nu es zinu, ka mūziķis, kurš ciena sevi un savu klausītāju (t.i. ir godīgs) vairs neiekļauj repertuārā dziesmas, kuras viņam noriebušās līdz nāvei, vai arī spēlē tās reti un īpašos gadījumos, kad ir spējīgs tās emocijas tur ielikt. nē, nu ja kādam liekas, ka ir pilnīgi vienalga vai viņa meitenei ir īsts vai notēlots orgasms, ka tik kaut kas, tad jau arī pofig tajā mūzikas un dziesmu jautājumā. tas ir analoģiski. un man šausmīgi riebjas jebkāda darīšana tikai darīšanas pēc, nevis tāpēc, ka to patiešām gribas, tas sauc un aicina. vienalga vai tā būtu mūzikas spēlēšana, klausīšanās, drāšanās, zīmēšana, dzeršana un filmas skatīšanās un ēšana arī. jebkas.
Nu te jau ir tas, ka visi vecie krabiji ir nākuši klajā ar jauniem albūmiem, kas ironiskā kārtā nevienam nepatīk un publika pieprasa vecās dziesmas, kas viņiem pašiem jau ir totāli apnikušas. Sou.. Mūziķi vienalga ir spiesti ietvert repertuārā vecās dziesmas, kas vislabāk patīk publikai, ja nē, tad nah viņiem vispār taisīt končus, par ko TU/ES/MĒS maksājam naudu. Un es runāju par professionālajiem mūziķiem.
tad nah viņiem vispār taisīt končus - tieši par to jau es arī runāju. ja nav vairs ko teikt un kvalitatīvi un no sirds teikt tad nafig tā pieķerties naudas kāšanai par cilvēku muļķošanu ar samākslotiem un iestudētiem šoviem (kuros, lai novērstu cilvēku uzmanību no tā, ka mūziķi paši vairs netic tam ko dara ir pārbāzts ar gaismām, ūberefektiem un samudrītām skatuvēm). un nafig jāraksta jauni albumi, ja ārā nekas vairs nenāk. nu patiešām nafig. un par klausītāju pievilšanu ar diezko nevajadzētu raizēties - galu galā normāls cilvēks sāk darīt kauko tāpēc, ka vēlas, ka viņam liekas, ka viņš grib un var kaut ko citiem pateikt, ka tas ir tas veids, kā viņam vislabāk padodas komunikācija ar apkārtējo pasauli. un ja kādā brīdī tas tā vairs nav, tad ir ar godu un cieņu jāliek tam punkts. ja nav ko teikt ir jāklusē!
Tātad Tu nezini, kas ir professionāls mūziķis. Kāda naudas kāšana un cilvēku mulķošana? :) Cilvēki maksā naudu, lai viņus izklaidētu, tas vai mūzika ir no sirds nav svarīgi, tak apskaties kādas ir lirikas 90% no visām dziesmām, skanīgs bullshits bez dziļas domas un mesidža, tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām bez vokāla arī nav sirds, bet hei - mūzika patīk? Patīk. Mēs paši varam ielikt savas emocijas mūzikā, tā pat kā lasot grāmatas, right? Es jau nesaku, ka vecajiem krabjiem viņu mūzika riebjas, bet vnk viņi (liela daļa) to jau dara tīri naudas pēc, nevis lai sildītu viņu sirdis. Ja publika prasa - publika arī saņem, neko sliktu tur neredzu. Protams, ir foršāk skatīties/klausīties jaunus mūziķus, kas tam pieiet ar azartu un lielāku enerģiju, naivi domājot, ka rada kaut ko neticamu un pasauli revolucionējošu, bet kā jau teicu, kvalitatīva mūzika ir un paliek kvalitatīva, ja mūziķis ir PRO, tad viņš spēs nospēlēt savu setlistu tā kā tas apmierinās visus klātesošos.
nu to, ko Tu sauc par profesionalitāti es uzskatu par liekulību un turos no tās pa gabalu. un jautājums nav par jaunumu un vecumu un to cik enerģiski tas tiek darīts. ir arī veci krabji kuriem nav problēmas ar bezgalīgu atspēlēšanu, kuri paliek uzticīgi saviem sākotnējiem ideāliem, lai uzskati un izpratne, protams, laika gaitā mainās. nu piemēram, pirms pāris gadiem biju uz King Crimson konci Kongresu namā - veci krabji, bet neradās pat mazākās aizdomas par pārdošanos un dvēseles trūkumu. vai kautvai Džonijs Kešs (lai miers viņa pīšļiem) uz beigām tik labāk palika, kā nostāvējies visīts. par profesionālu izklaidi var saukt visus tos fakinsūda komercproduktus, kā Spice Girls utt., kas tieši ar tādu mērķi arī radīti - tīrai izklaidei, bez jebkādām pretenzijām uz mākslu un dvēseles paušanu. ja kāds mūziķis vai to grupa ir sākuši, lai paustu savas dvēseles kliedzienus, un to tā arī postulējuši, tad kurā brīdī pēkšņi kļūst normāli un pieņemami, kas no tā kliedziena tur palikušas tikai kakas un caureja un beigās jau vairs ne pat tā. tas nav pieņemami. un kādā sakarā Tu saki kko tik absurdu un bezjēdzīgu - tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām bez vokāla arī nav sirds? to kam ir vai nav sirds var lieliski sajust, protams, ar piebildi, ka sajutējam pašam ir sirds un viņš to ikdienā izmanto. tam nav nekāda sakara ar to vai ir vokāls vai nav. tas, ko Tu saki ir līdzvērtīgi kā pateikt tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām, kurās netiek izmantota basģitāra (cimbalas, arfa, tuba, kordziedāšana, vatever) nav sirds</i>. un par profesionalitāti un emocijām uz skatuves es šo to esmu iemācījusies strādājot ar aktieriem labākajā, t.i., kvalitatīvākajā Latvijas teātrī. profesionāls aktieris ieliks patiesas emocijas izrādē pat ja būs noguris, ja izrāde viņam jau sen būs noriebusies, ja viņam mājās gulēs slims bērns utt. visi tie ķēmi no tām veco ākstu grupām tādi paši aktieri vien ir, tikai pilnīgi noteikti - ne profesionāli. ja viņi tādi būtu, es varbūt arī neko neteiktu.
Runa neiet par gaumi, ja jau cilvēki ir atnākuši uz šī mākslinieka konci, viņiem viņš jau ir pazīstams un patīk, uz šo gadījumu tavs teiciens neattiecās
ja jau cilvēki ir atnākuši uz šī mākslinieka konci, viņiem viņš jau ir pazīstams un patīk kāpēc gan neattiecas? tas nozīmē ka cilvēki Tavuprāt iet tikai uz sev zināmu mākslinieku koncetiem, ja? es samērā bieži eju klausīties mūziķus, kurus nekad iepriekš neesmu dzirdējusi, lai tādā veidā varbūt atklātu un uzzinātu kaut ko jaunu priekš sevis. un es zinu, ka neesmu vienīgā kas tā dara.
Tik nesāc dusmoties, es tikai diskutēju :) Es par profesionāļiem saucu visus mūziķus, kas pelna ar savu mūziku, pro arī ir no production, arī crimson king un johnny cash ir pro., bet tas nav nekas slikts, runa jau gāja par to vai tajā mūzikā vēl ir "dvēsele" vai nav, tā ka runa iet par LIVE performance, šis "dvēseliskums" ir ļoti nosacīts un atkarīgs no daudziem apstākļiem, bet ja mūziķis, kā tu saki, ir labs aktieris un nospēlē savu mūziku kā tam arī vajadzēja izklausīties norāda uz viņa augsto līmeni, ja tu prasi naudu par biļetēm, tev arī vajag būt pro un nospēlēt savu konci kaut arī tev mājās ir slims bērns un kaķis un vēl sazin kas.
Also sākot no "un kādā sakarā Tu saki kko tik absurdu un bezjēdzīgu" tu vari adresēt kādam citam, jo es nevienā brīdī netiecu, ka mūzikai bez vokāla nav dvēseles, tātad tu nemaz nepapulējies saprast manis rakstīto un ķēries jau pie smagās artilērijas? :)
es arī diskutēju :) ai ai Oskar nu jau Tu nonāc nelielās pretrunās - iepriekš Tu izteici apgalvojumu, ka es nezinot ko nozīmē profesionāls mūziķis. nu jau Tu atļaujies visu subjektivizēt un teikt Es par profesionāļiem saucu visus mūziķus, kas pelna ar savu mūziku, tādējādi uzsverot, ka tās jau tikai Tavas domas. iepriekš nebiji tik pielaidīgs. kas attiecas uz profesionālu kāpšanu uz skatuves - arī aktierim savs darbs ir jāmīl un tikai tā viņš var patiesi nospēlēt savu lomu arī ja viņam tajā dienā no rīta sabraukts suns. par šitiem visiem vecajiem āžiem - nu neliekas, ka viņi mīl to, ko dara un tur arī parādās tā liekulība, ko piesaucu jau agrāk. mēģināt savu sūdainumu nomaskēt aiz koša grimma, gaismas u.c. efektiem utt. ir vnk slimi. ai lab, man nav laika tagad vairāk tērzēt - jābrauc uz sapulci darbā. drošvien ņems naudu nost atkal, jē.
Es nemaz neesmu pielaidīgs, tā arī ir pro mūziķa definīcija :)
Un ja arī viņiem ir dziļi pohuj, ko viņi tur jau nu vairs dzied vai nē, ja viņi to pasniedz tā, kā tas skan albūmā + ar gaismām, efektiem utt. tu esi saņēmis to par ko tu maksāji, nekas slikts, nekas sūdains, ja arī bez dvēseles. Jo tu nevari nopirkt "dvēseli".
paldies, sapulcē gāja tīri labi, algu pagaidām nesamazinās. bet turpinot diskusiju - es neesmu saņēmusi to, par ko maksāju, ja dabonu tikai tukšu formu, bez satura. un (saturīgs) saturs bez dvēseles NAV IESPĒJAMS. jā, dvēseli nevar nopirkt. pārdot gan var. es mūziku uzskatu par mākslu. māksla bez dvēseles nav iespējama un tas, kam nav dvēseles nevar pretendēt uz nosaukumu māksla. un tas attiecas gan uz LIVE koncertu, gan ierakstiem, gan ģitāras pastrinkšķināšanu draudzīgas iedzeršanas laikā. kas attiecas uz PRO - manliekas, ka tas tomēr nenāk no production, bet no profession. tas savukārt - from professus (see profess). Meaning "occupation one professes to be skilled in. un te jau tālāk atkal tas pats stāsts ar manu piemēru par aktieriem, profesionalitāti un emoocijām. par mūsu diskusiju - manliekas, ka mēs runājam par vienu tēmu tikai dažādās valodās un te nu jāskatās, kā nu kurš uztver mūziku un ko tā viņam nozīmē. ja no tādā tīri patērētāja viedokļa, tad iespējams Tev arī kaukādā ziņā ir taisnība. bet vismaz es kategoriski atsakos to tā uztvert. vēl tikai jautājums sakarā ar šo Tavu izteikumu - tā arī ir pro mūziķa definīcija - kura īsti ir tā definīcija un, kas ir tās avots?
Mūzikas industrijā pro mūziķis ir tas kas saņem naudu par savu darbu, teh end.
Ok paturpināšu diskusiju, un tikai tāpēc (ne jau, lai ko pierādītu), ka man patīk kā diskusija nodarbina manas smadzenes un liek 2x-3x pārdomāt to, ko esmu jau pieņēmis kā ~patiesību, šādā veidā var nonākt līdz vēl tīrākai patiesībai.
Eniivei,
apsviecu ar algas nesamazināšanu un turpinu par mūsu tēmu:
Mūzika ir māksla, bet līdz ko tā tiek pārdota, tas arī ir produkts, tā pat kā filmas, teātris, gleznas utt. Bet mūzikā ir raksturīga LIVE performance, kas tīri pašsaprotami, nevar tikt pasniegta ar 100% dvēseliskumu kāds ir bijis pirmsākumā- radot dziesmu studijā vai mājā pie kamīna w/e , tas vnk nav iespējams, droši vien Kārlis ar varētu piekrist, ka braukājot apkārt un koncertējot uz tevi tiek izdarīts kaut kāda līmeņa spiediens, pat ja tu negribi īsti spēlēt, tev ir jāspēlē, jo ir atnākuši cilvēki, kas vēlas tevi dzirdēt un tu vnk tam ļaujies, vai ne tā? Un ja dzīvajā trūkst dvēseles/dzīvīguma, tas automātiski nenozīmē, ka VSJO mūziķis ir norakstāms un tukšs, tas vnk ir slikts koncis. Un mūsdienās, ja gribi būt pro, tu nevari atļauties vadīties pēc savām emocijām - iet šovakar spēlēt vai nē, tas ir tavs darbs, tu tam esi piekritis, ja negribi strādāt ofisā pie pc visu dienu un gribi darīt to, kas tev patīk - tu ej un spēlē kaut vai ārā plosās vētra.
arii braukaajot apkaart un speeleejot nekad nevienu koncertu neesmu speeleejis bez emocijaam, ir bijushas lazhas, bet muzikaali es vienmeer esmu centies muuzikai atdoties. protams viss paareejais, gari paarbraucieni, ilgstosha prombuutne un visaadas neeertiibas pamatiigi nogruzii, bet koncerti vienmeer ir taadas kaa salinjas, kaa saakas koncis taa chik un tu aizlido un nav vairs nekaads gruzons. nujaa eesmu arii tiiri mehaaniski mainiijis pirkstus pa ladaam bez jebkaadas intereses ieksheeji urbinot degunu un skatoties pulkstenii ik peec 10 min, bet kaa kautkas taads saakaas, sapratu, ka tas ir jaaizbeidz.
maakslaa ir ljoti svariigi buut godiigam. manupraat ir forshi, ka maakslinieks pelna sev naudu ar savu maakslu, bet godiigums staav paari shai naudai. naudas truukums vai veelme nopeelniit vairaak nekaadaa zinjaa nedriikst buut iniciators kautkaadaam aktivitaateem kuraas maakslinieks izmanto savus agraakos laurus, tas vienkaarshi nav godiigi. un jebkursh kursh tam pakljaujaas vairs nav maakslinieks, bet menedzheris, biznesmenis, paardeveejs, vienalga, bet ar maakslu tam nav nekaada sakara. nu taa es par shito visu domaaju
Bet runājot par live performance, ja māksla jau ir rādīta un atrodas uz diska milijons fanu plauktos, un ja šis māklsinieks vnk sāk kādu tūri tikai naudas pēc, tad tak šī māksla, kas ir radīta nezaudē savu vērtību, tikai dēļ dzīvā konča bez patiesām emocijām, right? Koncis var būt nedzīvs, bet mākslas darbs ir tas pats kas uz tava diska, ja mūziķis ir pro, viņš to pasniedz tā, ka tu nespēj gandrīz pateikt atšķirību.
kvantitaatei nav nekaadas noziimes, kvalitaatei gan. ja milzu grupa izdod ierakstu miljonu tiraazhaas, bet peekshnji sajuut, ka nav vairs taas uguns iekshaa un uzliek visam miiksto, manshkjiet tas ir godiigi.
`Koncis var būt nedzīvs, bet mākslas darbs ir tas pats kas uz tava diska, ja mūziķis ir pro, viņš to pasniedz tā, ka tu nespēj gandrīz pateikt atšķirību.` - nezinu gan vai nespeej pateikt atshkjiriibu, zinu no pieredzes, ka jo grupa juutas nepaarliecinoshaak jo vairaak savu muzonu apkarina ar visaadiem bezjeedziigiem bljembakiem (nezinkaadiem laazershoviem, turboskatuveem vai nezinko veel). turklaat neiet runa par to vai juut vai nejuut atshkjiriibu, runa iet par to vai muuzikjim un klausiitaajam ir vai nav pohuj muuzikja godiigums pret sevi koncertaa. nujaa lielaakai daljai droshi vien jau ka ir
Nu par kvantitāti es neamaz nerunāju, tas bija piemērs, also, milijons pārdoti diski arī liecina par kvalitāti, bet tas jau ir cits stāsts.
Also, šova elementi tiek lietoti vadoties pēc tirgus izpētes un vēlēšanās vairāk nopelnīt, es domāju, ka tās lielās megagrupas jau tā jūtas ļoti pārliecinoši.
Un neviens neiet uz konci klausīties mūziķa godīgumu, bet gan mūziku un mūziku tu vari pasniegt ļoti baudāmi arī, ja to dari tīri naudas pēc.
Tā kā runa gāja par metalliku, varu piekrist, ka viņi spēlē tagad tikai naudas dēļ, bet nu tāpēc jau viņu konči automātiski nesukā, mūzika ir laba never the less, lai gan nav tik patiesa kā agrāk.
ko Tu saproti ar vārdu 'kvalitāte'? ja to, ka ierakstīts dārgā studijā uz megakrutiem aparātiem, tad jā. un neviens te nerunā par patīk vai nepatīk. es esmu pārliecināta, ka cilvēks ar izkoptu gaumes sajūtu un pietiekami plašu redzesloku novērtēs mākslas darbu labi, ja tas patiešām būs labs un kvalitatīvs, arī žanrā, kas viņam pašam personīgi nepatīk un nesaista. (vispār ar to mēdz nodarboties arī mākslas kritiķi, bet ne par to tagad ir runa)
1) skaidrs ar Tevi. tādā gadījumā sanāk, ka kvalitatīva mūzika pēc Taviem standartiem ir arī, piemēram, Spice Girls; 2) es esmu pilnīgi pārliecināta, un ne es viena (vispār šī ideja nāk no Rietumu civilizācijas šūpuļa - antīkās Grieķijas), ka mākslinieks ir atbildīgs par sekām, ko viņa radītais atstāj un tam ir arī liela nozīme vidējā cilvēka gaumes (iz)kopšanā. jo trulāku "mākslu" cilvēkiem baro iekšā, jo trulāki viņi paliek un tas, ka tāda situācija ir izveidojusies, nenozīmē ka to vajadzētu kultivēt, attaisnot vai vēl trakāk atbalstīt. tas, ka visi tā dara, visiem patīk, visus apmierina nav absolūti nekāds kritērijs. tam nav vispār nekādas nozīmes, ja vien Tu pats esi domājoša, izprotoša, izzinoša un arī izbaudoša būtne, ar savu prātu, saprātu, sirdi un dvēseli.
Tu paprasīju, lai paskaidroju, ko nozīmē "kvalitatīvs ieraksts", es to arī izdarīju.
Jā, spice girls bija kvalitatīva popsa mērķēta uz bērnu masām. Also, apsviecu, ka neesi viena savā idejā par gaumes kontrolēšanu, bet ar tevi kopā ir arī antīkā grieķija (un vēl droši vien islama pasaule, ja runājam par mūsdienām) Nodod sveicienus Antīkajai grieķijai no manis. :)
Sen jau bija laiks likt bērniem klausīties gaumīgu mūziku un atvērt "gaumes standartizācijas HQ", sāksim uzņemties atbildību, no šī brīža visi klausīsies tikai to ko mēs būsim atzinuši kā gaumīgu esam!
Un runājot par atbalstīšanu vai attaisnošanu, tur nav ko atbalstīt vai attaisnot, tā vienkārši ir kapitālisma un cilvēku daba. Var jau būt dons hikots un cīnīties ar vējdzirnavām, bet jēgas ta nekādas, man piemēram ir pilnīgi pohuj ko klausās mani kaimiņi vai džeks kas sēž blakus autobusā, couldnt care less un ja es varētu viņiem pārdod kādu ierakstu ar to sūdu ko viņi klausās un tādējādi nopelnīt - lieliski.
Un vispār, man liekas, ka ar katru postu ar kuru es totāli apgāžu (haha) tavus argumentus, tu izdomā pavisam jaunu tēmu par ko strīdēties :) Vispār mēs jau sākām ar to, ka Tu teici ka Mettalica ir bezdvēseles radījumi, kam interesē tikai mūsu sūri nopelnītā nauda un lai cik kruts koncis viņiem nebūtu, tas būs bez satura!
un turpinot to, ko es jau teicu - parādi man, lūdzu, kādu veco āzi, kurš būtu publiski pateicis - nu jā, nu jā, mēs jau esam veci, nekas jauns un kvalitatīvs vairs īsti ārā nenāk, ērka spēlēt ar vairs nav. visi jaunības ideāli ir dead, bet nu mums arī gribas ēst, tāpēc mēs turpināsim jūs izklaidēt ar kvalitatīvu skaņu, superefektiem, oriģinālām skatuves iekārtām un rūpīgi iestudētiem šoviem.
ko Tu domā ar racionāli? un neviens nav teicis un arī nedomā teikt, ka vajag tās pašas emocijas pie tām pašām dziesmām. tu taču bučojoties arī vienmēr neizjūti vienu un to pašu. nav runa par to kādām emocijām ir jābūt, bet par to, ka viņām ir jābūt.
Ar racionāli domāju: Any view appealing to reason as a source of knowledge or justification (angliski vnk definīcija izklausās labāk kā lv)
Also, neviens jau neteica, ka izpildot sev sen apnikušu dziesmu, tevī nav nekādu emociju, vnk tās nav tik patiesas kā agrāk, tu vari notēlot laimi vai dusmas dziedot par laimi vai dusmām, bet tas jau vairs nav tas pats, tas ir šovs, kā jau tu teici, savā ziņā klausītāju mulķošana, bet ja tu māki notēlot pietiekami labi vai pat noticēt savu emociju autentiskumam, tad mission complete
tak jebkurš mūziķis vairs nedziet ar patiesām emocijām dziesmas, kas jau tūkstoš reizes ir spēlētas
nē, nu ja kādam liekas, ka ir pilnīgi vienalga vai viņa meitenei ir īsts vai notēlots orgasms, ka tik kaut kas, tad jau arī pofig tajā mūzikas un dziesmu jautājumā. tas ir analoģiski.
un man šausmīgi riebjas jebkāda darīšana tikai darīšanas pēc, nevis tāpēc, ka to patiešām gribas, tas sauc un aicina. vienalga vai tā būtu mūzikas spēlēšana, klausīšanās, drāšanās, zīmēšana, dzeršana un filmas skatīšanās un ēšana arī. jebkas.
ironiskā kārtā nevienam nepatīk un publika pieprasa vecās dziesmas, kas viņiem pašiem jau ir totāli apnikušas.
Sou..
Mūziķi vienalga ir spiesti ietvert repertuārā vecās dziesmas, kas vislabāk patīk publikai, ja nē, tad nah viņiem vispār taisīt končus, par ko TU/ES/MĒS maksājam naudu.
Un es runāju par professionālajiem mūziķiem.
ja nav vairs ko teikt un kvalitatīvi un no sirds teikt tad nafig tā pieķerties naudas kāšanai par cilvēku muļķošanu ar samākslotiem un iestudētiem šoviem (kuros, lai novērstu cilvēku uzmanību no tā, ka mūziķi paši vairs netic tam ko dara ir pārbāzts ar gaismām, ūberefektiem un samudrītām skatuvēm). un nafig jāraksta jauni albumi, ja ārā nekas vairs nenāk. nu patiešām nafig.
un par klausītāju pievilšanu ar diezko nevajadzētu raizēties - galu galā normāls cilvēks sāk darīt kauko tāpēc, ka vēlas, ka viņam liekas, ka viņš grib un var kaut ko citiem pateikt, ka tas ir tas veids, kā viņam vislabāk padodas komunikācija ar apkārtējo pasauli. un ja kādā brīdī tas tā vairs nav, tad ir ar godu un cieņu jāliek tam punkts.
ja nav ko teikt ir jāklusē!
Kāda naudas kāšana un cilvēku mulķošana? :)
Cilvēki maksā naudu, lai viņus izklaidētu, tas vai mūzika ir no sirds
nav svarīgi, tak apskaties kādas ir lirikas 90% no visām dziesmām, skanīgs bullshits bez dziļas domas un mesidža, tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām bez vokāla arī nav sirds, bet hei - mūzika patīk? Patīk. Mēs paši varam ielikt savas emocijas mūzikā, tā pat kā lasot grāmatas, right?
Es jau nesaku, ka vecajiem krabjiem viņu mūzika riebjas, bet vnk viņi (liela daļa) to jau dara tīri naudas pēc, nevis lai sildītu viņu sirdis.
Ja publika prasa - publika arī saņem, neko sliktu tur neredzu.
Protams, ir foršāk skatīties/klausīties jaunus mūziķus, kas tam pieiet ar azartu un lielāku enerģiju, naivi domājot, ka rada kaut ko neticamu un pasauli revolucionējošu,
bet kā jau teicu, kvalitatīva mūzika ir un paliek kvalitatīva, ja mūziķis ir PRO, tad viņš spēs nospēlēt savu setlistu tā kā tas apmierinās visus klātesošos.
un jautājums nav par jaunumu un vecumu un to cik enerģiski tas tiek darīts. ir arī veci krabji kuriem nav problēmas ar bezgalīgu atspēlēšanu, kuri paliek uzticīgi saviem sākotnējiem ideāliem, lai uzskati un izpratne, protams, laika gaitā mainās. nu piemēram, pirms pāris gadiem biju uz King Crimson konci Kongresu namā - veci krabji, bet neradās pat mazākās aizdomas par pārdošanos un dvēseles trūkumu. vai kautvai Džonijs Kešs (lai miers viņa pīšļiem) uz beigām tik labāk palika, kā nostāvējies visīts.
par profesionālu izklaidi var saukt visus tos fakinsūda komercproduktus, kā Spice Girls utt., kas tieši ar tādu mērķi arī radīti - tīrai izklaidei, bez jebkādām pretenzijām uz mākslu un dvēseles paušanu.
ja kāds mūziķis vai to grupa ir sākuši, lai paustu savas dvēseles kliedzienus, un to tā arī postulējuši, tad kurā brīdī pēkšņi kļūst normāli un pieņemami, kas no tā kliedziena tur palikušas tikai kakas un caureja un beigās jau vairs ne pat tā. tas nav pieņemami.
un kādā sakarā Tu saki kko tik absurdu un bezjēdzīgu - tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām bez vokāla arī nav sirds? to kam ir vai nav sirds var lieliski sajust, protams, ar piebildi, ka sajutējam pašam ir sirds un viņš to ikdienā izmanto. tam nav nekāda sakara ar to vai ir vokāls vai nav. tas, ko Tu saki ir līdzvērtīgi kā pateikt tik pat labi arī varam teikt, ka dziesmām, kurās netiek izmantota basģitāra (cimbalas, arfa, tuba, kordziedāšana, vatever) nav sirds</i>.
un par profesionalitāti un emocijām uz skatuves es šo to esmu iemācījusies strādājot ar aktieriem labākajā, t.i., kvalitatīvākajā Latvijas teātrī. profesionāls aktieris ieliks patiesas emocijas izrādē pat ja būs noguris, ja izrāde viņam jau sen būs noriebusies, ja viņam mājās gulēs slims bērns utt. visi tie ķēmi no tām veco ākstu grupām tādi paši aktieri vien ir, tikai pilnīgi noteikti - ne profesionāli. ja viņi tādi būtu, es varbūt arī neko neteiktu.
kāpēc gan neattiecas? tas nozīmē ka cilvēki Tavuprāt iet tikai uz sev zināmu mākslinieku koncetiem, ja?
es samērā bieži eju klausīties mūziķus, kurus nekad iepriekš neesmu dzirdējusi, lai tādā veidā varbūt atklātu un uzzinātu kaut ko jaunu priekš sevis. un es zinu, ka neesmu vienīgā kas tā dara.
Runa iet par LIVE konci, mākslinieks var nospēlēt savu setlistu tikai 2 veidos: labi un slikti, tur nav nekāda sakara ar to teicienu
Es par profesionāļiem saucu visus mūziķus, kas pelna ar savu mūziku, pro arī ir no production, arī crimson king un johnny cash ir pro., bet tas nav nekas slikts, runa jau gāja par to vai tajā mūzikā vēl ir "dvēsele" vai nav,
tā ka runa iet par LIVE performance, šis "dvēseliskums" ir ļoti nosacīts un atkarīgs no daudziem apstākļiem, bet ja mūziķis, kā tu saki, ir labs aktieris un nospēlē savu mūziku kā tam arī vajadzēja izklausīties norāda uz viņa augsto līmeni,
ja tu prasi naudu par biļetēm, tev arī vajag būt pro un nospēlēt savu konci kaut arī tev mājās ir slims bērns un kaķis un vēl sazin kas.
Also sākot no "un kādā sakarā Tu saki kko tik absurdu un bezjēdzīgu"
tu vari adresēt kādam citam, jo es nevienā brīdī netiecu, ka mūzikai bez vokāla nav dvēseles, tātad tu nemaz nepapulējies saprast manis rakstīto un ķēries jau pie smagās artilērijas? :)
ai ai Oskar nu jau Tu nonāc nelielās pretrunās - iepriekš Tu izteici apgalvojumu, ka es nezinot ko nozīmē profesionāls mūziķis. nu jau Tu atļaujies visu subjektivizēt un teikt Es par profesionāļiem saucu visus mūziķus, kas pelna ar savu mūziku, tādējādi uzsverot, ka tās jau tikai Tavas domas. iepriekš nebiji tik pielaidīgs.
kas attiecas uz profesionālu kāpšanu uz skatuves - arī aktierim savs darbs ir jāmīl un tikai tā viņš var patiesi nospēlēt savu lomu arī ja viņam tajā dienā no rīta sabraukts suns. par šitiem visiem vecajiem āžiem - nu neliekas, ka viņi mīl to, ko dara un tur arī parādās tā liekulība, ko piesaucu jau agrāk. mēģināt savu sūdainumu nomaskēt aiz koša grimma, gaismas u.c. efektiem utt. ir vnk slimi.
ai lab, man nav laika tagad vairāk tērzēt - jābrauc uz sapulci darbā. drošvien ņems naudu nost atkal, jē.
Un ja arī viņiem ir dziļi pohuj, ko viņi tur jau nu vairs dzied vai nē, ja viņi to pasniedz tā, kā tas skan albūmā + ar gaismām, efektiem utt. tu esi saņēmis to par ko tu maksāji, nekas slikts, nekas sūdains, ja arī bez dvēseles. Jo tu nevari nopirkt "dvēseli".
Lai veicas sapulcē.
bet
turpinot diskusiju - es neesmu saņēmusi to, par ko maksāju, ja dabonu tikai tukšu formu, bez satura. un (saturīgs) saturs bez dvēseles NAV IESPĒJAMS.
jā, dvēseli nevar nopirkt. pārdot gan var. es mūziku uzskatu par mākslu. māksla bez dvēseles nav iespējama un tas, kam nav dvēseles nevar pretendēt uz nosaukumu māksla. un tas attiecas gan uz LIVE koncertu, gan ierakstiem, gan ģitāras pastrinkšķināšanu draudzīgas iedzeršanas laikā.
kas attiecas uz PRO - manliekas, ka tas tomēr nenāk no production, bet no profession. tas savukārt - from professus (see profess). Meaning "occupation one professes to be skilled in. un te jau tālāk atkal tas pats stāsts ar manu piemēru par aktieriem, profesionalitāti un emoocijām.
par mūsu diskusiju - manliekas, ka mēs runājam par vienu tēmu tikai dažādās valodās un te nu jāskatās, kā nu kurš uztver mūziku un ko tā viņam nozīmē. ja no tādā tīri patērētāja viedokļa, tad iespējams Tev arī kaukādā ziņā ir taisnība. bet vismaz es kategoriski atsakos to tā uztvert.
vēl tikai jautājums sakarā ar šo Tavu izteikumu - tā arī ir pro mūziķa definīcija - kura īsti ir tā definīcija un, kas ir tās avots?
Ok paturpināšu diskusiju,
un tikai tāpēc (ne jau, lai ko pierādītu), ka man patīk kā diskusija nodarbina manas smadzenes un liek 2x-3x pārdomāt to, ko esmu jau pieņēmis kā ~patiesību, šādā veidā var nonākt līdz vēl tīrākai patiesībai.
Eniivei,
apsviecu ar algas nesamazināšanu un turpinu par mūsu tēmu:
Mūzika ir māksla, bet līdz ko tā tiek pārdota, tas arī ir produkts, tā pat kā filmas, teātris, gleznas utt.
Bet mūzikā ir raksturīga LIVE performance, kas tīri pašsaprotami, nevar tikt pasniegta ar 100% dvēseliskumu kāds ir bijis pirmsākumā- radot dziesmu studijā vai mājā pie kamīna w/e , tas vnk nav iespējams,
droši vien Kārlis ar varētu piekrist, ka braukājot apkārt un koncertējot uz tevi tiek izdarīts kaut kāda līmeņa spiediens, pat ja tu negribi īsti spēlēt, tev ir jāspēlē, jo ir atnākuši cilvēki, kas vēlas tevi dzirdēt un tu vnk tam ļaujies, vai ne tā? Un ja dzīvajā trūkst dvēseles/dzīvīguma, tas automātiski nenozīmē, ka VSJO mūziķis ir norakstāms un tukšs, tas vnk ir slikts koncis. Un mūsdienās, ja gribi būt pro, tu nevari atļauties vadīties pēc savām emocijām - iet šovakar spēlēt vai nē, tas ir tavs darbs, tu tam esi piekritis, ja negribi strādāt ofisā pie pc visu dienu un gribi darīt to, kas tev patīk - tu ej un spēlē kaut vai ārā plosās vētra.
maakslaa ir ljoti svariigi buut godiigam. manupraat ir forshi, ka maakslinieks pelna sev naudu ar savu maakslu, bet godiigums staav paari shai naudai. naudas truukums vai veelme nopeelniit vairaak nekaadaa zinjaa nedriikst buut iniciators kautkaadaam aktivitaateem kuraas maakslinieks izmanto savus agraakos laurus, tas vienkaarshi nav godiigi. un jebkursh kursh tam pakljaujaas vairs nav maakslinieks, bet menedzheris, biznesmenis, paardeveejs, vienalga, bet ar maakslu tam nav nekaada sakara. nu taa es par shito visu domaaju
Bet runājot par live performance, ja māksla jau ir rādīta un atrodas uz diska milijons fanu plauktos, un ja šis māklsinieks vnk sāk kādu tūri tikai naudas pēc, tad tak šī māksla, kas ir radīta nezaudē savu vērtību, tikai dēļ dzīvā konča bez patiesām emocijām, right? Koncis var būt nedzīvs, bet mākslas darbs ir tas pats kas uz tava diska, ja mūziķis ir pro, viņš to pasniedz tā, ka tu nespēj gandrīz pateikt atšķirību.
`Koncis var būt nedzīvs, bet mākslas darbs ir tas pats kas uz tava diska, ja mūziķis ir pro, viņš to pasniedz tā, ka tu nespēj gandrīz pateikt atšķirību.` - nezinu gan vai nespeej pateikt atshkjiriibu, zinu no pieredzes, ka jo grupa juutas nepaarliecinoshaak jo vairaak savu muzonu apkarina ar visaadiem bezjeedziigiem bljembakiem (nezinkaadiem laazershoviem, turboskatuveem vai nezinko veel). turklaat neiet runa par to vai juut vai nejuut atshkjiriibu, runa iet par to vai muuzikjim un klausiitaajam ir vai nav pohuj muuzikja godiigums pret sevi koncertaa. nujaa lielaakai daljai droshi vien jau ka ir
Also, šova elementi tiek lietoti vadoties pēc tirgus izpētes un vēlēšanās vairāk nopelnīt, es domāju, ka tās lielās megagrupas jau tā jūtas ļoti pārliecinoši.
Un neviens neiet uz konci klausīties mūziķa godīgumu, bet gan mūziku un mūziku tu vari pasniegt ļoti baudāmi arī, ja to dari tīri naudas pēc.
Tā kā runa gāja par metalliku, varu piekrist, ka viņi spēlē tagad tikai naudas dēļ, bet nu tāpēc jau viņu konči automātiski nesukā, mūzika ir laba never the less, lai gan nav tik patiesa kā agrāk.
ja to, ka ierakstīts dārgā studijā uz megakrutiem aparātiem, tad jā.
un neviens te nerunā par patīk vai nepatīk. es esmu pārliecināta, ka cilvēks ar izkoptu gaumes sajūtu un pietiekami plašu redzesloku novērtēs mākslas darbu labi, ja tas patiešām būs labs un kvalitatīvs, arī žanrā, kas viņam pašam personīgi nepatīk un nesaista.
(vispār ar to mēdz nodarboties arī mākslas kritiķi, bet ne par to tagad ir runa)
2) es esmu pilnīgi pārliecināta, un ne es viena (vispār šī ideja nāk no Rietumu civilizācijas šūpuļa - antīkās Grieķijas), ka mākslinieks ir atbildīgs par sekām, ko viņa radītais atstāj un tam ir arī liela nozīme vidējā cilvēka gaumes (iz)kopšanā. jo trulāku "mākslu" cilvēkiem baro iekšā, jo trulāki viņi paliek un tas, ka tāda situācija ir izveidojusies, nenozīmē ka to vajadzētu kultivēt, attaisnot vai vēl trakāk atbalstīt. tas, ka visi tā dara, visiem patīk, visus apmierina nav absolūti nekāds kritērijs. tam nav vispār nekādas nozīmes, ja vien Tu pats esi domājoša, izprotoša, izzinoša un arī izbaudoša būtne, ar savu prātu, saprātu, sirdi un dvēseli.
Jā, spice girls bija kvalitatīva popsa mērķēta uz bērnu masām.
Also, apsviecu, ka neesi viena savā idejā par gaumes kontrolēšanu, bet ar tevi kopā ir arī antīkā grieķija (un vēl droši vien islama pasaule, ja runājam par mūsdienām) Nodod sveicienus Antīkajai grieķijai no manis. :)
Sen jau bija laiks likt bērniem klausīties gaumīgu mūziku un atvērt "gaumes standartizācijas HQ", sāksim uzņemties atbildību, no šī brīža visi klausīsies tikai to ko mēs būsim atzinuši kā gaumīgu esam!
Un runājot par atbalstīšanu vai attaisnošanu, tur nav ko atbalstīt vai attaisnot, tā vienkārši ir kapitālisma un cilvēku daba. Var jau būt dons hikots un cīnīties ar vējdzirnavām, bet jēgas ta nekādas, man piemēram ir pilnīgi pohuj ko klausās mani kaimiņi vai džeks kas sēž blakus autobusā, couldnt care less un ja es varētu viņiem pārdod kādu ierakstu ar to sūdu ko viņi klausās un tādējādi nopelnīt - lieliski.
Un vispār, man liekas, ka ar katru postu ar kuru es totāli apgāžu (haha) tavus argumentus, tu izdomā pavisam jaunu tēmu par ko strīdēties :)
Vispār mēs jau sākām ar to, ka Tu teici ka Mettalica ir bezdvēseles radījumi, kam interesē tikai mūsu sūri nopelnītā nauda un lai cik kruts koncis viņiem nebūtu, tas būs bez satura!
Apskaties ar ko šī diskusija sākās
un neviens nav teicis un arī nedomā teikt, ka vajag tās pašas emocijas pie tām pašām dziesmām. tu taču bučojoties arī vienmēr neizjūti vienu un to pašu. nav runa par to kādām emocijām ir jābūt, bet par to, ka viņām ir jābūt.
Also, neviens jau neteica, ka izpildot sev sen apnikušu dziesmu, tevī nav nekādu emociju, vnk tās nav tik patiesas kā agrāk, tu vari notēlot laimi vai dusmas dziedot par laimi vai dusmām, bet tas jau vairs nav tas pats, tas ir šovs, kā jau tu teici, savā ziņā klausītāju mulķošana, bet ja tu māki notēlot pietiekami labi vai pat noticēt savu emociju autentiskumam, tad mission complete