oj, palasīju to diskusiju un konstatēju, ka jā, ekzaktlī. :) nu tb forši jauki kamēr "patīk-nepatīk" un "kā es jutos lasot", bet pie "autors ir gribējis to un to, domājis par to un to" gan sašuvos.

un es pilnīgi rakstīju šo ierakstu ar domu "bļe lamāties gribas, bet atkal kāds no maniem fakinajiem draudziņiem apvainosies".

mani attaisno tas, ka es nebiju lasījusi diskusiju, pirms sāku pukoties? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, pag, var tak mēģināt saprast, kāpēc nepatīk? jeb kas par lietu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var mēģināt

Bet, ja tu neesi profs, tas būtu tāpat kā man (cilvēkam, kas absolūti nemāk gatavot neko vairāk par pašu beisiku) aiziet uz vjetnamiešu restorānu, pagaršot un teikt "fuj, pārāk maz sāls"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tobiš, ja neesi profs, nevari zināt, cik daudz sāls tev gribas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha

jo 1) bieži vien tas, ko gribas, nemaz nav sāls, bet, teiksim, garšvielas
2) vēl jo mazāk to var pateikt, saskaroties ar eksotisku virtuvi
3) pat tad, ja tev ir taisnība, pavārs apvainosies

un es, protams, varētu katram programmētājam teikt "tev ir pārāk grūti saprotami/reti ielikti koda komentāri, cilvēks no malas neierubīsies", tad droši vien man būs taisnība, like, 75% gadījumu, bet tik un tā apvainojoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.
Komentēt koda komentārus, ir tā kā komentēt to, ar kāda izmēra karoti pavārs ir maisījis zupu.
Komentēt sāli pie ēdiena ir tā kā komentēt to, ka šito podziņu vajadzēja uztaisīt lielāku un nokrāsot sarkanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Odnaka! Es šorīt jūtos kā pietiekami uz tevi nesakliegusi, itogo tu varētu aiziet pie uzņēmuma dizaineriem, ielūrēt tajā, ko viņi dara un teikt ŠITO PODZIŅU VAJADZĒTU UZTAISĪT LIELĀKU UN NOKRĀSOT SARKANU :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, tāpat daru to katru otro dienu (un katrreiz pavadu bezjēdzīgi daudz laika cenšoties to nopamatot un noformulēt tā, lai jūtīgās mākslinieku dvēseles neapvainojas, jo dizaineri parasti uzskata, ka viņu pienākums ir tikai panākt, lai kaut kas pa gabalu izskatās skaisti kā glezna, pofig, ka pēc tam neviens nevar saprast, kas tur vispār ir uzzīmēts un ko ar to iesākt. Windows 8 kā piemērs tam, kas notiek, ja dizaineriem ļauj vaļu. Bet tas vispār ir pilnīgs offtopiks.).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, patiesībā nav, tieši tas tas arī ir

nu tb ja tie kritiķi recenzenti pacenšas to noformulēt ar frāzi "lasot grāmatu, pilnīgi varētu padomāt, ka autora iecere bija" un "šī grāmata varēt radīt lasītājā secinājumu, ka" vai "lasot grāmatu, man radās iespaids, ka", un jūtīgie autori secina "awwww, cik interesanti, ka manu grāmatu var tik dažādi (lasi: debīli) izlasīt, labi, ka nepadomāja, ka es tā domāju" :)

/happens to me all the time

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet nu ja beidz runāt līdzībās, tad es tev piekasos par vjetnamiešu pavāru un sāli tāpēc, ka pēc manas saprašanas kritizējot sāls trūkumu tiek kritizēts gala produkts pēc personīgās gaumes, nevis tiek spriests par autora ieceri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu, par to arī es oriģināli runāju, to visi pārējie sacepās par to, ka viņiem ir tiesības līst autoram galvā :)

Bet par sāli es to nopietni. Nu tb sāls ir tā kā mononātrija glutamāts, ja cilvēks vulgaris nezina, kas kaiš ēdienam, tad pasaka "sāls pietrūkst", kamēr, pieļauju, īsts pavārs nogaršotu un teiktu "doooch, kurš tad tik agri liek marinētus ananāsus mērcei klāt, protams, ka rezultāts ir pliekans". Bet neveiksmīgajam pavāram pašam frāze "pietrūkst sāls" neko nepalīdz, bet frāze "garšo pliekani, citreiz taču bija sāļāks" varētu palīdzēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Ok, pieņemšu, ka es neesmu cilvēks vulgaris, tāpēc nesaprotu, kā var nesaprast, kura ēdiena sastāvdaļa nepatīk, un kā var teikt, ka sāls pietrūkst, tikai tāpēc, ka ēdiens ir negaršīgs. Bet es arī pilnīgi un galīgi neesmu pavārs. Kas, es kaut kāds ēdiena kritiķis tad esmu, vai:D

(Ai, tā vispār ir nelaime ar to ēdienu, es vakar tā izdresēju salātbāra meitenes, ka pašam kauns palika, bet nu kaut kur taču vajag dabūt ēdamu ēdienu. Ķipa, "davai man šitos te zaļos, nē, šitos, nevis tos rūgtos, un tad olas, garneles un tunci, nē, man nevajag to pārsālīto lasi, kas ir sagriezts pārāk resnās šķēlēs un kam ādas un skrimšļu gabali malās karājas, paldies, pagājušoreiz jau ar to aplauzos. Nu man pofig, kas jums receptē rakstīts. Nē, man nevajag mērci, nē, pasarg dies, tikai nemēģiniet liet eļļu virsū, apvemšos. Nu nav garšīgas tās olīvas, un tā sēklas zobu starpās sprūst, nu kāpēc vajag par katru cenu mēģināt pielikt klāt kaut kādu figņu. Nu nezinu, kā jūs to kases aparātā iesitīsiet, nu izdomājiet kaut ko. 8EUR, ok, paldies:)" Bet bija to vērts - gan garšīgi, gan vēders pēc tam nesāpēja, gan miegs nenāca no tā, ka pārāk daudz glikozes asinīs. Bet nu, tas čakars.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ehm, principā varētu teikt, ka tu klasificējies kā profs, vismaz attiecībā uz to, ko tu ēd


Labi, ka tev nav tik precīzas gaumes uz grāmatām, es reāli nošautos :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...ā, es tikko sapratu, kas par problēmu ar "uzvāri man pusdienām rīsus" :D
/L.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D nēnu ja vien es, rīsus vārot, nedomāju par gaļu un tomātiem, tad viss ir kārtībā.

(Reply to this) (Parent)

bet vai grāmatas tike rakstītas profiem jeb tomēr pircējiem/lasītājiem?
Un kā viedoklis gala rezultātā ir svarīgāks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A tu zini, ka es nezinu, reāli. Parasti grāmatu rakstīšanas starplaikos man šķiet, ka baigi labi zinu, bet tagad ne vella.

Protams, ka grāmatizdevniecība kā bizness pastāv pircējiem/lasītājiem, un viņu viedoklis ir svarīgs, par to arī šujos, ja. Jo viedokli "izlasīju grāmatu, man nepatika, bija garlaicīga" es spēju saprast un kaut ko ar to darīt, tāpat kā viedokli "man nepatika, jo visu iepriekš varēja paredzēt" vai viedokli "mani vairāk interesēja cilvēki nekā notikumi". Bet viedoklis "izmanto raksturojumu, lai virzītu sižetu" izklausās tipa profesionālāk, bet īstenībā ne vella nepalīdz, jo es nezinu, kas ar to ellē domāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pasaulē ir šausmīgi daudz stulbumu ar ko jāsamierinās.
Bet nu atkal-neviens jau neliedz par to visu dusmoties.

(Reply to this) (Parent)

Nē, man prātā neienāca apvainoties.:)
Vienlaikus nepiekrītu, ka nedrīkst izteikt nekādus minējumus par autora ieceri, kaut vai līmenī "autors gribējis demonstrēt savas simpātijas noteiktiem politiskiem uzskatiem" vai "autors gribējis uzrakstīt dižpārdokli, uz kuru pavelkas masas".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau nesaku, ka nedrīkst, es tikai saku, ka cilvēki, kas tā dara, izskatās pēc pilnīgiem lohiem :)

1) ne visiem autoriem un ne vienmēr ir kaut kāda "iecere", vienkārši iekšā ir stāsts, kuru gribas izstāstīt.
2) pat tad, ja iecere ir, lasītājs tikai ļoti retos gadījumos var noteikt, kāda tā ir. T.i., ja es stāstu šausmīgi foršo anekdoti par mazo Moiši, kas apjāj savus klasesbiedrus, tad mana iecere var būt gan antisemītiska, gan "ironiski antisemītiska", gan "sasmīdināt sarunu biedru, lai parādītu, cik es kruta", gan "ilustrēt psiholoģijas konceptu", bez konteksta to nevar zināt, a konteksts ir autora galvā (un tas, ko autori stāsta intervijās, parasti nav *reālais* konteksts, kas ir autora galvā)
3) ļoti bieži ir gadījumi, kad darbā atspoguļotās idejas nevienā acī nesakrīt ar autora reālajiem uzskatiem/attieksmēm (nu tb mani priekšstati par veģetārismu - un kanibālismu - nevienā acī nelīdzinās tam, kas rakstīts "Intervijā ar kanibālu")
4) "autors gribējis uzrakstīt dižpārdokli" vispār ir sūds frāze, "dižpārdoklis" nav žanrs. Jā, ir principi, kuriem ir vēlams sekot, ja vēlies, lai tava grāmata ir interesanta plašam lasītāju lokam (sk., piemēram, šo grāmatu), bet nav tā, ka varētu iebarot kautkādā dižpārdokļu mašīnā "vēlmi rakstīt dižpārdokli" un tev iznāks ārā gatavs rezultāts, kas būs dižpārdoklis. Tur iekšā ir magic magic, un tur iekšā ir autora interese par tēmu. Pat fakin 50 nokrāsas ir radies nevis kā "uzrakstīsim klišejisku softpornu, lai mājsaimnieces pavelkas" bet "davaj pasapņosim par tēmu 'vampīri un sekss'". Arī tas pats Dens Brauns ir ilgi mācījies, aplauzies, vēlreiz aplauzies un vēlreiz aplauzies, un tik ilgi rakstīt trillerus liecina par to, ka cilvēkam reāli patīk rakstīt trillerus. Un es neesmu par viņa grāmatām totālā sajūsmā, bet tas skatījums tipa "haha, tas sūds ir dižpārdoklis, kas tikai pierāda to, kāds autors ir sūds un dižpārdevies" ir reāli miopisks.

PATI UZPRASĪJIES ES TEICU KA ESMU SLIMA!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, lai nu paliek.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(btw, mans tonis ir pilnīgi off, bet argumentācija principā ir okei)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es laikam labticīgi pieņemu, ka vairumā gadījumu, kad cilvēki izsakās par citu cilvēku motivāciju kaut ko darīt (tostarp, teikt vai rakstīt), viņi apzinās, ka tās ir tikai viņu subjektīvās spekulācijas, kas var neatbilst attiecīgās darbības veicēja paša priekšstatiem.
Vienlaikus piekrītu Tev, ka labais tonis prasītu šos priekšstatus marķēt ar vārdiem "manuprāt", "kā man šķiet", vai "lasot varētu nodomāt".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Whoa, tad tu esi daudzkārt labāks cilvēks nekā es (tas gan laikam nav nekāds gadsimta kompliments)

Nu tb kad es izdaru secinājumus par to, ko citi domā/grib, man točna liekas, ka es zinu labāk par viņiem, attiecīgi es pieņemu, ka citi ir tādi paši iedomīgi nāpšļi kā es :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man škiet, ka Tu drusku pārspīlē - tik iedomīgi ir vienīgi psihoterapeiti.:)

(Reply to this) (Parent)

P.S. Veseļojies.

(Reply to this) (Parent)

Sanāk tā, ka skolā visus dresē izskatīties pēc pilnīgiem lohiem, tad daļa kļūst par profesionāliem kritiķiem, daļa nelasa grāmatas, daļa lasa un klusē (saka patīk, nepatīk, īpaši uzmanīgi paskaidro- kāpēc, nepieminot autora eksistenci), bet pārējie turpina izskatīties pēc lohiem :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā arī ir

skolas uzdevumi iz sērijas "ko autors ar to gribēja pateikt/iemācīt" vispār ir pilnīgs un totāls dizāsters, par ko vajadzētu tos grāmatu autorus atšaut.

(btw, palasi kādreiz recenzijas, ļoti daudzas no tām ir rakstītas iz sērijas "es lasīju un domāju tā un šitā", "tas ir attēlots tā, it kā xxx būtu yyy", maksimumālā atļaušanās ir "izklausās tā, it kā autors gribētu...", un tas nav tāpēc, ka kritiķi būtu kaut kādi neirotiķi bez olām, tas ir tāpēc, ka tikai to viņi arī var pateikt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"maksimumālā", lol

(Reply to this) (Parent)

es saprotu, ka slikti ir lietot terminus, kuru nozīmi nezini, virknēt tos bezjēdzīgos teikumos, lai izskatās kruti. saprotu arī to, ka nav normāli apgalvot kāda ir bijusi autora iecere, ja neesi pats autors vai viņš tev to nav pačukstējis, apgalvot vispār nav forši, bet izteikt minējumus, tā arī nosaucot tos par minējumiem, arī ir nepieklājīgi? Nu, tur, piemēram- es pieļauju, ka autors ir gribējis, lai viņa grāmatu kāds izlasa? (un tādā garā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas nav "nepieklājīgi", tas ir tikai stulbi, un man nepatīk, ja visādi citādi sakarīgi cilvēki uzvedas stulbi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu pārāk daudz prasi. Nopietni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā vispār ir universāla atbilde uz jebkuru "es gribētu, lai cilvēki neuzvedas stulbi" tipa frāzi, ja :D

(Reply to this) (Parent)

Stulbs var būt pats secinājums, bet nav skaidrs, kāpēc mēģinājums secināt ir stulbs. Piem., visticamāk, Tevis pieminētie profesionāļi arī vispirms ir bijuši amatieri utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es uzskatu, ka "autora iecere" ir lieta, par kuru katam, kurš grib, vajag mēģināt domāt, tas (reizēm) ir vērtīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nudavaj, vienu piemēru, kurā grāmatas lasīšanas kvalitāte uzlabotos no tā, ka ir izdomāta *autora iecere*. (Nevis "grāmatas vēstījums" vai "ko es no šīs grāmatas sapratu", bet tieši "ko autors ar to gribēja panākt".)

(Šajā gadījumā izlaidīsim piemēru "ja tu esi honeybee un tev patīk lamāties par visādiem stulbēņiem" ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu, vai lasīšanas kvalitāte uzlabojas, ja izsecina, ka, piem., 1984 ir iecerēta (bet nav skaidrs, ko tieši ar to autors centies panākt, tas nav viens un tas pats) kā Padomju savienības kritika, bet domāt un rakstīt par to nav stulbi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāreiz šis ir tipisks piemērs, kurā grāmatas skatījums "pēc iedomātās ieceres" sašaurina tās krutumu - nu tb kāda jēga būtu tagad lasīt grāmatu, kas iecerēta kā Padomju savienības kritika, ja Padomju savienības ta vairs nav? :)

Un šeit ir ļoti burvīgs raksts par 1984 tēmu, kas, manuprāt, lieliski parāda to, ka šī grāmata nav viennozīmīgi traktējama kā "vienas konkrētas valsts kritika"; ja nu vienīgi "totalitārisma kritika" - bet tikpat labi arī "mediju un ziņu kritika".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir tas brīdis, kurā Tu saki, ka esmu lietojis vārdu "tikai", bet es neesmu. Ne vietā, ka tā ir tikai Padomju savienības kritika, un arī nesaku, ka grāmata jālasa tikai kā cenšanās saprast, ko autors ir iecerējis.
Es saku, ka par to ir drīkst domāt, pat ja nesanāk vai nemāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet mums droši vien ir grūti saprasties, jo Tev galvā ir tie goodreads piemēri, kurus es nezinu un par kuriem nedomāju, tāpēc mēs visticimāk runājam par dažādām lietām.

(Reply to this) (Parent)

*nopūta* tu saki, ka saku, ka tas vienmēr ir stulbi, bet es nesaku.

Protams, ka ir situācijas, kurās ir kruta domāt par to, "ko autors ir gribējis ar to pateikt" vai "kāda ir bijusi autora iecere".

Piemēram, ja tev patīk kāda grāmata un tu vēlies to dziļāk izprast, tad tu vari domāt "hmmm, interesanti, kas autoram galvā darījās, viņš taču ir no cita laika un citas kultūras" - tu dodies apzināt to kontekstu, par ko es ieminējos niknajā komentārā krii, un tas ir ļoti kruta.
Vai, teiksim, ja tev patīk kāds autors un tu vēlies labāk saprast, ko viņš ar ko ir domājis (jo reizēm tak vienkārši tāpat visu nevar saprast, un, uzzinot, ka xxx ir ļoti smalka atsauce uz yyy, darba lasīšana kļūst krutāka)
+ bet šis jau ir tas, ko dara profi, pamatā, mēs ar tevi vienkārši patērējam tekstu par tekstu, t.i., tu saki "es lasīju baigi foršo rakstu par to, ka viņš kritizēja PSRS", bet es saku "abet manā foršajā rakstā bija rakstīts par to, kā viņš kritizēja arī UK ziņas"

BET

Liela daļa cilvēku izmanto frāzi "autora iecere bija..." nevis tā, kā tu iztēlojies, bet lai pastāstītu, kāpēc viņiem riebjas tā grāmata ("Meijere gribēja parādīt ka nedrīkst nodarboties ar seksu līdz kāzām bet nu sorry Krēsla ir pilnīgi idiotisks veids kā to darīt" vai "Dens Brauns bija iecerējis uzrakstīt stulbu grāmatu masām tāpēc tā grāmata ir stulba")

Vai (pieklājīgo cilvēku versija) ja tev totāli briesmīgi nepatīk kāda grāmata, un tu vēlies godprātīgi saprast, kāpēc citiem patīk, kamēr tev ne, tu vari mēģināt pieklājīgi pievilkt aiz matiem autora ieceri - bet tas jau ir riebīgi, nu tipa teikt "nu jā, mobijs diks ir kruts, jo autora iecere bija uzrakstīt grāmatu, ar kuru varētu nosist aunu, un viņam tas ir lieliski izdevies APMEKLĒJIET MANU EKOLOĢISKO AUNU KAUTUVI". Uz šito es pati regulāri gandrīz iekrītu, t.i., paņemu grāmatu, kas man riebjas, un mēģinu attaisnot to ar frāzi "autors jau bija gribējis labu, tikai tā debīli sanāca", parasti attopos to nekur nepublicēt, jo negribas par lohu izrādīties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok. Es, protams, piekrītu, ka ir ļoti daudz sliktu piemēru, tomēr joprojām uzskatu, ka mēģināt nav stulbi, bet ir pat svarīgi. Cita lieta (atkal piekrītu), vai un kur to vajag publicēt - es nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnu būt loham publiskās vietās arī ir svarīgi, veicina pazemību

/kā zināms, es ļoti pie tā piestrādāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

(Vo, es nupat pati izdomāju: lasot Flinnas "Neatrodamā", es visu laiku domāju "oooooo, un ja nu autore tagad izdarītu šitā!", un tad viņa to izdara, un es domāju "haha, wow, kā es zinu šito sajūtu, kad tā izdarās, un tas ir tik skaisti", bet man šķiet, ka tas ir tāds diezgan margināls prieciņš, un nestrādā kā kritika.)

(Reply to this) (Parent)