tas ir Nīče, kas ir miris...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zin', reizēm biki piebesī, ka par Dievu runā vai nu kristīgie fanātiķi, vai tie, kas uzskata, ka jamais esot beigts un pagalam. it kā citu viedokļu nemaz nebūtu un nevarētu būt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man interesanti bija pirms kādiem diviem gadiem, kad vienu nakti dzērām ar vienu zviedru un pēkšņi (kad visa telpa, kur mēs atradāmies jau peldēja apkārt) panesās interesantas sarunas par reliģiju... mēs tur izteicām savus viedokļus par Dieva koncepciju mūsdienās un tādā garā.... un pēkšņi zviedrs pateica... "You newer thought that God would be a woman?"(tajā laikā ne viņš ne mēs Dogmu vēl nebijām redzējuši), mēs uz viņu paskatījāmies kā uz idiotu, bet vēlāk viņš sāka pamatot savu ideju un izrādījās, ka cik tur procentu zviedru uzskata Dievu par sievieti...

interesanti, ka es tieši pirms ierakstīt šo comment'u lasīju Bībeli... :) nekad neesmu lasījis, nolēmu pa brīvajām nedēļām izlasīt... tā teikt, papildu zināšanu gūšanai... kaut gan Bībeles simboliku studēju jau vairākus gadus, bet pašu grāmatiņu lasījis nebiju...

(Reply to this) (Parent)

Ko dod kaut kādi līki viedokļi? Tādu var būt simtiem. Reāli paskatāmies uz situāciju rietumu kultūrā un bez īpašām problēmām konstatējam faktu - dievs ir miris.

Jā, jā, Nīče arī ir miris un vēl miljardiem citu, bet tas neko nemaina mūsdienu situācijā, kur dievs vairs nepiešķir cilvēku dzīvēm jēgu, kur dievs neglābj no eksistenciālajām krīzēm, kur ar dievu neviens nerēķinās.

Tāpēc arī sanāk, ka ir ticīgi cilvēki, kuriem dievs ir dzīvs, neticīgi cilvēki, kuriem dievs ir miris, un pesteļotāji, kuriem ir alternatīvs viedoklis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

finally mani pieskaitiija :)
bl expii veel latvieshu valodu nejeedz :(((

(Reply to this) (Parent)

Nīče ir miris kopā ar savām idejām, redzi, rietumos Dievs ir nevis miris, bet transformējies.... viņš cilvēkiem ir kļuvis... nezinu kā to labāk pateikt... vieglāk pieejams... respektīvi, rietumos visā savā krāšņumā plaukst protestantisms, kas rada Dieva "nāves" ilūziju, bet tomēr Dievs dzīvo cilvēku sirdīs... es Tev ieteiktu palasīt Karlu Gustavu Jungu un viņa uzskatus par reliģiju un Dievu... tas ir ļoti no baznīcas kanoniem brīvs, bet tomēr prokristietisks priekšstats... cilvēks nevar dzīvot bez Dieva... cilvēka gēnos ir tiekšanās pēc Dieva un tāpēc katram cilvēkam ir Dievs, bet jautājums ir kur viņš to atrod... mūsdienās populārākās elku formas ir nauda un vara...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..un zināšanas. Informācijas overloads bez tai nepieciešamās gudrības.

(Reply to this) (Parent)

Lielos vilcienos es zinu, par ko tu runā. Bet es iebildīšu formulējumam. Dievs ir nevis transformējies, bet miris. Tomēr viņa pūstošās atliekas no kultūras vēl nav izmēztas. No vienas puses dievs gandrīz neko nenosaka indivīda apziņā un sabiedrības dzīvē (nauda - spēcīgāks dzinulis), no otras puses par viņu tiek visu laiku runāts (līķis - klātesošs). Jā, cilvēku sirdīs ir palikusi daļa no šīm vecajām vērtībām, tomēr negribētos piekrist, ka šīs vērtības ir kaut kas absolūts un nemainīgs, man šķiet, ka cilvēku vairāk nosaka nevis primitīvi izprasta bioloģiskā dzīve, bet sociālā (kas gan arī ir tikai bioloģiskās pastarpināts paveids).

Tas bija par kristīgo dievu. Runājot par dievu vispār, arī es jau labu laiciņu pieturos pie idejas, ka cilvēkā ir vieta dievam, kurai jātop aizpildītai. Tomēr arī šo es esmu nedaudz pārfrazējis, šī dieva vieta tad ir manis vairrākkārt pieminētā ideja par jēgu. Cilvēkam vajag jēgas garantu, vērtību pamatotāju, zināmu absolūtu (kurš gan var būt viņa subjektīvais absolūts). Cilvēkam vajag kaut ko, ar ko sevi samērot, kam ticēt, saskaņā ar ko darboties, kā izprast pasauli, kā nodalīt rīcības. Cilvēks nav gatavs atzīties, ka visa viņa pasaules izpratne ir liels patoloģisks gļuks viņa apziņā, tieši tāpēc tiek meklēts absolūts, kas attaisnos viņu...

es jau iepriekš smejos, nav tāda absolūta un nabaga cilvēciņš ir jau iepriekš nolemts vai nu bezvērtīgai, vai arī iluzorai dzīvei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ko, es pieņemu, ka Tev vienkārši ir samērā šaurs pētījumu lauks - starp paziņām un masu mēdijos... jā pēdējos Dievs ir miris... bet Tev vajadzēt padzīvot, piemēram Latgalē vai Polijā... ok, Latgalē arī jaunākā paaudze ir ateisti, bet mazliet vecāki cilvēki (tā ap 28 - 35) ir kaislīgi katoļi... un šādi cilvēki (tāpat kā Spāņi, kur joprojām katolicismam ir ļoti spēcīga ietekme), pirms nospiest pistoles gaili, pārkrustās (pēc pareizticīgo principa "упаси господи мою грешную душу")...

(Reply to this) (Parent)

suic; Dievam kā tādam nekad nav bijis mērķa eksistēt kaut kādā "kultūrā", kas ir ne tikai sekundāra bet vēl nenozīmīgāka Dieva atklāsmes vieta. evaņģēlijs ir dziļi uz personību, personiskām attiecībām ar D. orientēta vēsts,līdz ar to man liekas nepamatoti apgalvot, ka Dievs būtu miris, skatoties uz situāciju kultūrā. man tomēr liekas,Nīče domāja kaut ko citu,ne kultūru, un proti: pats sevi un sev līdzīgos.

hb: ir arī alternatīvi viedokļi, piemēram, mans :) bet pārmest kr.fanātiķiem un pusaudziskajiem antikristiem ir tas pats kas pārmest tumsonību literatūrā journal.bad pacientiem, saprati tač manu paralēli :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varu tikai iebilst. Nīče fiksēja tieši kultūras faktu. Dieva nāvi cilvēka apziņā. Un kas tad konstituē cilvēka apziņu? Protams, ka kultūra. Neviens cilvēks nav individuāls, visi ienāk jau gatavā kultūrā, ar gatavām vērtībām. "Dievs ir miris kultūrā" nozīmē to pašu, ko "dievs ir miris sabiedrības apziņā" vai "dievs ir miris kā absolūts cilvēku prātos".

Iekšējie evanģēliji, protams, paliek. Ir cilvēki, kuri tic dievam, cilvēki, kuri tic NLO, cilvēki, kuri tic Anastasijai, cilvēki, kuri tic... x,y,z. Un vēl 100 un 1 dažādai lietai. Tikpat labi zinātnei, progresam, naudai, ģimenei, laimei, mīlestībai... nu kādas nu kuram tās vērtības un galvenie mērķi.

Nezinu kā īsti ir ar kristīgajiem fanātiem un cik lielā mērā tas attiecas uz vienkārši ticīgajiem cilvēkiem, bet tā vien šķiet, ka viņu uzvedība ir vai nu komiska (fanātu gadījumā) vai arī nerēķinās īpaši ar dieva pastāvēšanu (vienkāršu ticīgo gadījumā). Šeit vēl, protams, parādās jautājums, ko saukt par ko.

Un kāds ir bijis mērķis pašam dievam, to nezina neviens. Tāpat kā nezina, vai tāds vispār pastāv. Cilvēku dievs vienmēr ir pastāvējis TIKAI kultūrā. Nu un, protams, izpaudies individuālās atklāsmēs psihisku gļuku un pašsuģestijas veidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm. nu diezgan kategoriski apgalvojumi, un pārāk daudz gribi pateikt, lai viennozīmīgi piekristu vai nepiekristu. un pārāk karsta tev puisi galva lai es vēl turpinātu iebilst. nu ko - lai tev veicas uzbūvēt to mājeli līdz galam.

(Reply to this) (Parent)

teeja, a es vispār braucu virsū nevis fanātiķiem un Dieva noliedzējiem - es besos par to, ka šitie abi traucē izpausties ikvienam, kurš grib lietot vārdu "Dievs" savā izpratnē un savām vajadzībām. Jo vārdam pašam par sevi nav nekādas vainas.

bet nu tā galu galā ir mana privātā problēma & mani kompleksi, kas neļauj man mierīgi runāt par savu izpratni par šīm lietām & liek man baidīties, ka akal kāds kaut ko pārpratīs vai nesapratīs. (patiesībā man netipiskas sajūtas, būs jātiek vaļā)

(Reply to this) (Parent)