Man šķiet, tas loks nekad nebeigsies... Ir tāda ķēpas sajūta, kas nebija rudenī. Man nepatīk. Līdz ar to netīk darīt. Bet laikam nekas cits kā "kaut kā izbraukt" neatliek. Tāda ir dzīve. Kopumā. Ar tiem +15 un plandošām lietām gan jāuzmanās. Saule jau silda, bet drēgnus vēl ir gaisā un zogas klāt. Ziema šeit ir ļoti neatlaidīga. Es no tās spēju atkopties tikai vasaras vidū. Un tad jau tā atkal uzglūn ap stūri. Dažreiz tiešām gribas aizbraukt prom uz siltākām un bezrūpīgākām zemēm, iztikt bez mājām, bez lietām, bez daudz kā, varbūt pat bez nosacītās sevis... Mājiens ar baltu milzu mājas tējas krūzi ;)