| Un ko man tagad darīt? Nu, negribu es mainīt uzvārdu! Gribu atstāt savējo, kaut kā dubulto uzvārdu. Bet ne mainīt. Jo nejūtu to ģimeni kā savu. Un nedomāju, ka kādreiz vispār jutīšu. Un negribu sev svešu uzvārdu.
Tās ir manas iekšējās sajūtas. Nespēju tam pārkāpt..
Piekāpties un justies pati sev sveša? Man nedod izvēles iespējas, bet nostāda fakta priekšā - mainīsi un viss, bez variantiem. Bet es tā nevaru, negribu, nespēju..
Baigi grūti.. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man izklausaas, ka jums bija daudz labaka dzive pirms nolemat, ka japrecas, jo tev nepatik nekas, kas ar precibam saistits:)
Gribu gribu postu par to, kas tev savaa miljumaa patiik, kas patik vina gimene (nu come on, kaut kam tak jabut;), kas patik shaja laikaa, kad gatavojaties kaazaam. Nu negribas man ticet, ka nav neka skaista:)