Re: Ak, tā ļoti subjektīvi un pagari
To Tu ļoti jauki pateici- "galvenais ir tas, ka dzīve vienkārši ir". Gribētos ļauties tādai sajūtai un pievērt durvis uz visām mocībām. Gribētos saulainās pēcpusdienās nesteidzīgi lasīt nebūtiskas grāmatas. Vai varbūt noskatīties visas filmas ar Odriju Tatū (daļu gan pa šīm dienām jau paguvu...) Es gan par savu mākslinieku gandrīz uzrakstīju, par spīti informācijas trūkumam. Jo informācijas vienkārši nav. Bet neko citu neesmu darījusi un nespēju sevi piedabūt. Esmu kā noslāpusi mašīna. Mani vajag iestumt no aizmugures vai labāk- nomainīt ar jaunāku modeli. Maigs smaids Tev, jaukā :)