*

bija laba diena. beidzot, beidzot aizbraucām eckursijā uz Daugavas muzeju Doles salā. līdz šim tai vietā biju bijusi vienreiz - 2006. gada Lieldienās, kad pilsētasbiedres mani uz mirkli atrāva no kursadarba rakstīšanas, iekrāmēja auto un aizveda tur izšūpoties. muzejs diezgan intrsants, parks arī smuks, tik tā kā vakar bija saulaina svētdiena, tad pārpilns ar slāvu atpūtniekiem - desiņcepinātājiem. nu jā, bet ko viņiem citu darīt, ja ikdiena paiet pelēkā deviņstāvenē - zaļumos tak visiem gribas. pēc tam pavadījām pāris stundas sēžot pie HESa, aliņojot, baudot pastiprinātu elektromagnētisko lauku un risinot transcendentāli metafiziskus jautājumus par dzīvi. tad Kārlim ienāca prātā doma, ka vajag uzbliezt sušī. sacīts, darīts - sataisījām nenormāli, nenormāli daudz almost vīgan sušī un gājām lejā spēlēt šachu. es vinnēju. bet sliktā ziņa ir tāda, ka apmēram 2,5 h pēc partijas beigām dzīvesbiedrs aizdevās uz lidostu, lai brauktu kārtējā, nedēļu ilgā komandējumā. uz Kanādu šoreiz. tas droši vien nozīmē vairāk spama no manis šiten šonedēļ.



no Rīgas HESa var ļoti labi redzēt Saules akmeni un, kad pabrauc gabaliņu uz priekšu, arī Vanšu tiltu, Zinātņu akadēmiju un vēl visuko


gess






no Daugavas muzeja parka tik viena bilde, jo izstaigājuši muzeju un kostatējuši cik tur pilns ar visādiem zaļumniekiem, ātri izšāvām cauri ar riteņiem, klusā sūrītī norijām līdzpaņemtās sviekstmaizes un tināmies prom. bet smuki jau tur ļoti


kautkur Doles salā. tur tāds smuks, pūkains cintiņš bija


Kārlim turpinājās kukaiņfotogrāfēšanas mānija (es pat pagājšnakt sapnī redzēju, ka speciāli priekš Kārļa fotogrāfēju visādus briesmīgus kukaiņus)




ar šito bildi man neveicās, jo tur no sākuma šausmīgsmuki blakām sēdēja divi tādi. un man laikam gribētos iemācīties atpazīt vairāk Latvijā sastopamo parasto putnu


jauka vietiņa, kur nopirkt aliņu


transcendentālā metafizika


Rīgas HES visā savā godībā






virziens: veikals-māja-sušī


process


mums pa virtuves logu bieži ļoti smuki saulrieti rādās


abet šiten mums pietrūka 1 gab pāžs, kas fonā spēlētu klavieres un 2 gab mori ar asu prātu, kas sēdētu katram aizmugurē un čukstētu priekšā labākos un iznīcinošākos gājienus.
bet tos sušī es pārēdos tā, ka man laikam vēl ļoti, ļoti ilgi nebūs par tiem nekādas intereses