priekš kam tu precies?
no malas izklausās, ka ir simtreiz vairāk iemeslu neprecēties, nekā teikt jā vārdu

nu noteikti neprecos, lai mainītu uzvārdu vai lai tusētu ar vīreni :P

tu nebozies. tavi pousti izklausās pēc nīkulīgas čīkstēšanas, tā vietā, lai aiz prieka iesauktas, jomajo, es precos!
:)

hehe :] zini, manā vecumā jau nepriecājos, jo zinu, ka aiz visa tā stāv sadzīve, virtuve, bērni, rūpes un visi vīra radi.. un arī visas rūpes ar kāzām pārsvarā uz mana kakla.. :)
gan jau paspēšu papriecāties pašās kāzās, tad gan es atpūtīšos! :)))) un atvaļinājums arī būs augustā..

Atpūtīsies??? Visi lauku darbi takš - dobes ravēt, ražu vākt... kāda atpūta!!! :P

es Teu rādīšu - dobes ravēt! :P savu kāju tur vairs nesperšu, pati lai ravē savas puķes! atradusi kalponi.. phe, ne mana druva, ne mana cūka :D

nu turēšu pie vārda:)
a patiesībā - lai viss izdodas!

Paldies! :))))
Ja pieņem, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.. Noteikti viss būs super! :)

Negribi - nemaini. Viss. Ne viņi vienīgie spēj uzstādīt stulbus ultimātus un "nedot izvēles iespējas". Ja tu izvēli jau esi izdarījusi, viņi var iet un pakārties.

Viņš jau to grib un viss. Ko tad tie radi, tie pie kājas.. Grib jamais, lai mums būtu viens uzvārds un āmen baznīcā. Tā ir pārāk nopietna lieta, manuprāt, vārdā un uzvārdā tomēr ir kāds spēks, kāds kods..

Tieši tā. Nav jau nekādi Ulmaņlaiki, kad vīrs vienpersoniski noteica, kāds būs ģimenes uzvārds. Tu vispār esi cilvēks vai neesi?

laikam jau ne ;)))))))
no manas puses arī tāds padumjš arguments - tipa, negribu mainīt, nejūtu to.. :] kā mazs bērns..
bet es tiešām nejūtu..

Stipri šaubos, vai viņam ir gudrāki argumenti, izņēmot "gribu!", uz ko atbildēt ar "negribu!" ir pilnīgi loģiski...

bet tādā veidā mēs ne pie kā nenonāksim..
tāpēc jau ir tāds neliels izmisums.. ko darīt?.. izrunāties? atkal..

Zin' ko, es, protams, negribu Tavu dzīvi sačakarēt, bet šitais nu ir kronis!...
kurš Tev to teica, ka Tu neatstāsi sev savu uzvārdu? Vīrene vai vīrs? viņiem ko - neaiziet līdz smadzeņpodam, ka arī Tev var būt SAVS viedoklis???

jamais vēlas, lai mums būtu viens uzvārds. lai mēs būtu kā viens..
bet man tas uzvārds caur un caur asociējas ar viņa senčiem un viņu attiecīgo "slavu".. nu, Tu jau zini - lepniba, nauda etc. :P
Tāda sajūta, ka, pieņemot to uzvārdu, es aptraipu sevi un piedēvēju visas šitās īpašības..
varbūt man izskalot smadzeņu podu?..

Grib Tevi pilnīgi pakļaut. Skaidrs... un tā būs visos jautājumos?
Sūdīgi.
Nepieņemsi - uzsvērsi, ka netaisies ar viņiem saplūst;
Pieņemsi - pate no sevis kaunēsies... kādu laiku, varbūt visu mūžu.

jā.. dīvaini vispār, jo līdz šim vienmēr esmu vēlējusies citu uzvārdu :) man tāds tik latvisks, Tu jau zini :)
bet tagad, kad nu tas brīdi ir klāt, nejūtu iekšējo vēlmi, nav, tukšums, drīzāk pretestība..
es vienkārši nezinu, ko lai dara!
prāts saka vienu, sajūtas citu, bet es parasti dzīvoju saskaņā ar sajūtām, lai būtu harmonija..
es nezinu.. atkal par to izrunāties?.. un ko man teikt?

Tu iri nevis "dying", bet "beasty" bride... :((( izskatās, ka arī šis gājiens būs no vīrenes nācis. Tas taču ir vājprāts: vispār, ir arī tādi pāri, kur vīram un sievai katram savs uzvārds un neviens neko nesaka: tā brīva izvēle ir!!!

kā Tu to domāji - beastly? :) briesmīga līgava?
nezinu, no kurienes gājiens, bet manas domas ir man pašai neizprotamu iemeslu dēļ mainījušās.. manas sajūtas pareizāk..

BRIESMOŅA līgava (es angliski ņi bum-bum).
Sajūtas mainījušās tāpēc, ka sāc just patieso savu vērtību viņu acīs: tas nebūt neatbilst Tavam pašvērtējumam.

bride of beastly family :P

Laikam mēģināšu šodien nedaudz aprunāties, kaut nojaušu, ka bezjēdzīgi..
Bet es taču kādreiz varēšu mainīt atpakaļ savu veco uzvārdu, ne?

Šķiroties vai savstarpēji vienojoties! :P Labi, rīt parunāsim! attā...

arlabunakti..

turies pie sava. es uzskatu, ka mūsu vārds un uzvārds ir daļa no mums pašiem, no tā kā mēs esam veidojuši savu identitāti un ar ko paši sev asociējamies. un lai jūs būt kā viens - ne jau uzvārds tur līdzēs!!

jā, piekrītu, ka vārdam un uzvārdam ir kāda loma, tas nav tik vienkārši - paņemu, mainu un viss ok.
bet piekrītu, ka vīram un sievai tomēr jābūt vienotam uzvārdam, kaut tas būtu dubults, bet galvenais jau bērni - tiem gan jāliek tēva vārds. neko darīt, patriarhāts turpina valdīt..

es nemainitu, ja man galva butu domas nevaru, negribu un nespeju.
man ar bij paarunas par sho... un es pilnigi un kategoriski paliku pie sava un viss. punkts. āmen. basta.

Tu i precēta? :)
Nu un ko tad vīrietis? Nebija takš dikti priecīgs par tādu Tavu paziņojumu, m?
Manējais jau i dikti kategorisks..

es bij taada:) pavisam iisu laiku:)

kļūda aprēķinā. tā teikt:)

bet nedari neko tādu, ko pēcāk varētu nožēlot.

un par to uzvārdu- nu vienkārši pateicu, ka gribu tā un punkts. es esmu es. un mans uzvards ir mans uzvārds.

vēl trakāk- es arī ieziņoju, ka bērniem būs mans uzvārds:) un šobrīd palieku pie sava.
(labi, ka bērnu nebija) :)

ak tā.. es gan negribu šķirties! ja jau vienreiz, tad vienreiz un āmen baznīcā.. :) nu, nebūs man dzīvē labāka cilvēka, nebūs! vīrietis uz goda, kaut, protams, ar saviem tumšajiem plankumiņiem :)))
par uzvārdu - laikam sāku samierināties.. :)

es arii negribeju, bet taa sanaaca, fakstiki jau precoties zinajaam, kaa tas beigsies.. bet diemzhel preceties vajadzeja.
tapec es saku- kluuda apreekhinaa.
labi, ka mes abi to saprataam:)

sarežģīta tā dzīve.....

Izlasiiju shito diskusiju un man atnaaca atminjaa viena aina no otraa Krustteeva ("Godfather" filma taada, par gangsteru dziivi)

Sieva sev apzinaati taisiija abortu, lai gjimenee nepiedzimtu deels, kursh turpinaatu teeva iestaigaato tacinju. Tas savukaart paardziivoja, ka vinjam nav mantinieka, kam nodot taalaak savu varu.

Tas taa.

Zini ... man ir jautaajums - a ko tu vispaar miili shinii cilveekaa?

Vinja gjimeni tu neciet, uzvaardu nicini, arii pashu kritizee, ka vinjsh esot taads un shitaads ...

So what?

Izskataas, ka precies tikai naudas un statusa peec.

Es sevi cienu.

Sveshs uzvaards? Bet tavs viirietis tachu tev nav sveshs? Vai es kludos? Lidz ar to man skiet, ka ari uzvardam nevajadzetu but svesham.
Man izklausaas, ka jums bija daudz labaka dzive pirms nolemat, ka japrecas, jo tev nepatik nekas, kas ar precibam saistits:)
Gribu gribu postu par to, kas tev savaa miljumaa patiik, kas patik vina gimene (nu come on, kaut kam tak jabut;), kas patik shaja laikaa, kad gatavojaties kaazaam. Nu negribas man ticet, ka nav neka skaista:)

Par skaisto nav interesanti.. ;)

Kas tev tadas mulkiibas samaacija;)?

pati! ;]