| Un ko man tagad darīt? Nu, negribu es mainīt uzvārdu! Gribu atstāt savējo, kaut kā dubulto uzvārdu. Bet ne mainīt. Jo nejūtu to ģimeni kā savu. Un nedomāju, ka kādreiz vispār jutīšu. Un negribu sev svešu uzvārdu.
Tās ir manas iekšējās sajūtas. Nespēju tam pārkāpt..
Piekāpties un justies pati sev sveša? Man nedod izvēles iespējas, bet nostāda fakta priekšā - mainīsi un viss, bez variantiem. Bet es tā nevaru, negribu, nespēju..
Baigi grūti.. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kļūda aprēķinā. tā teikt:)
bet nedari neko tādu, ko pēcāk varētu nožēlot.
un par to uzvārdu- nu vienkārši pateicu, ka gribu tā un punkts. es esmu es. un mans uzvards ir mans uzvārds.
vēl trakāk- es arī ieziņoju, ka bērniem būs mans uzvārds:) un šobrīd palieku pie sava.
(labi, ka bērnu nebija) :)