*

ai,
es pagājšreiz vēl pāris sekundes domāju ka moš varētu aiziet pastīties un pabrīnīties, bet ātri pārgāja. man nav ne mazākās vēlēšanās un intereses iet uz veciem krabjiem skatīties, kuri spēlē vairs tikai, lai naudiņa griežas viņu kontos, nevis aiz mīlestības pret mūziku un muzicēšanu.

kvalitatīva mūzika patiešām būs, jā.

nu es zinu, ka mūziķis, kurš ciena sevi un savu klausītāju (t.i. ir godīgs) vairs neiekļauj repertuārā dziesmas, kuras viņam noriebušās līdz nāvei, vai arī spēlē tās reti un īpašos gadījumos, kad ir spējīgs tās emocijas tur ielikt.
nē, nu ja kādam liekas, ka ir pilnīgi vienalga vai viņa meitenei ir īsts vai notēlots orgasms, ka tik kaut kas, tad jau arī pofig tajā mūzikas un dziesmu jautājumā. tas ir analoģiski.
un man šausmīgi riebjas jebkāda darīšana tikai darīšanas pēc, nevis tāpēc, ka to patiešām gribas, tas sauc un aicina. vienalga vai tā būtu mūzikas spēlēšana, klausīšanās, drāšanās, zīmēšana, dzeršana un filmas skatīšanās un ēšana arī. jebkas.

tad nah viņiem vispār taisīt končus - tieši par to jau es arī runāju.
ja nav vairs ko teikt un kvalitatīvi un no sirds teikt tad nafig tā pieķerties naudas kāšanai par cilvēku muļķošanu ar samākslotiem un iestudētiem šoviem (kuros, lai novērstu cilvēku uzmanību no tā, ka mūziķi paši vairs netic tam ko dara ir pārbāzts ar gaismām, ūberefektiem un samudrītām skatuvēm). un nafig jāraksta jauni albumi, ja ārā nekas vairs nenāk. nu patiešām nafig.
un par klausītāju pievilšanu ar diezko nevajadzētu raizēties - galu galā normāls cilvēks sāk darīt kauko tāpēc, ka vēlas, ka viņam liekas, ka viņš grib un var kaut ko citiem pateikt, ka tas ir tas veids, kā viņam vislabāk padodas komunikācija ar apkārtējo pasauli. un ja kādā brīdī tas tā vairs nav, tad ir ar godu un cieņu jāliek tam punkts.
ja nav ko teikt ir jāklusē!

nu to, ko Tu sauc par profesionalitāti es uzskatu par liekulību un turos no tās pa gabalu.
un jautājums nav par jaunumu un vecumu un to cik enerģiski tas tiek darīts. ir arī veci krabji kuriem nav problēmas ar bezgalīgu atspēlēšanu, kuri paliek uzticīgi saviem sākotnējiem ideāliem, lai uzskati un izpratne, protams, laika gaitā mainās. nu piemēram, pirms pāris gadiem biju uz King Crimson konci Kongresu namā - veci krabji, bet neradās pat mazākās aizdomas par pārdošanos un dvēseles trūkumu. vai kautvai Džonijs Kešs (lai miers viņa pīšļiem) uz beigām tik labāk palika, kā nostāvējies visīts.
par profesionālu izklaidi var saukt visus tos fakinsūda komercproduktus, kā Spice Girls utt., kas tieši ar tādu mērķi arī radīti - tīrai izklaidei, bez jebkādām pretenzijām uz mākslu un dvēseles paušanu.
ja kāds mūziķis vai to grupa ir sākuši, lai paustu savas dvēseles kliedzienus, un to tā arī postulējuši, tad kurā brīdī pēkšņi kļūst normāli un pieņemami, kas no tā kliedziena tur palikušas tikai kakas un caureja un beigās jau vairs ne pat tā. tas nav pieņemami.
un kādā sakarā Tu saki kko tik absurdu un bezjēdzīgu - tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām bez vokāla arī nav sirds? to kam ir vai nav sirds var lieliski sajust, protams, ar piebildi, ka sajutējam pašam ir sirds un viņš to ikdienā izmanto. tam nav nekāda sakara ar to vai ir vokāls vai nav. tas, ko Tu saki ir līdzvērtīgi kā pateikt tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām, kurās netiek izmantota basģitāra (cimbalas, arfa, tuba, kordziedāšana, vatever) nav sirds</i>.
un par profesionalitāti un emocijām uz skatuves es šo to esmu iemācījusies strādājot ar aktieriem labākajā, t.i., kvalitatīvākajā Latvijas teātrī. profesionāls aktieris ieliks patiesas emocijas izrādē pat ja būs noguris, ja izrāde viņam jau sen būs noriebusies, ja viņam mājās gulēs slims bērns utt. visi tie ķēmi no tām veco ākstu grupām tādi paši aktieri vien ir, tikai pilnīgi noteikti - ne profesionāli. ja viņi tādi būtu, es varbūt arī neko neteiktu.

Runa neiet par gaumi, ja jau cilvēki ir atnākuši uz šī mākslinieka konci, viņiem viņš jau ir pazīstams un patīk, uz šo gadījumu tavs teiciens neattiecās

Inese man liekas, tu šodien vispār nelasi un nepiedomā ko es rakstu un ko tu raksti :D

Runa iet par LIVE konci, mākslinieks var nospēlēt savu setlistu tikai 2 veidos: labi un slikti, tur nav nekāda sakara ar to teicienu

es arī diskutēju :)
ai ai Oskar nu jau Tu nonāc nelielās pretrunās - iepriekš Tu izteici apgalvojumu, ka es nezinot ko nozīmē profesionāls mūziķis. nu jau Tu atļaujies visu subjektivizēt un teikt Es par profesionāļiem saucu visus mūziķus, kas pelna ar savu mūziku, tādējādi uzsverot, ka tās jau tikai Tavas domas. iepriekš nebiji tik pielaidīgs.
kas attiecas uz profesionālu kāpšanu uz skatuves - arī aktierim savs darbs ir jāmīl un tikai tā viņš var patiesi nospēlēt savu lomu arī ja viņam tajā dienā no rīta sabraukts suns. par šitiem visiem vecajiem āžiem - nu neliekas, ka viņi mīl to, ko dara un tur arī parādās tā liekulība, ko piesaucu jau agrāk. mēģināt savu sūdainumu nomaskēt aiz koša grimma, gaismas u.c. efektiem utt. ir vnk slimi.
ai lab, man nav laika tagad vairāk tērzēt - jābrauc uz sapulci darbā. drošvien ņems naudu nost atkal, jē.

paldies, sapulcē gāja tīri labi, algu pagaidām nesamazinās.
bet
turpinot diskusiju - es neesmu saņēmusi to, par ko maksāju, ja dabonu tikai tukšu formu, bez satura. un (saturīgs) saturs bez dvēseles NAV IESPĒJAMS.
jā, dvēseli nevar nopirkt. pārdot gan var. es mūziku uzskatu par mākslu. māksla bez dvēseles nav iespējama un tas, kam nav dvēseles nevar pretendēt uz nosaukumu māksla. un tas attiecas gan uz LIVE koncertu, gan ierakstiem, gan ģitāras pastrinkšķināšanu draudzīgas iedzeršanas laikā.
kas attiecas uz PRO - manliekas, ka tas tomēr nenāk no production, bet no profession. tas savukārt - from professus (see profess). Meaning "occupation one professes to be skilled in. un te jau tālāk atkal tas pats stāsts ar manu piemēru par aktieriem, profesionalitāti un emoocijām.
par mūsu diskusiju - manliekas, ka mēs runājam par vienu tēmu tikai dažādās valodās un te nu jāskatās, kā nu kurš uztver mūziku un ko tā viņam nozīmē. ja no tādā tīri patērētāja viedokļa, tad iespējams Tev arī kaukādā ziņā ir taisnība. bet vismaz es kategoriski atsakos to tā uztvert.
vēl tikai jautājums sakarā ar šo Tavu izteikumu - tā arī ir pro mūziķa definīcija - kura īsti ir tā definīcija un, kas ir tās avots?

arii braukaajot apkaart un speeleejot nekad nevienu koncertu neesmu speeleejis bez emocijaam, ir bijushas lazhas, bet muzikaali es vienmeer esmu centies muuzikai atdoties. protams viss paareejais, gari paarbraucieni, ilgstosha prombuutne un visaadas neeertiibas pamatiigi nogruzii, bet koncerti vienmeer ir taadas kaa salinjas, kaa saakas koncis taa chik un tu aizlido un nav vairs nekaads gruzons. nujaa eesmu arii tiiri mehaaniski mainiijis pirkstus pa ladaam bez jebkaadas intereses ieksheeji urbinot degunu un skatoties pulkstenii ik peec 10 min, bet kaa kautkas taads saakaas, sapratu, ka tas ir jaaizbeidz.

maakslaa ir ljoti svariigi buut godiigam. manupraat ir forshi, ka maakslinieks pelna sev naudu ar savu maakslu, bet godiigums staav paari shai naudai. naudas truukums vai veelme nopeelniit vairaak nekaadaa zinjaa nedriikst buut iniciators kautkaadaam aktivitaateem kuraas maakslinieks izmanto savus agraakos laurus, tas vienkaarshi nav godiigi. un jebkursh kursh tam pakljaujaas vairs nav maakslinieks, bet menedzheris, biznesmenis, paardeveejs, vienalga, bet ar maakslu tam nav nekaada sakara. nu taa es par shito visu domaaju

kvantitaatei nav nekaadas noziimes, kvalitaatei gan. ja milzu grupa izdod ierakstu miljonu tiraazhaas, bet peekshnji sajuut, ka nav vairs taas uguns iekshaa un uzliek visam miiksto, manshkjiet tas ir godiigi.

`Koncis var būt nedzīvs, bet mākslas darbs ir tas pats kas uz tava diska, ja mūziķis ir pro, viņš to pasniedz tā, ka tu nespēj gandrīz pateikt atšķirību.` - nezinu gan vai nespeej pateikt atshkjiriibu, zinu no pieredzes, ka jo grupa juutas nepaarliecinoshaak jo vairaak savu muzonu apkarina ar visaadiem bezjeedziigiem bljembakiem (nezinkaadiem laazershoviem, turboskatuveem vai nezinko veel). turklaat neiet runa par to vai juut vai nejuut atshkjiriibu, runa iet par to vai muuzikjim un klausiitaajam ir vai nav pohuj muuzikja godiigums pret sevi koncertaa. nujaa lielaakai daljai droshi vien jau ka ir

Oskar, MILJONS PĀRDOTI DISKI NELIECINA PAR KVALITĀTI!!!!!

ko Tu saproti ar vārdu 'kvalitāte'?
ja to, ka ierakstīts dārgā studijā uz megakrutiem aparātiem, tad jā.
un neviens te nerunā par patīk vai nepatīk. es esmu pārliecināta, ka cilvēks ar izkoptu gaumes sajūtu un pietiekami plašu redzesloku novērtēs mākslas darbu labi, ja tas patiešām būs labs un kvalitatīvs, arī žanrā, kas viņam pašam personīgi nepatīk un nesaista.
(vispār ar to mēdz nodarboties arī mākslas kritiķi, bet ne par to tagad ir runa)

1) skaidrs ar Tevi. tādā gadījumā sanāk, ka kvalitatīva mūzika pēc Taviem standartiem ir arī, piemēram, Spice Girls;
2) es esmu pilnīgi pārliecināta, un ne es viena (vispār šī ideja nāk no Rietumu civilizācijas šūpuļa - antīkās Grieķijas), ka mākslinieks ir atbildīgs par sekām, ko viņa radītais atstāj un tam ir arī liela nozīme vidējā cilvēka gaumes (iz)kopšanā. jo trulāku "mākslu" cilvēkiem baro iekšā, jo trulāki viņi paliek un tas, ka tāda situācija ir izveidojusies, nenozīmē ka to vajadzētu kultivēt, attaisnot vai vēl trakāk atbalstīt. tas, ka visi tā dara, visiem patīk, visus apmierina nav absolūti nekāds kritērijs. tam nav vispār nekādas nozīmes, ja vien Tu pats esi domājoša, izprotoša, izzinoša un arī izbaudoša būtne, ar savu prātu, saprātu, sirdi un dvēseli.

un turpinot to, ko es jau teicu - parādi man, lūdzu, kādu veco āzi, kurš būtu publiski pateicis - nu jā, nu jā, mēs jau esam veci, nekas jauns un kvalitatīvs vairs īsti ārā nenāk, ērka spēlēt ar vairs nav. visi jaunības ideāli ir dead, bet nu mums arī gribas ēst, tāpēc mēs turpināsim jūs izklaidēt ar kvalitatīvu skaņu, superefektiem, oriģinālām skatuves iekārtām un rūpīgi iestudētiem šoviem.

to tu nevari zinaat nekaadaa veidaa

ko Tu domā ar racionāli?
un neviens nav teicis un arī nedomā teikt, ka vajag tās pašas emocijas pie tām pašām dziesmām. tu taču bučojoties arī vienmēr neizjūti vienu un to pašu. nav runa par to kādām emocijām ir jābūt, bet par to, ka viņām ir jābūt.