varbūt koherence un vienotā identitāte ir tikai ilūzija, mākslīgi ar nepilnīgu (loģisko) metodi radīta stabilitātes sajūta, kas mūs nomierina un palīdz veikt ikdienišķas darbības, bet no malas izskatās pēc mēģinājuma uzstutēt puņķi uz redelēm? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt, taču pretējā gadījumā mēs esam viss, izņemot mūs pašus. Tāds kā pats sevi apzinošs spēks, kas rodas citu spēku krustpunktā un pats par sevi nav nekas. Vai drīzāk tāds estētisks salīdzinājums - amēba. Kur pasaules spēki tevi stumj, tur tu peldi. Nekādas identitātes, tikai apstākļu kopums.

Arī šāda doma nav gluži bez pamata, tikai šāds uzskats ir vēl trīsreiz tālāks no visiem dieviem, kā arī šāda uzskata ietvaros vēl mazāk vērtīga paliek ticība, atklāsme, nepastarpināti intuitīvā pasaules izjūta.

p.s. Visa cilvēka apziņas pasaule ir CILVĒKA (lasīt - nepilnīga jau pēc savas dabas) apziņas pasaule. Cilvēka apziņas pasaule nav realitātes atspoguļojums vai kas tāds.

(Reply to this) (Parent)