jā, tas "zinātnes" aspekts mani arī mulsina, bet nu jāņem vērā arī to faktu, ka kaut kādi objektīvi mērījumi psihes jomā ir salīdzinoši neseni un, reāli skatoties, vēl bērna autiņos.

pēc manas izpratnes, visām psih* zinātnēm būtu jāveic divi soļi, tb 1) attīstīt tehnoloģijas, saprast, ko ar tām var un nevar izdarīt, uzbūvēt normālu psiholoģijas bāzīti uz zinātniskiem pamatiem 2) mēģināt saprast, ko visu no tās iepriekš saprastās/izdomātās figņas ir iespējams saglābt un pārcelt uz psih* kā zinātni, un kas stabili aiziet uz literatūras/filozofijas/ezotērikas lauciņu (kam, manuprāt, tik un tā ir un būs milzīga nozīme, veidojot to, "kā cilvēks par sevi domā")

that said, tas, ka psihofigņa, ar ko nodarbojas VR, nav zinātne, nenozīmē, ka to nevajadzētu kaut kā nebūt kontrolēt un pieskatīt. Ja tu ej pie homeopāta un viņš tev iedod cukurgraudiņus, tad tu esi muļķis, bet, ja viņš tev iedod ciānkāliju, tad tu esi muļķis UN viņš ir slepkava. [argh, sabiezināju krāsas, bet es ceru, ka tu saprati domu - tb ka psih*, lai cik nezinātniska tā nebūtu, tomēr nevajadzētu būt akurāt toksiskai]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir baigi precīzi!

(Reply to this) (Parent)

+1

(Reply to this) (Parent)

man tas vairāk šķiet kā talants, teiksim, atrunāt cilvēku no pašnāvības, etc
iedomājies, ja mums kādreiz būtu dzīvē situācija, kad tas izdotos, vai mēs būvētu no viena konkrētā gadījuma teorijas, zinot to, cik cilvēki ir dažādi
nākamo mēs ar šādu metodi neatrunāsim
nekādu PRECĪZU zināšanu nav
nav nekādas garantijas, ka tu pateiksi kaut kādus noteiktu vārdu kombināciju, pēc kuras klients točna neielaidīs sev lodi galvā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujanu

nu un plus zinkā, atrunā to klientu no pašnāvības, un nākamajā dienā viņš aiziet un apšauj bērnudārzu, un ko tad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

značit, kļūdījies, sapieri

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

nu, ja nemaldos, īstie psih* to problēmu risina, stingri uzsverot, ka neko īpašu nedara un 90% darba dara pats klients, dakteris tikai drusku pieskata, lai neaiziet pa pieskari galīgi

bet šis arī ir aspekts, kurā VR atšķiras, t.i., viņš uzstājas kā cilvēks, kas "var palīdzēt" un izklausās ļoti izbrīnīts, ja klients atnāk, visu laiku norunā un pēc tam aiziet, tipa "wtf es taču neko nedarīju, par ko man naudu dod"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenoliedzami, viņš sevi pozicionē kā Glābjošās Patiesības sludinātāju, un allaž uzsver, ka arī tiem, kas paši to [vēl] neapzinās (piemēram, nabaga feministēm, kuras laimīgas nevar būt jau pēc definīcijas), viņa palīdzība ir visvairāk vajdzīga.
Misionārs un glābējs - Vārds, Patiesība un Dzīvība.:)

(Reply to this) (Parent)

Tas jau ir tikai pluss, ka viņš mēģina kaut ko darīt. Iedomājies, man ir problēma, kurā es pēc daudziem gadiem pats esmu aizracies, lai saprastu ap ko lieta vispār grozās un kuru iepriekšējie psiho pat nav varējuši nodefinēt, un tagad aizeju pie psiho ar konkrētu jautājumu, kā man viņu tagad risināt, un pretī saņemu bliezienu – vai nevēlies par to parunāt? Turklāt runāt ilgi un pamatīgi, ne jau pa lēto.

Vai arī otrs variants – ahā, tev ir šī problēma! Ņemot vērā tavus apstākļus, tev vajag mēģināt darīt to un to un to. Še tev mājasdarbs, treniņš katru dienu. Tiekamies pēc 2 nedēļām, lai reportētu par panākumiem, grūtībām to izpildē, citām problēmām utt. Ja pēc 3 mēnešiem nesanāk, tad stop, jāmeklē citi varianti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja būtu tikai "vai nevēlies parunāt", tad tas tiešām būtu vienkārši vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav ne draugu, ne radu. Piem., KBT ar to vien nodarbojas, ka meklē konkrētus risinājumus konkrētām problēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

KBT ir vairāk par to, kā kontrolēt savu domāšanu, emocijas utt. Nav ne jausmas, ko un kā dara VR un cik tas atšķiras no "īsto" psihu darītā, un tas arī nav svarīgi. Vienkārši atziņa, ka "rezultāts par 90% ir atkarīgs no paša klienta pūlēm", nepavisam nav kaut kas unikāls tikai psihoterapijai. Tā ir pašsaprotama lieta jebkurā pasākumā, kur ir jāapgūst jaunas lietas. Bet tas tik ļoti tiek uzsvērts psihoanalīzē, ka manuprāt, tā ir klienta vainošana vājajos rezultātos vai nevēlēšanās objektīvi izvērtēt metodes (ne)efektivitāti.

(Reply to this) (Parent)

Starp "vai nevēlies parunāt" un manipulatīvu terapeita pasaules uzskata (turklāt tāda, kas vairāk līdzinās reliģijai, nekā zinātniskai teorijai) uzspiešanu ir vēl ļoti daudz iespēju, kuras psihoterapeiti patiešām mēdz izmantot.

(Reply to this) (Parent)