Varu tikai iebilst. Nīče fiksēja tieši kultūras faktu. Dieva nāvi cilvēka apziņā. Un kas tad konstituē cilvēka apziņu? Protams, ka kultūra. Neviens cilvēks nav individuāls, visi ienāk jau gatavā kultūrā, ar gatavām vērtībām. "Dievs ir miris kultūrā" nozīmē to pašu, ko "dievs ir miris sabiedrības apziņā" vai "dievs ir miris kā absolūts cilvēku prātos".

Iekšējie evanģēliji, protams, paliek. Ir cilvēki, kuri tic dievam, cilvēki, kuri tic NLO, cilvēki, kuri tic Anastasijai, cilvēki, kuri tic... x,y,z. Un vēl 100 un 1 dažādai lietai. Tikpat labi zinātnei, progresam, naudai, ģimenei, laimei, mīlestībai... nu kādas nu kuram tās vērtības un galvenie mērķi.

Nezinu kā īsti ir ar kristīgajiem fanātiem un cik lielā mērā tas attiecas uz vienkārši ticīgajiem cilvēkiem, bet tā vien šķiet, ka viņu uzvedība ir vai nu komiska (fanātu gadījumā) vai arī nerēķinās īpaši ar dieva pastāvēšanu (vienkāršu ticīgo gadījumā). Šeit vēl, protams, parādās jautājums, ko saukt par ko.

Un kāds ir bijis mērķis pašam dievam, to nezina neviens. Tāpat kā nezina, vai tāds vispār pastāv. Cilvēku dievs vienmēr ir pastāvējis TIKAI kultūrā. Nu un, protams, izpaudies individuālās atklāsmēs psihisku gļuku un pašsuģestijas veidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm. nu diezgan kategoriski apgalvojumi, un pārāk daudz gribi pateikt, lai viennozīmīgi piekristu vai nepiekristu. un pārāk karsta tev puisi galva lai es vēl turpinātu iebilst. nu ko - lai tev veicas uzbūvēt to mājeli līdz galam.

(Reply to this) (Parent)