oi, nevaru noturēties. :) piedošana NAV vajadzīga veselajiem, stiprajiem, stabilajiem, laimīgajiem un pašpārliecinātajiem. miljoniem lūzeru, lieko, solījumu nepildītāju, pašsaustītāju visā pasaulē piedošana IR vajadzīga un būtībā ir vienīgais kas motivē eksistencei. tas nu tā, populārzinātnisks ieskats xtietībā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piedošana ir ilūzija. Ciktāl cilvēku dzīves nosaka ilūzijas vien, tiktāl ir vajadzīga ne tikai piedošana no neesoša absolūta, bet arī vēl daudzas citas lietas. Cilvēks dzīvo cilvēka pasaulē, jeb izgudrotā pasaulē, jēga ir fikcija, vērtības - pašradītas. Nekas nav tāds, kā uz to skatās cilvēks. Vērojums jau pats par sevi ir subjektīvs, bet saprāta pavadīts, tas izmaina pasauli līdz nepazīšanai. Cilvēks nav nepieciešams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai tas ir jauns evaņģēlijs? :) es apbrīnoju godīgi sakot cilvēkus, kas vispār turpina savu eksistenci, ticot kaut kam tādam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[Error: Irreparable invalid markup ('<pasmīn>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, labi pateici, tagad es vairāk saprotu tev līdzīgos.
mana galvenā iebilde pret šādu pieeju ir iebilde pret loģisko metožu absolutizēšanu eksistenciālu jautājumu izzināšanai. manuprāt, emocionāls diskomforts vien liecina par to, ka loģiskā izziņa nespēj sniegt atbildes uz visiem dzīvei svarīgajiem jautājumiem. bet, ak, tā jau cita saruna.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzi, man atkal domāt, ka loģiskā izziņa itin labi spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, taču cilvēks ar šīm atbildēm nespēj sadzīvot.

Lai gan tiesa, kas tiesa, par loģiskās izziņas iedabu un lomu var diskutēt. Tomēr, šķiet, ka loģiskā domāšana gādā par koherenci mūsu prātos, par vienotu identitāti, kamēr kaut kādas izjūtu, emociju, atklāsmes veida patiesības tikai nomierina konkrētajā kontekstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt koherence un vienotā identitāte ir tikai ilūzija, mākslīgi ar nepilnīgu (loģisko) metodi radīta stabilitātes sajūta, kas mūs nomierina un palīdz veikt ikdienišķas darbības, bet no malas izskatās pēc mēģinājuma uzstutēt puņķi uz redelēm? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt, taču pretējā gadījumā mēs esam viss, izņemot mūs pašus. Tāds kā pats sevi apzinošs spēks, kas rodas citu spēku krustpunktā un pats par sevi nav nekas. Vai drīzāk tāds estētisks salīdzinājums - amēba. Kur pasaules spēki tevi stumj, tur tu peldi. Nekādas identitātes, tikai apstākļu kopums.

Arī šāda doma nav gluži bez pamata, tikai šāds uzskats ir vēl trīsreiz tālāks no visiem dieviem, kā arī šāda uzskata ietvaros vēl mazāk vērtīga paliek ticība, atklāsme, nepastarpināti intuitīvā pasaules izjūta.

p.s. Visa cilvēka apziņas pasaule ir CILVĒKA (lasīt - nepilnīga jau pēc savas dabas) apziņas pasaule. Cilvēka apziņas pasaule nav realitātes atspoguļojums vai kas tāds.

(Reply to this) (Parent)

suic:man atkal domāt, ka loģiskā izziņa itin labi spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, taču cilvēks ar šīm atbildēm nespēj sadzīvot

teeja: man atkal domāt ka pasaules reliģijas itin labi spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, tikai cilvēka loģiskā puse ar šīm atbildēm nespēj sadzīvot.

/redzi, bez racionālās izziņas realitātes pastāv arī mistiskās izziņas realitāte, kurā atrodoties ir ļoti vienkārši nolikt loģisko izziņu, tāpat kā atrodoties loģikas jūgā ir grūti pieņemt iracionālus, indukcijā nebalstītus spriedumus. es domāju, tās ir mēness divas puses un katra spēj atklāt daļu patiesības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kādu patiesību mums atklāj reliģijas? Sirds patiesības bieži vien ir pretrunā ar prāta patiesībām. Mēness viena puse ar otru pusi nav pretrunā.

Es uzskatu par muļķīgu pielīdzināt reliģiju zinātnei. Un atkal, pierādīt nav iespējams itin neko. Bet zināmu koherenci domās mēs varam iegūt tikai zinātnē. Kaut gan zinātne pati par sevi nav nekas galīgs, nekļūdīgs un absolūts. Tomēr stāvoklis tajā ir daudz ticamāks nekā stāvoklis reliģijās, kur katra reliģija uzsver savus aspektus, liekot vēl vairāk aizdomāties par kultūras (cilvēku pasaules) primaritāti pār reliģiju, nevis otrādi.

Es saprotu, ka te var piesieties jebkuram vārdam. Bet nu šobrīd nav laika. Jautājumu var pacilāt pēc tam jaunos threados kaut kad pēc 1-feb., tad jau detalizētāk un argumentētāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam man negribās vairs iet tur dziļumā. pēdējos 4 gadus savā dzīvē esmu pavadījusi apoloģētiskās/filozofiskās diskusijās un tikko pamanīju, ka manu dzīvi un mani pašu tas labāku vieglāku nepadara, lai arī dod jaunas atziņas un patīkami nodarbina prātu...un tikai prātu.
bet ja vēlies - iesaku www.baznica.lv - tur ateistiskā pasaules uzskata pamatošana zinātnē uzņēmusi lielus apgriezienus un domas dziļumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, būs jau labi. Man arī ir pilnībā skaidrs mans viedoklis. Šāda tipa diskusijas reti atklāj jaunus jautājumus, pie kuriem vēl vajadzētu piedomāt. Principā šī ir tāda kā vingrināšanās retorikā, ne vairāk.

(Reply to this) (Parent)

esi kaut ko dzirdējis par "karmas piltuves" teoriju? nezinu tās izcelsmi, laikam jau no hinduistiem, bet tagad šī teorija ir ļoti populāra rietumu psihologu aprindās... un šajā teorijā ir samērā nozīmīga vieta atvēlēta tieši šai "piedošanai"...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, man vispār patīk tavs domu gājiens. tas nav par šo komentu, tas ir vispār.

(Reply to this) (Parent)

Nē, par karmas piltuvēm nekā neesmu dzirdējis un vispār ar šīm austrumu idejām ne pārāk aizraujos, lai gan atzīstu, ka vietām patiešām viņiem parādās vērtīgas atziņas, tomēr daudz kas ir aiz ausīm pavilkts, lai to ieskatītu rietumos.

Mani vairāk interesē tava pieeja, tāda zinātniski-nezinātniska. Teorijas par cilvēku kā vidējo posmu, kas progresējis un regresējis vienlaikus. Teorijas par karmām. Un tajā pašā laikā Fromma visnotaļ pamatotās idejas, arīdzan zinātnes idejas tev nav svešas. Brīžiem tu akcentus liec uz faktiem, citkārt atkal uz metodi. Kaut kāda eklektika, vai varbūt tev vienam zināma metode, pēc kuras izskaidrot pasauli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā nu tas ir, ka mani priekšstati ir veidojušies kopā savijoties zinātnei un okultismam... bet es neteiktu, ka Fromms ir ļoti zinātnisks... viņam idejas protams ir ļoti labi zinātniski pamatotas, bet viņš arī ļoti daudz ir paņēmis tieši no kristietības, kaut gan pats dzimis jūdaistu ģimenē no jūdaisma atteicies...

(Reply to this) (Parent)