Baloži ir riebīgi putni. Nesaprotu, kāpēc tie ir izvēlēti par miera simbolu. Kāpēc balodis parādās kā simbols. Netīri, pretīgi, naidīgi savā starpā...

Bet šo konkrēto izteikumu par kāmīšiem es vairāk attiecināju uz cilvēkiem pašiem. Katram kārtīgam cilvēkam... nu jā, jāizdara tas pats, kas katram kārtīgam kāmītim.

Bet nebaidies, nav neviena, kas tev varētu nepiedot. Dievs ir miris. Piedošana nav vajadzīga.

(Reply to this) (Thread)

tas ir Nīče, kas ir miris...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zin', reizēm biki piebesī, ka par Dievu runā vai nu kristīgie fanātiķi, vai tie, kas uzskata, ka jamais esot beigts un pagalam. it kā citu viedokļu nemaz nebūtu un nevarētu būt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man interesanti bija pirms kādiem diviem gadiem, kad vienu nakti dzērām ar vienu zviedru un pēkšņi (kad visa telpa, kur mēs atradāmies jau peldēja apkārt) panesās interesantas sarunas par reliģiju... mēs tur izteicām savus viedokļus par Dieva koncepciju mūsdienās un tādā garā.... un pēkšņi zviedrs pateica... "You newer thought that God would be a woman?"(tajā laikā ne viņš ne mēs Dogmu vēl nebijām redzējuši), mēs uz viņu paskatījāmies kā uz idiotu, bet vēlāk viņš sāka pamatot savu ideju un izrādījās, ka cik tur procentu zviedru uzskata Dievu par sievieti...

interesanti, ka es tieši pirms ierakstīt šo comment'u lasīju Bībeli... :) nekad neesmu lasījis, nolēmu pa brīvajām nedēļām izlasīt... tā teikt, papildu zināšanu gūšanai... kaut gan Bībeles simboliku studēju jau vairākus gadus, bet pašu grāmatiņu lasījis nebiju...

(Reply to this) (Parent)

Ko dod kaut kādi līki viedokļi? Tādu var būt simtiem. Reāli paskatāmies uz situāciju rietumu kultūrā un bez īpašām problēmām konstatējam faktu - dievs ir miris.

Jā, jā, Nīče arī ir miris un vēl miljardiem citu, bet tas neko nemaina mūsdienu situācijā, kur dievs vairs nepiešķir cilvēku dzīvēm jēgu, kur dievs neglābj no eksistenciālajām krīzēm, kur ar dievu neviens nerēķinās.

Tāpēc arī sanāk, ka ir ticīgi cilvēki, kuriem dievs ir dzīvs, neticīgi cilvēki, kuriem dievs ir miris, un pesteļotāji, kuriem ir alternatīvs viedoklis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

finally mani pieskaitiija :)
bl expii veel latvieshu valodu nejeedz :(((

(Reply to this) (Parent)

Nīče ir miris kopā ar savām idejām, redzi, rietumos Dievs ir nevis miris, bet transformējies.... viņš cilvēkiem ir kļuvis... nezinu kā to labāk pateikt... vieglāk pieejams... respektīvi, rietumos visā savā krāšņumā plaukst protestantisms, kas rada Dieva "nāves" ilūziju, bet tomēr Dievs dzīvo cilvēku sirdīs... es Tev ieteiktu palasīt Karlu Gustavu Jungu un viņa uzskatus par reliģiju un Dievu... tas ir ļoti no baznīcas kanoniem brīvs, bet tomēr prokristietisks priekšstats... cilvēks nevar dzīvot bez Dieva... cilvēka gēnos ir tiekšanās pēc Dieva un tāpēc katram cilvēkam ir Dievs, bet jautājums ir kur viņš to atrod... mūsdienās populārākās elku formas ir nauda un vara...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..un zināšanas. Informācijas overloads bez tai nepieciešamās gudrības.

(Reply to this) (Parent)

Lielos vilcienos es zinu, par ko tu runā. Bet es iebildīšu formulējumam. Dievs ir nevis transformējies, bet miris. Tomēr viņa pūstošās atliekas no kultūras vēl nav izmēztas. No vienas puses dievs gandrīz neko nenosaka indivīda apziņā un sabiedrības dzīvē (nauda - spēcīgāks dzinulis), no otras puses par viņu tiek visu laiku runāts (līķis - klātesošs). Jā, cilvēku sirdīs ir palikusi daļa no šīm vecajām vērtībām, tomēr negribētos piekrist, ka šīs vērtības ir kaut kas absolūts un nemainīgs, man šķiet, ka cilvēku vairāk nosaka nevis primitīvi izprasta bioloģiskā dzīve, bet sociālā (kas gan arī ir tikai bioloģiskās pastarpināts paveids).

Tas bija par kristīgo dievu. Runājot par dievu vispār, arī es jau labu laiciņu pieturos pie idejas, ka cilvēkā ir vieta dievam, kurai jātop aizpildītai. Tomēr arī šo es esmu nedaudz pārfrazējis, šī dieva vieta tad ir manis vairrākkārt pieminētā ideja par jēgu. Cilvēkam vajag jēgas garantu, vērtību pamatotāju, zināmu absolūtu (kurš gan var būt viņa subjektīvais absolūts). Cilvēkam vajag kaut ko, ar ko sevi samērot, kam ticēt, saskaņā ar ko darboties, kā izprast pasauli, kā nodalīt rīcības. Cilvēks nav gatavs atzīties, ka visa viņa pasaules izpratne ir liels patoloģisks gļuks viņa apziņā, tieši tāpēc tiek meklēts absolūts, kas attaisnos viņu...

es jau iepriekš smejos, nav tāda absolūta un nabaga cilvēciņš ir jau iepriekš nolemts vai nu bezvērtīgai, vai arī iluzorai dzīvei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ko, es pieņemu, ka Tev vienkārši ir samērā šaurs pētījumu lauks - starp paziņām un masu mēdijos... jā pēdējos Dievs ir miris... bet Tev vajadzēt padzīvot, piemēram Latgalē vai Polijā... ok, Latgalē arī jaunākā paaudze ir ateisti, bet mazliet vecāki cilvēki (tā ap 28 - 35) ir kaislīgi katoļi... un šādi cilvēki (tāpat kā Spāņi, kur joprojām katolicismam ir ļoti spēcīga ietekme), pirms nospiest pistoles gaili, pārkrustās (pēc pareizticīgo principa "упаси господи мою грешную душу")...

(Reply to this) (Parent)

suic; Dievam kā tādam nekad nav bijis mērķa eksistēt kaut kādā "kultūrā", kas ir ne tikai sekundāra bet vēl nenozīmīgāka Dieva atklāsmes vieta. evaņģēlijs ir dziļi uz personību, personiskām attiecībām ar D. orientēta vēsts,līdz ar to man liekas nepamatoti apgalvot, ka Dievs būtu miris, skatoties uz situāciju kultūrā. man tomēr liekas,Nīče domāja kaut ko citu,ne kultūru, un proti: pats sevi un sev līdzīgos.

hb: ir arī alternatīvi viedokļi, piemēram, mans :) bet pārmest kr.fanātiķiem un pusaudziskajiem antikristiem ir tas pats kas pārmest tumsonību literatūrā journal.bad pacientiem, saprati tač manu paralēli :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varu tikai iebilst. Nīče fiksēja tieši kultūras faktu. Dieva nāvi cilvēka apziņā. Un kas tad konstituē cilvēka apziņu? Protams, ka kultūra. Neviens cilvēks nav individuāls, visi ienāk jau gatavā kultūrā, ar gatavām vērtībām. "Dievs ir miris kultūrā" nozīmē to pašu, ko "dievs ir miris sabiedrības apziņā" vai "dievs ir miris kā absolūts cilvēku prātos".

Iekšējie evanģēliji, protams, paliek. Ir cilvēki, kuri tic dievam, cilvēki, kuri tic NLO, cilvēki, kuri tic Anastasijai, cilvēki, kuri tic... x,y,z. Un vēl 100 un 1 dažādai lietai. Tikpat labi zinātnei, progresam, naudai, ģimenei, laimei, mīlestībai... nu kādas nu kuram tās vērtības un galvenie mērķi.

Nezinu kā īsti ir ar kristīgajiem fanātiem un cik lielā mērā tas attiecas uz vienkārši ticīgajiem cilvēkiem, bet tā vien šķiet, ka viņu uzvedība ir vai nu komiska (fanātu gadījumā) vai arī nerēķinās īpaši ar dieva pastāvēšanu (vienkāršu ticīgo gadījumā). Šeit vēl, protams, parādās jautājums, ko saukt par ko.

Un kāds ir bijis mērķis pašam dievam, to nezina neviens. Tāpat kā nezina, vai tāds vispār pastāv. Cilvēku dievs vienmēr ir pastāvējis TIKAI kultūrā. Nu un, protams, izpaudies individuālās atklāsmēs psihisku gļuku un pašsuģestijas veidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm. nu diezgan kategoriski apgalvojumi, un pārāk daudz gribi pateikt, lai viennozīmīgi piekristu vai nepiekristu. un pārāk karsta tev puisi galva lai es vēl turpinātu iebilst. nu ko - lai tev veicas uzbūvēt to mājeli līdz galam.

(Reply to this) (Parent)

teeja, a es vispār braucu virsū nevis fanātiķiem un Dieva noliedzējiem - es besos par to, ka šitie abi traucē izpausties ikvienam, kurš grib lietot vārdu "Dievs" savā izpratnē un savām vajadzībām. Jo vārdam pašam par sevi nav nekādas vainas.

bet nu tā galu galā ir mana privātā problēma & mani kompleksi, kas neļauj man mierīgi runāt par savu izpratni par šīm lietām & liek man baidīties, ka akal kāds kaut ko pārpratīs vai nesapratīs. (patiesībā man netipiskas sajūtas, būs jātiek vaļā)

(Reply to this) (Parent)

oi, nevaru noturēties. :) piedošana NAV vajadzīga veselajiem, stiprajiem, stabilajiem, laimīgajiem un pašpārliecinātajiem. miljoniem lūzeru, lieko, solījumu nepildītāju, pašsaustītāju visā pasaulē piedošana IR vajadzīga un būtībā ir vienīgais kas motivē eksistencei. tas nu tā, populārzinātnisks ieskats xtietībā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piedošana ir ilūzija. Ciktāl cilvēku dzīves nosaka ilūzijas vien, tiktāl ir vajadzīga ne tikai piedošana no neesoša absolūta, bet arī vēl daudzas citas lietas. Cilvēks dzīvo cilvēka pasaulē, jeb izgudrotā pasaulē, jēga ir fikcija, vērtības - pašradītas. Nekas nav tāds, kā uz to skatās cilvēks. Vērojums jau pats par sevi ir subjektīvs, bet saprāta pavadīts, tas izmaina pasauli līdz nepazīšanai. Cilvēks nav nepieciešams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai tas ir jauns evaņģēlijs? :) es apbrīnoju godīgi sakot cilvēkus, kas vispār turpina savu eksistenci, ticot kaut kam tādam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[Error: Irreparable invalid markup ('<pasmīn>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, labi pateici, tagad es vairāk saprotu tev līdzīgos.
mana galvenā iebilde pret šādu pieeju ir iebilde pret loģisko metožu absolutizēšanu eksistenciālu jautājumu izzināšanai. manuprāt, emocionāls diskomforts vien liecina par to, ka loģiskā izziņa nespēj sniegt atbildes uz visiem dzīvei svarīgajiem jautājumiem. bet, ak, tā jau cita saruna.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzi, man atkal domāt, ka loģiskā izziņa itin labi spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, taču cilvēks ar šīm atbildēm nespēj sadzīvot.

Lai gan tiesa, kas tiesa, par loģiskās izziņas iedabu un lomu var diskutēt. Tomēr, šķiet, ka loģiskā domāšana gādā par koherenci mūsu prātos, par vienotu identitāti, kamēr kaut kādas izjūtu, emociju, atklāsmes veida patiesības tikai nomierina konkrētajā kontekstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt koherence un vienotā identitāte ir tikai ilūzija, mākslīgi ar nepilnīgu (loģisko) metodi radīta stabilitātes sajūta, kas mūs nomierina un palīdz veikt ikdienišķas darbības, bet no malas izskatās pēc mēģinājuma uzstutēt puņķi uz redelēm? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt, taču pretējā gadījumā mēs esam viss, izņemot mūs pašus. Tāds kā pats sevi apzinošs spēks, kas rodas citu spēku krustpunktā un pats par sevi nav nekas. Vai drīzāk tāds estētisks salīdzinājums - amēba. Kur pasaules spēki tevi stumj, tur tu peldi. Nekādas identitātes, tikai apstākļu kopums.

Arī šāda doma nav gluži bez pamata, tikai šāds uzskats ir vēl trīsreiz tālāks no visiem dieviem, kā arī šāda uzskata ietvaros vēl mazāk vērtīga paliek ticība, atklāsme, nepastarpināti intuitīvā pasaules izjūta.

p.s. Visa cilvēka apziņas pasaule ir CILVĒKA (lasīt - nepilnīga jau pēc savas dabas) apziņas pasaule. Cilvēka apziņas pasaule nav realitātes atspoguļojums vai kas tāds.

(Reply to this) (Parent)

suic:man atkal domāt, ka loģiskā izziņa itin labi spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, taču cilvēks ar šīm atbildēm nespēj sadzīvot

teeja: man atkal domāt ka pasaules reliģijas itin labi spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, tikai cilvēka loģiskā puse ar šīm atbildēm nespēj sadzīvot.

/redzi, bez racionālās izziņas realitātes pastāv arī mistiskās izziņas realitāte, kurā atrodoties ir ļoti vienkārši nolikt loģisko izziņu, tāpat kā atrodoties loģikas jūgā ir grūti pieņemt iracionālus, indukcijā nebalstītus spriedumus. es domāju, tās ir mēness divas puses un katra spēj atklāt daļu patiesības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kādu patiesību mums atklāj reliģijas? Sirds patiesības bieži vien ir pretrunā ar prāta patiesībām. Mēness viena puse ar otru pusi nav pretrunā.

Es uzskatu par muļķīgu pielīdzināt reliģiju zinātnei. Un atkal, pierādīt nav iespējams itin neko. Bet zināmu koherenci domās mēs varam iegūt tikai zinātnē. Kaut gan zinātne pati par sevi nav nekas galīgs, nekļūdīgs un absolūts. Tomēr stāvoklis tajā ir daudz ticamāks nekā stāvoklis reliģijās, kur katra reliģija uzsver savus aspektus, liekot vēl vairāk aizdomāties par kultūras (cilvēku pasaules) primaritāti pār reliģiju, nevis otrādi.

Es saprotu, ka te var piesieties jebkuram vārdam. Bet nu šobrīd nav laika. Jautājumu var pacilāt pēc tam jaunos threados kaut kad pēc 1-feb., tad jau detalizētāk un argumentētāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam man negribās vairs iet tur dziļumā. pēdējos 4 gadus savā dzīvē esmu pavadījusi apoloģētiskās/filozofiskās diskusijās un tikko pamanīju, ka manu dzīvi un mani pašu tas labāku vieglāku nepadara, lai arī dod jaunas atziņas un patīkami nodarbina prātu...un tikai prātu.
bet ja vēlies - iesaku www.baznica.lv - tur ateistiskā pasaules uzskata pamatošana zinātnē uzņēmusi lielus apgriezienus un domas dziļumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, būs jau labi. Man arī ir pilnībā skaidrs mans viedoklis. Šāda tipa diskusijas reti atklāj jaunus jautājumus, pie kuriem vēl vajadzētu piedomāt. Principā šī ir tāda kā vingrināšanās retorikā, ne vairāk.

(Reply to this) (Parent)

esi kaut ko dzirdējis par "karmas piltuves" teoriju? nezinu tās izcelsmi, laikam jau no hinduistiem, bet tagad šī teorija ir ļoti populāra rietumu psihologu aprindās... un šajā teorijā ir samērā nozīmīga vieta atvēlēta tieši šai "piedošanai"...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, man vispār patīk tavs domu gājiens. tas nav par šo komentu, tas ir vispār.

(Reply to this) (Parent)

Nē, par karmas piltuvēm nekā neesmu dzirdējis un vispār ar šīm austrumu idejām ne pārāk aizraujos, lai gan atzīstu, ka vietām patiešām viņiem parādās vērtīgas atziņas, tomēr daudz kas ir aiz ausīm pavilkts, lai to ieskatītu rietumos.

Mani vairāk interesē tava pieeja, tāda zinātniski-nezinātniska. Teorijas par cilvēku kā vidējo posmu, kas progresējis un regresējis vienlaikus. Teorijas par karmām. Un tajā pašā laikā Fromma visnotaļ pamatotās idejas, arīdzan zinātnes idejas tev nav svešas. Brīžiem tu akcentus liec uz faktiem, citkārt atkal uz metodi. Kaut kāda eklektika, vai varbūt tev vienam zināma metode, pēc kuras izskaidrot pasauli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā nu tas ir, ka mani priekšstati ir veidojušies kopā savijoties zinātnei un okultismam... bet es neteiktu, ka Fromms ir ļoti zinātnisks... viņam idejas protams ir ļoti labi zinātniski pamatotas, bet viņš arī ļoti daudz ir paņēmis tieši no kristietības, kaut gan pats dzimis jūdaistu ģimenē no jūdaisma atteicies...

(Reply to this) (Parent)