hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2012-04-09 00:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Reizēm man gribas, kaut man būtu draugi.
Reizēm man gribas iemest somā šādas tādas drēbes, noņemt no konta šādu tādu naudu un iekāpt pirmajā vilcienā/autobusā uz jebkuru pilsētu. Es to varētu, bet, loģiski apdomājot, tas beigās nešķiet ne ētiski, ne auglīgi, kur nu vēl saprātīgi/tālredzīgi. Un gadījumā pat, ja tur tas suns aprakts, tik un tā tas nešķiet ticami.
Es dzīvoju kā caur stiklu. It kā es tupētu iekšā vīna glāzē. Debesis pa apaļo atvērumu augšā ir skaidras un spalgas, bet dzīve visapkārt tāda kā neaizskarama, vienmēr pusreāla. Nav īstu netīrumu. Īstas ieķēpāšanās. Īstas zampas. Beigās nav arī īstas manis. Ir kaut kāds slinks tējas uzlējums. Kā brīžos, kad netīk iztīrīt tējkannu un iebērt tur svaigu tēju, vārošais ūdens tiek uzliets jau kuro reizi, un tu dzer kaut ko bezgaršīgu viegli netīrā nokrāsā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: Ak, tā ļoti subjektīvi un pagari
[info]tajnosti
2012-04-09 18:05 (saite)
Ir sanācis tikai bažīties vien, jo pāris dienas nebiju mājās un tagad nu galīīīgi nav iekšā vēl konspektēt, rakstīt. Laikam mēģināšu pieņemt kādu knapāku vērtējumu un neļauties satraukumam. Arī par to beļģu mākslinieku tomēr nerakstīšu, atmetu ar roku, jo informācijas trūkums liek gandrīz jebko piedzejot no sevis, radīt iztēlē, bet tas ļoti atņem enerģiju. Būslabi, būslabi, sev mantroju pie auss un skatos, kā putniņi vij ligzdas piemājas krūmājos. Tik daudz kas tāpat izčib. Galvenais nesatraukties. Galvenais varbūt ir tas, ka dzīve vienkārši ir. Vēljoprojām. Un gan jau... :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Ak, tā ļoti subjektīvi un pagari
[info]hestia
2012-04-09 18:47 (saite)
To Tu ļoti jauki pateici- "galvenais ir tas, ka dzīve vienkārši ir". Gribētos ļauties tādai sajūtai un pievērt durvis uz visām mocībām. Gribētos saulainās pēcpusdienās nesteidzīgi lasīt nebūtiskas grāmatas. Vai varbūt noskatīties visas filmas ar Odriju Tatū (daļu gan pa šīm dienām jau paguvu...) Es gan par savu mākslinieku gandrīz uzrakstīju, par spīti informācijas trūkumam. Jo informācijas vienkārši nav. Bet neko citu neesmu darījusi un nespēju sevi piedabūt. Esmu kā noslāpusi mašīna. Mani vajag iestumt no aizmugures vai labāk- nomainīt ar jaunāku modeli. Maigs smaids Tev, jaukā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tajnosti
2012-04-09 19:38 (saite)
Droši vien pēdējā brīdī kaut ko druscīt pārlasīsim un tad jau kaut kā nebūt izkļūsim no visa šī apburtā eksāmenu loka. Nedēļas laikā sola siltumu, šķiet, līdz pat +15, tas rada tādu kā kņudoņu pakrūtē, gribas ietērpties kaut kamā (ai, neliterāri) plandošā, puķainā un bezrūpīgi spert soļus laukā no ieilgušās ziemas. Sirsnīgs atbildes smaids un mājiens ar dzeltenu milzu mājas tējkrūzi. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2012-04-09 19:54 (saite)
Man šķiet, tas loks nekad nebeigsies... Ir tāda ķēpas sajūta, kas nebija rudenī. Man nepatīk. Līdz ar to netīk darīt. Bet laikam nekas cits kā "kaut kā izbraukt" neatliek. Tāda ir dzīve. Kopumā. Ar tiem +15 un plandošām lietām gan jāuzmanās. Saule jau silda, bet drēgnus vēl ir gaisā un zogas klāt. Ziema šeit ir ļoti neatlaidīga. Es no tās spēju atkopties tikai vasaras vidū. Un tad jau tā atkal uzglūn ap stūri. Dažreiz tiešām gribas aizbraukt prom uz siltākām un bezrūpīgākām zemēm, iztikt bez mājām, bez lietām, bez daudz kā, varbūt pat bez nosacītās sevis... Mājiens ar baltu milzu mājas tējas krūzi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?