es pārsvarā nepaturu - ticu labākajam cilvēkos līdz pēdējam un arī pēc tam.

bet nu, es zinu, ka man ir ne pārāk veselīga tendence visus pārāk attaisnot, censties saprast viņu motīvus, domāt, ka viņiem noteikti ir/bija pamatots iemesls rīkoties tā, kā viņi rīkojas, pat tad, ja es nezinu, kāds šis iemesls ir.

jo man joprojām viena no kaut kādām tādām, hm, pamatnostādnēm ir, ka cilvēki nav slikt(āk)i, viņi varbūt rīkojas slikti, bet tas nenozīmē, ka viņi nav labi. droši vien stulba, naiva un izmisīga pašaizsardzības metode, kas diez ko labi nestrādā, jo bēdīgi jau kļūst tāpat.

(Reply to this) (Thread)

Kas interesanti, tad šis pat nav par sliktu rīcību, tas ir par to, ka reizēm cilvēki var izslēgt empātiju (kam var sekot slikta rīcība, bet var arī nesekot) - paliek tikai tā vēsuma un atsvešinātības sajūta, kad es biju gaidījusi/piedāvājusi ko citu. Nu tb es zinu, ka rīcība x bija iespējama tādēļ, ka empātija ir uz off, bet kāpēc empātija ir uz off?

(Ah, šis arī ir kkāds cikliskais pēdējā pusgada+ jautājums, ko es vnm izfigurēju un tad aizmirstu atbildi, un viss jāsāk no jauna :D)

(Reply to this) (Parent)

Es nezinu, bet man parasti jau tas ir uzreiz redzams, un, paldies Budam or anything else, varu izvēlēties ar tādiem daudz neielaisties.

(Reply to this)

Romantiskajā jomā es šo diez ko labi neredzu. Citās jomās esmu piesardzīga un vieglāk pamanu, ja cilvēks ir nejauks.

(Reply to this)

Pilnīgi pietiek, ja paturu prātā to, ka pats esmu vēsāks, tālāks un tukšāks, nekā man gribētos ticēt.

(Reply to this)

Man to parasti saka intuīcija, reizēm es willingly tai nolemju nesekot, and then I am almost always fucked.
Un tukšumam cilvēkos vispār ir tik grūti noticēt, kaut gan, if you look really carefully, and see what you really see, but sometimes it's too much.

Oft, šī ir burvīga dziesma, Daughter vispār ir forši.

(Reply to this) (Thread)

Jā, vai ne, ir gadījumi, kad vnk ir nesāpīgāk ticēt, ka tas cilvēks ir OK - nevis redzēt, kā ir, un sekot evidencei - jo nu cilvēki tevi var izjāt ierobežotā skaitā veidu. Kamēr tas, kā tu vari sevi sačakarēt, beidzot ticēt dajebkam, ir neizmērojami, potenciāli nebeidzamo un padara tevi tālāku, tukšāku, vēsāku.

/Meibī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāda lieliska ideja mazohistiskai kolekcijai!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Right? Es gan jau esmu tik tālu, ka reizēm uz sāpināšanu reaģēju nevis ar sāpēm, bet ar mentālu "wow, this was smth new, visu cieņu" :D nākamais solis ir sākt dalīt šokolādītes tiem, kas piegādā jaunus un negaidītus eksemplārus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D Un tamborētu cūku kā līdzjūtību "I am immune to this one, but kudos for trying".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD jes jes!

(Reply to this) (Parent)

lai gan, tbh, tik daudz cūku es nepietamborēšu un jamās ir pelnījuši citi

(Reply to this) (Parent)

Ja es būtu Latvijā, teiktu, ka vajag par to parunāt pie dzēriena.

Es ļoti daudz domāju par to nekļūšanu pašai vēsākai, tālākai un tukšākai, nu, ka tas ir pats svarīgākais.

Bet vispār man par šo ir ezotēriska teorija, kura vēl nav līdz galam izstrādāta, bet I am working on it. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..tā, tagad beidzot atcerējos pati savējo teoriju

oh well, tā bija/ir jauka teorija, tikai neko priecīgu man nesola :D

(Reply to this) (Parent)

Cilvēki ir situatīvi, tāpat mūsu ekspektācijas, kā arī cilvēku un mūsu ekspektāciju sakritības/ nesakrītības.

It kā šķiet drošāk vienmēr kā noklusēto izvēlēties pieņēmumu, ka citi patiešām IR sliktāki, vēsāki, tālāki, tukšāki utt. Tomēr arī tā mēs riskējam palaist garām kaut ko būtisku.

Vajadzētu negaidīt neko, izslēgt pirmsspriedumus, neitralizēt uztveres filtrus. Man nesanāk. Runā, ka viedajiem sanāk, es nezinu.

(Reply to this)

Cilvēki reti ir "tukši", bet nereti negrib atvērties pret vairumu - ļoti iet kopā ar tālāki un vēsāki. Tad vēl citreiz tie iekšējie saturi ir savstarpēji nesaprotami un neieraugāmi, tāpēc izskatās pēc tukšuma. Līdzīgi ar to sliktumu - neiespringst pieslēgt empātiju, neuzskata, ka attiecīgais cilvēks ir tā vērts vai varbūt savdabīgi izrāda. Drīzāk man ir grūti atcerēties, ka citi cilvēki ir labāki un interesantāki kā var saskatīt no man pieejamā skatu punkta.

(Reply to this) (Thread)

Ah, man ir laba iztēle un cilvēkiem lielākoties nav pamata būt nejēgā sarežģītiem. Reālās dzīves Mr. Dārsijs noteikti ir vienkārši nejauks, egocentrisks īblis :)

(Reply to this) (Parent)

nekā. es neturu. citu cilvēku izvēles un rīcība nav manā varā. Es varu tikai pati nebūt sliktāka, vēsāka, tālāka un tukšāka. Ja nu kādam no tā siltāk paliek - forši. Ja nepaliek - tad neko, tā gadās.

(Reply to this) (Thread)

yeah, bet :/
es šitā ilgi nevaru, nu, t.i., nevaru ilgi skraidīt apkārt un dāļāt visiem siltumu, man vajag kādu, kas sasilda arī mani -> un tad rodas neizbēgams jautājums, a nafigam viņam ir jāatjauno viss, ko esmu notrallinājusi ar ko pagadās?

(Reply to this) (Parent)

laikam neesi strādājuse apkalpojošā sfērā. pietiek atcerēties iepriekšējo 10 gadu darba vietas un nekas nav jāpatur prātā - ik pa laikam pats par sevi atgādina

(Reply to this)