Decembris 7., 2014
| 13:09
|
Comments:
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 13:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Hmm, man no bloga ierakstiem bija radies iespaids, ka viņa teorija (cik skaists termins!) tomēr īsti neturas kopā, jo gandrīz katrai atziņai var piemeklēt kādu citu, kas ar to ir klajā pretrunā.
Un kas Tev patika tajās grieķu mītu interpretācijās? Piecdesmit gadu laikā pēc Freida nāves un Junga pirmajām grāmatām tādu interpretāciju ir sarakstīts vagoniem un štāpeļiem vien. Lai pseido-psihoanalītiskā garā interpretētu mītus, daudz prāta nevajag, mēs studiju laikā tā starpbrīžos izklaidējāmies.
From: | unpy |
Date: | 7. Decembris 2014 - 13:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Ilgi cietos, bet beizot tomēr pajautāšu - kas ir nepseidopsihoanalītika?
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 13:48 |
---|
| | | (Link) |
|
Neesmu nekad tādu terminu lietojusi, nevaru uz jautājumu atbildēt.
From: | unpy |
Date: | 7. Decembris 2014 - 13:55 |
---|
| | | (Link) |
|
OK. Tā arī pierakstu. Izcils filozofs. Uzskata, ka jēdziens "pseidopsihoanalītika" ir stabils savā jēgā un būtībā, pilnīgi pats par sevi, līdzīgs jēdzienam "bikses".
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 13:58 |
---|
| | | (Link) |
|
E? Piedod, šajā komentārā es saprotu katru atsevišķo vārdu, bet kopsakaru starp tiem neredzu. Kurš ir izcils filozofs? Kurš ir lietojis jēdzienu "pseidopsihoanalītika"? Kāds tam sakars ar biksēm?
From: | unpy |
Date: | 7. Decembris 2014 - 14:03 |
---|
| | | (Link) |
|
Kurš lietoja frāzi "pseido-psihoanalītiskā garā"? Sasodīts! /neizpratnē skatos visapkārt/
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 14:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Vispār gribēju Tevi palūgt - ja ir vēlme izprovocēt mani uz muļķīgu kašķi, nedarīt to ši ieraksta komentāros, jo te cilvēki nāk apspriest ieraksta tēmu. Atsaucoties uz iepriekšējo - vārdkopa "pseido-psihoanalītiskā garā" nenozīmē, ka eksistē jēdziens "pseidopsihoanalītika". Eksistē jēdziens "psiohoanalīze", no tā atvasinājums ir īpašības vārds "psihoanalītisks". Savukārt tāds, kas pēc formas pretendē būt psihoanalītisks, bet būtībā tāds nav, var tikt nosaukts par "pseido-psihoanalītisku".
Tagad, lūdzu, beigsim ar šīm mulķībām piekakāt Honeybee žurnālu. Ja ir kāda privāta sāpe par manu leksikonu, vari tam veltīt īpašu ierakstu, es komentāros paskaidrošu.
From: | unpy |
Date: | 7. Decembris 2014 - 14:21 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, vainīgs, tiešām, tur pilnīga taisnība. Piedod, honeybee par muļķīgu Tava žurnāla komentāru vietas aizņemšanu, lūdzu visu šo kopu izdzēst, jo pats varu izdzēst tikai savus komentārus, kas izskatīsies muļķīgi.
es neķer kreņķi nemaz, netais' nu psihodrāmu. :) protams, kasīties produktīvāk ir pie sevis, bet tā - pēc vēlēšanās.
man vispār patīk grieķu mītu interpretācijas, my guilty pleasure, un es vienmēr kūstu, kad viņas ieraugu. tam nav nekāda sakara ar prātu vai whatever.
kas attiecas uz teoriju, tad, manuprāt, viņa turas kopā tieši tik daudz, cik es ekspektēju no psih* teorijas, t.i., varbūt par pussolīti vairāk nekā vidusmēra reliģija un par pussoli mazāk nekā laba literatūra. ekspektācijas, kā redzi, nav augstas, bet es tās īpaši nepazemināju VR dēļ.
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 14:11 |
---|
| | | (Link) |
|
:)
tas arī ir kaut kas ļoti līdzīgs reliģijai, kas piedevām sevi cenšas uzdot par zinātni
jā, tas "zinātnes" aspekts mani arī mulsina, bet nu jāņem vērā arī to faktu, ka kaut kādi objektīvi mērījumi psihes jomā ir salīdzinoši neseni un, reāli skatoties, vēl bērna autiņos.
pēc manas izpratnes, visām psih* zinātnēm būtu jāveic divi soļi, tb 1) attīstīt tehnoloģijas, saprast, ko ar tām var un nevar izdarīt, uzbūvēt normālu psiholoģijas bāzīti uz zinātniskiem pamatiem 2) mēģināt saprast, ko visu no tās iepriekš saprastās/izdomātās figņas ir iespējams saglābt un pārcelt uz psih* kā zinātni, un kas stabili aiziet uz literatūras/filozofijas/ezotērikas lauciņu (kam, manuprāt, tik un tā ir un būs milzīga nozīme, veidojot to, "kā cilvēks par sevi domā")
that said, tas, ka psihofigņa, ar ko nodarbojas VR, nav zinātne, nenozīmē, ka to nevajadzētu kaut kā nebūt kontrolēt un pieskatīt. Ja tu ej pie homeopāta un viņš tev iedod cukurgraudiņus, tad tu esi muļķis, bet, ja viņš tev iedod ciānkāliju, tad tu esi muļķis UN viņš ir slepkava. [argh, sabiezināju krāsas, bet es ceru, ka tu saprati domu - tb ka psih*, lai cik nezinātniska tā nebūtu, tomēr nevajadzētu būt akurāt toksiskai]
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 14:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Šis ir baigi precīzi!
man tas vairāk šķiet kā talants, teiksim, atrunāt cilvēku no pašnāvības, etc iedomājies, ja mums kādreiz būtu dzīvē situācija, kad tas izdotos, vai mēs būvētu no viena konkrētā gadījuma teorijas, zinot to, cik cilvēki ir dažādi nākamo mēs ar šādu metodi neatrunāsim nekādu PRECĪZU zināšanu nav nav nekādas garantijas, ka tu pateiksi kaut kādus noteiktu vārdu kombināciju, pēc kuras klients točna neielaidīs sev lodi galvā
nujanu
nu un plus zinkā, atrunā to klientu no pašnāvības, un nākamajā dienā viņš aiziet un apšauj bērnudārzu, un ko tad?
značit, kļūdījies, sapieri
:D
nu, ja nemaldos, īstie psih* to problēmu risina, stingri uzsverot, ka neko īpašu nedara un 90% darba dara pats klients, dakteris tikai drusku pieskata, lai neaiziet pa pieskari galīgi
bet šis arī ir aspekts, kurā VR atšķiras, t.i., viņš uzstājas kā cilvēks, kas "var palīdzēt" un izklausās ļoti izbrīnīts, ja klients atnāk, visu laiku norunā un pēc tam aiziet, tipa "wtf es taču neko nedarīju, par ko man naudu dod"
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 15:03 |
---|
| | | (Link) |
|
Nenoliedzami, viņš sevi pozicionē kā Glābjošās Patiesības sludinātāju, un allaž uzsver, ka arī tiem, kas paši to [vēl] neapzinās (piemēram, nabaga feministēm, kuras laimīgas nevar būt jau pēc definīcijas), viņa palīdzība ir visvairāk vajdzīga. Misionārs un glābējs - Vārds, Patiesība un Dzīvība.:)
Tas jau ir tikai pluss, ka viņš mēģina kaut ko darīt. Iedomājies, man ir problēma, kurā es pēc daudziem gadiem pats esmu aizracies, lai saprastu ap ko lieta vispār grozās un kuru iepriekšējie psiho pat nav varējuši nodefinēt, un tagad aizeju pie psiho ar konkrētu jautājumu, kā man viņu tagad risināt, un pretī saņemu bliezienu – vai nevēlies par to parunāt? Turklāt runāt ilgi un pamatīgi, ne jau pa lēto.
Vai arī otrs variants – ahā, tev ir šī problēma! Ņemot vērā tavus apstākļus, tev vajag mēģināt darīt to un to un to. Še tev mājasdarbs, treniņš katru dienu. Tiekamies pēc 2 nedēļām, lai reportētu par panākumiem, grūtībām to izpildē, citām problēmām utt. Ja pēc 3 mēnešiem nesanāk, tad stop, jāmeklē citi varianti.
| From: | heda |
Date: | 7. Decembris 2014 - 19:48 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja būtu tikai "vai nevēlies parunāt", tad tas tiešām būtu vienkārši vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav ne draugu, ne radu. Piem., KBT ar to vien nodarbojas, ka meklē konkrētus risinājumus konkrētām problēmām.
KBT ir vairāk par to, kā kontrolēt savu domāšanu, emocijas utt. Nav ne jausmas, ko un kā dara VR un cik tas atšķiras no "īsto" psihu darītā, un tas arī nav svarīgi. Vienkārši atziņa, ka "rezultāts par 90% ir atkarīgs no paša klienta pūlēm", nepavisam nav kaut kas unikāls tikai psihoterapijai. Tā ir pašsaprotama lieta jebkurā pasākumā, kur ir jāapgūst jaunas lietas. Bet tas tik ļoti tiek uzsvērts psihoanalīzē, ka manuprāt, tā ir klienta vainošana vājajos rezultātos vai nevēlēšanās objektīvi izvērtēt metodes (ne)efektivitāti.
| From: | krii |
Date: | 7. Decembris 2014 - 20:20 |
---|
| | | (Link) |
|
Starp "vai nevēlies parunāt" un manipulatīvu terapeita pasaules uzskata (turklāt tāda, kas vairāk līdzinās reliģijai, nekā zinātniskai teorijai) uzspiešanu ir vēl ļoti daudz iespēju, kuras psihoterapeiti patiešām mēdz izmantot. |
|
|