man būtu tik daudz, ko rakstīt, bet kamēr dienu sparīgais ritms sasien pirkstus šleifītē attiecībā uz cibošanu (tomēr tiku pie strādāšanas, jā), atliek tikai iepostēt dziesmiņu, kura man ļoti, ļoti patīk, jou: http://www.youtube.com/watch?v=y3BCRsuQ
ārprāts, paskatījos lāstefemmā, kādi koncīši ir jau ielikti manā Londonā būšanas laikā, un noteikti apsēstos, ja jau nesēdētu - KAS PAR FESTIVĀLU!
āāā, āāā, āāā. vien tādi nelieli šķēršļi, kā:
1) ir beigušās biļetes,
2) pat, ja izdotos atrast kādu, kam nopirktā biļete ir lieka, tās cena slikti ietekmētu manu budžetu,
3) viss sākas manā otrajā darba dienā, un pateikt, ka mēģinājumi sarunāt ar direktori kaut kādas darbdienu samainīšanas otrajā darba dienā izskatītos nesmuki - tas būtu par maz pateikts.
nu labi, pirmo un otro varētu mēģināt izdomāt kaut kā apiet, mistiskā kārtā dabūnot žurnālista akreditāciju, jāizdomā tik, kam rakstīt. savukārt par trešo.. hmmmmmmm, ja jau tā sieviete man liks valkāt tās Desigual panckas, tad - es domāju, viņai būtu jābūt nedaudz saprotošai darbdienu samainīšanas jautājumos, VAI NE?!!
āā, āāā. :)
lai nu kur, bet dažādu blakusnodarbju izdomāšanā, lai tik izvairītos no istabas savešanas kārtībā, esmu īsts spicprātiņš. šodien gan viss jau virzījās uz to, ka idejas šinī sakarā sāka izsīkt, un teju vai būtu jāķeras klāt, bet nēēa - tur uz dīvāna sēž viņš, mēnestiņš - meidžer distrakšens gitāres izskatā.
neko, pasen nebija spēlēts, ja atskaita gaudošanas apmaiņu ar Fl.te viņvakar (t.i., viņš man spēlē savas dziesmas, es viņam - savas), bet, kad jau vienīgā alternatīva ir tikt galā ar Haosu, tad - neko darīt, jāsēž vien dzīvojamā istabā uz palodziņas un jāraida kaucelīgas skaņas pagalma virzienā pa atvērto logu. tā nu paņēmos kādu brītiņu, rezultātā uzkaverējot savu vismīļāko Fl.dziesmu piesmakušā slow-core/sad-core manierē, tad nu, loģiski, jāsūta autorkungam, lai šim prieks, nu i šams tā kā tāds duriks saka, ka manējais esot vēl labāks par oriģinālu. looooooooooool, jo tie, protams, ir nieki un objektivitātes trūkums, bet, nu nez, radošumiņš, izskatās, ka palēnītēm sāk atgriezties, un tas ir labi. In.vispār saka, ka man esot nopietnāk jāķeras pie muzicēšanas - kā jau tas gandrīz notika miļõns gadus atpakaļ, un varbūt, ja tagad man būtu iekšā apmeklēt vokālās nodarbības, lai atgūtu balsīti, un reizi par visām reizēm kārtīgi iemācīties spēlēt gitāri, tad varbūt tam arī būtu lemts notikt, jo dabiskā kautrība (kas gluži tāpat kā cilvēkam liek instinktīvi noslēpt plikumus sabiedrībā, liek arī noslēpt savus atkailinātos dvēs'les izpaudumiņus) palēnām sāk mani atstāt. then again, nu jau ir tas vecums, kad par dažādiem saviem hobijiem sanāk domāt tādā pragmatiskākā gultnē - tipa, vai tie ienesīs arī kādu navdu, un mjūziks jau navdu figu atnesīs. hāāā, kaut gan šodien mans nabaga hausmeits ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mala žēlojās, ka šamai esot viens cits mans songijs pielipis, ka ne atlipināt, tā kā - I SMELL MONAAAY!! :) bet nē jau nē, es te tik ākstos - sūds no manis ar manu atmatā atstāto balsīti, ne mūziķis, vot.
nubet jā, a tagad es savukārt šito klabinu, nepacietīgi gaidot, līdz ielādēsies pārējās biudiņas no Positivusa, skatos jau atnākušās un ik pa brīdim skaļi smejos. jā, štrunts par balsi - vot, mani draudziņi ir mans īstais zelts un cīši sargājamās vērtības. pat ja viņi man neienes nekādu navdu, hahah. nu tā. sagaidīs pēdējās biudīts un ies priecīgi gulēt, lai var tikpat priecīgi pamosties.
tu aizej uz "Vectēvu", saēdies ar zaķukiem pilnu vēderu zirnīšsautējuma, atnāc mājās un konstatē, ka - IET SPOTIFAJS!!! diena ir izdevusies (Caetano Veloso albums "Fina estampa" un Pauline en la playa albums "Nada como el hogar" - arī).
minēju sudoku un pieķēru sevi domājam spāniski. mani tas drusku satrauca, jo esmu taču latviete, un, tā kā mūsu ir tikai 2 miljoni, ja katrs šitā sāktu domāt visādās meinstrīm valodās, neviens vairs latviski nedomātu, un tā jau to nevar atstāt, tāpēc ar steigu centos sudoku minēt, domājot latviski. centība gan tur daudz nelīdzēja, jo jau tūliņ pēc brītiņa attapos trepju telpā, mudinot sevi pīpot mazāk - un akaliņ espāniski.
nu neko. bet vēlāk aizgāju uz glemroka ballīti, kuru noslēdzošajā rītā stāvējām uz balkouna ar vienu džeku, sapīpējām un runājām par to, ka Latvija tomēr taču ir ļoti patīkama. tādā "ļoti savā" veidā, bet - patīkama, ja vien tu spēj pielāgoties un saproti, kā te viss funkcionē. un tagad es klausos feino Ziedoņfanu albumu - kurš arī ir ļoti patīkams - un vismaz līdz 30 gadiem nekur neemigrēšu. tikai pabrīvprātīgot varbūt uz Iņģiju vai DĀR, bet citādi - ni un ni.
labi, steitments izteikts, jāiet tagad palasīt Lorku oriģinālā un guļāt :P
bikiņ paklausījos tos "Hurts", kuri būs šovasar Positivčikā un kuri esot, tipa, slaveni. ok, vienu dziesmu, izrādās, biju dzirdējusi jau iepriekš, bet, katrā ziņā, kopsavilkums - bõring šit.
hahhā, šitais iet ārā visiem tiem, kuri varētu pievienoties tēzei, ka braukt uz DĀR brīvprātīgajā darbā varētu tādēļ, lai aizietu uz Die Antwoord koncertu: http://www.youtube.com/watch?v=Gtz011n2
man bieži šķiet, ka līdzīga mūzikālā gaume cilvēkus vieno (vai vismaz - uzrāda līdzīgo) vairāk nekā viss pārējais un ļauj komunicēt tādā pār-verbālā līmenī. un tad reizēm ir tā sajūta, ka, hei, es it kā varētu viņam tikai pateikt, piemēram, ka šobrīd klausos Bonu Iveru, un viņš taču - Sapratīs. nebūs nemaz jāsaka, ka es patlaban esmu ieritinājusies dīvāniņā, un man apkārt jaušas tas pārpasaulīgais, saldsērīgais maigums pret visu.
bet varbūt tas tā ir tikai manā prātā, un īstenībā pateikt, ka tu šobrīd klausies Bonu Iveru, citam tikai to arī nozīmē - ka tu klausies Bonu Iveru.
aīī, iegāju vēlreizīt šīpavasara Primavera Sound lainapā un - apsāpējās vēders no uztraukuma. El Guincho, Fleet Foxes, Gold Panda, Interpol, James Blake, Jamie XX, LOW!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!, Mogwai, PJ Harvey, Sufjan Stevens, Flaming Lips, The National, Tune-yards, etc.
bet, domāju, šogad es iztikšu bez. nevar tak divreiz divos mēnešos braukt uz Espaņju, tas tak jau smiekļāgi būtu - it kā man būtu daudz piķa n tā. bišķi jau sirde sāp, bet, tā kā man apriļčiks izskatās, ka būs brīvs, varētu nedēļiņu ilgāk Madridē palikt; jāpaskatās, moš tur kādiem no maniem varoņiem taisni koncīt's kāds iekritīs. īīī, gribu koncīšus. bet nu šitais ir note-to-self pilnīgpilnīgs.
