(Vo, es nupat pati izdomāju: lasot Flinnas "Neatrodamā", es visu laiku domāju "oooooo, un ja nu autore tagad izdarītu šitā!", un tad viņa to izdara, un es domāju "haha, wow, kā es zinu šito sajūtu, kad tā izdarās, un tas ir tik skaisti", bet man šķiet, ka tas ir tāds diezgan margināls prieciņš, un nestrādā kā kritika.)

(Reply to this) (Parent)