komentāru un acīmredzami labi orientējas manā cibā ir tas pats cilvēks, kurš pirms daudziem, daudziem gadiem Vīksnās iebāza mūsu kumodē zīmīti ar tekstu "kaut jūs vienreiz aizrītos", kad kumode ar Jēkaba busu ceļoja no Smilčas un Saļiku. bet man nav nekādu pierādījumu. tikai feels like.

apsveicu sevi ar 19 gadiem cibā
Izveidots: 2005-07-29 09:51:38

nedēļas laikā esmu dzīvajā dzirdējusi:
Juuk
Aptiekas bēru ansambli
Bērnības miliciju
Židrūnu
Aston kais

braucot mājās no Cēsīm, nezkāpēc izvēlējos kratīties pa drausmīgo Raunas ceļu. nesen bija lijis un strauji nokritās temperatūra. ceļš bija kapota augstuma garaiņu, kas tvaikoja no dienā uzkarsušā asfalta, apņemts. visu laiku svīda ciet vējstikls. brīžiem krūmmalās spīdēja nezināmu zvēru acis. kratījos, skaļi klausījos Vismaz trīs vārdus un domāju, ka iespējams tāds varētu būt ceļš uz elli.