Janvāris 24., 2003
suic | 12:54 - Re: baloži Lielos vilcienos es zinu, par ko tu runā. Bet es iebildīšu formulējumam. Dievs ir nevis transformējies, bet miris. Tomēr viņa pūstošās atliekas no kultūras vēl nav izmēztas. No vienas puses dievs gandrīz neko nenosaka indivīda apziņā un sabiedrības dzīvē (nauda - spēcīgāks dzinulis), no otras puses par viņu tiek visu laiku runāts (līķis - klātesošs). Jā, cilvēku sirdīs ir palikusi daļa no šīm vecajām vērtībām, tomēr negribētos piekrist, ka šīs vērtības ir kaut kas absolūts un nemainīgs, man šķiet, ka cilvēku vairāk nosaka nevis primitīvi izprasta bioloģiskā dzīve, bet sociālā (kas gan arī ir tikai bioloģiskās pastarpināts paveids).
Tas bija par kristīgo dievu. Runājot par dievu vispār, arī es jau labu laiciņu pieturos pie idejas, ka cilvēkā ir vieta dievam, kurai jātop aizpildītai. Tomēr arī šo es esmu nedaudz pārfrazējis, šī dieva vieta tad ir manis vairrākkārt pieminētā ideja par jēgu. Cilvēkam vajag jēgas garantu, vērtību pamatotāju, zināmu absolūtu (kurš gan var būt viņa subjektīvais absolūts). Cilvēkam vajag kaut ko, ar ko sevi samērot, kam ticēt, saskaņā ar ko darboties, kā izprast pasauli, kā nodalīt rīcības. Cilvēks nav gatavs atzīties, ka visa viņa pasaules izpratne ir liels patoloģisks gļuks viņa apziņā, tieši tāpēc tiek meklēts absolūts, kas attaisnos viņu...
es jau iepriekš smejos, nav tāda absolūta un nabaga cilvēciņš ir jau iepriekš nolemts vai nu bezvērtīgai, vai arī iluzorai dzīvei.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |