| Un ko man tagad darīt? Nu, negribu es mainīt uzvārdu! Gribu atstāt savējo, kaut kā dubulto uzvārdu. Bet ne mainīt. Jo nejūtu to ģimeni kā savu. Un nedomāju, ka kādreiz vispār jutīšu. Un negribu sev svešu uzvārdu.
Tās ir manas iekšējās sajūtas. Nespēju tam pārkāpt..
Piekāpties un justies pati sev sveša? Man nedod izvēles iespējas, bet nostāda fakta priekšā - mainīsi un viss, bez variantiem. Bet es tā nevaru, negribu, nespēju..
Baigi grūti.. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sieva sev apzinaati taisiija abortu, lai gjimenee nepiedzimtu deels, kursh turpinaatu teeva iestaigaato tacinju. Tas savukaart paardziivoja, ka vinjam nav mantinieka, kam nodot taalaak savu varu.
Tas taa.
Zini ... man ir jautaajums - a ko tu vispaar miili shinii cilveekaa?
Vinja gjimeni tu neciet, uzvaardu nicini, arii pashu kritizee, ka vinjsh esot taads un shitaads ...
So what?
Izskataas, ka precies tikai naudas un statusa peec.