Es nezinu, vai lasīšanas kvalitāte uzlabojas, ja izsecina, ka, piem., 1984 ir iecerēta (bet nav skaidrs, ko tieši ar to autors centies panākt, tas nav viens un tas pats) kā Padomju savienības kritika, bet domāt un rakstīt par to nav stulbi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāreiz šis ir tipisks piemērs, kurā grāmatas skatījums "pēc iedomātās ieceres" sašaurina tās krutumu - nu tb kāda jēga būtu tagad lasīt grāmatu, kas iecerēta kā Padomju savienības kritika, ja Padomju savienības ta vairs nav? :)

Un šeit ir ļoti burvīgs raksts par 1984 tēmu, kas, manuprāt, lieliski parāda to, ka šī grāmata nav viennozīmīgi traktējama kā "vienas konkrētas valsts kritika"; ja nu vienīgi "totalitārisma kritika" - bet tikpat labi arī "mediju un ziņu kritika".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir tas brīdis, kurā Tu saki, ka esmu lietojis vārdu "tikai", bet es neesmu. Ne vietā, ka tā ir tikai Padomju savienības kritika, un arī nesaku, ka grāmata jālasa tikai kā cenšanās saprast, ko autors ir iecerējis.
Es saku, ka par to ir drīkst domāt, pat ja nesanāk vai nemāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet mums droši vien ir grūti saprasties, jo Tev galvā ir tie goodreads piemēri, kurus es nezinu un par kuriem nedomāju, tāpēc mēs visticimāk runājam par dažādām lietām.

(Reply to this) (Parent)

*nopūta* tu saki, ka saku, ka tas vienmēr ir stulbi, bet es nesaku.

Protams, ka ir situācijas, kurās ir kruta domāt par to, "ko autors ir gribējis ar to pateikt" vai "kāda ir bijusi autora iecere".

Piemēram, ja tev patīk kāda grāmata un tu vēlies to dziļāk izprast, tad tu vari domāt "hmmm, interesanti, kas autoram galvā darījās, viņš taču ir no cita laika un citas kultūras" - tu dodies apzināt to kontekstu, par ko es ieminējos niknajā komentārā krii, un tas ir ļoti kruta.
Vai, teiksim, ja tev patīk kāds autors un tu vēlies labāk saprast, ko viņš ar ko ir domājis (jo reizēm tak vienkārši tāpat visu nevar saprast, un, uzzinot, ka xxx ir ļoti smalka atsauce uz yyy, darba lasīšana kļūst krutāka)
+ bet šis jau ir tas, ko dara profi, pamatā, mēs ar tevi vienkārši patērējam tekstu par tekstu, t.i., tu saki "es lasīju baigi foršo rakstu par to, ka viņš kritizēja PSRS", bet es saku "abet manā foršajā rakstā bija rakstīts par to, kā viņš kritizēja arī UK ziņas"

BET

Liela daļa cilvēku izmanto frāzi "autora iecere bija..." nevis tā, kā tu iztēlojies, bet lai pastāstītu, kāpēc viņiem riebjas tā grāmata ("Meijere gribēja parādīt ka nedrīkst nodarboties ar seksu līdz kāzām bet nu sorry Krēsla ir pilnīgi idiotisks veids kā to darīt" vai "Dens Brauns bija iecerējis uzrakstīt stulbu grāmatu masām tāpēc tā grāmata ir stulba")

Vai (pieklājīgo cilvēku versija) ja tev totāli briesmīgi nepatīk kāda grāmata, un tu vēlies godprātīgi saprast, kāpēc citiem patīk, kamēr tev ne, tu vari mēģināt pieklājīgi pievilkt aiz matiem autora ieceri - bet tas jau ir riebīgi, nu tipa teikt "nu jā, mobijs diks ir kruts, jo autora iecere bija uzrakstīt grāmatu, ar kuru varētu nosist aunu, un viņam tas ir lieliski izdevies APMEKLĒJIET MANU EKOLOĢISKO AUNU KAUTUVI". Uz šito es pati regulāri gandrīz iekrītu, t.i., paņemu grāmatu, kas man riebjas, un mēģinu attaisnot to ar frāzi "autors jau bija gribējis labu, tikai tā debīli sanāca", parasti attopos to nekur nepublicēt, jo negribas par lohu izrādīties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok. Es, protams, piekrītu, ka ir ļoti daudz sliktu piemēru, tomēr joprojām uzskatu, ka mēģināt nav stulbi, bet ir pat svarīgi. Cita lieta (atkal piekrītu), vai un kur to vajag publicēt - es nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnu būt loham publiskās vietās arī ir svarīgi, veicina pazemību

/kā zināms, es ļoti pie tā piestrādāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)