Re: Ak, tā ļoti subjektīvi un pagari
Ir sanācis tikai bažīties vien, jo pāris dienas nebiju mājās un tagad nu galīīīgi nav iekšā vēl konspektēt, rakstīt. Laikam mēģināšu pieņemt kādu knapāku vērtējumu un neļauties satraukumam. Arī par to beļģu mākslinieku tomēr nerakstīšu, atmetu ar roku, jo informācijas trūkums liek gandrīz jebko piedzejot no sevis, radīt iztēlē, bet tas ļoti atņem enerģiju. Būslabi, būslabi, sev mantroju pie auss un skatos, kā putniņi vij ligzdas piemājas krūmājos. Tik daudz kas tāpat izčib. Galvenais nesatraukties. Galvenais varbūt ir tas, ka dzīve vienkārši ir. Vēljoprojām. Un gan jau... :))