jā.. dīvaini vispār, jo līdz šim vienmēr esmu vēlējusies citu uzvārdu :) man tāds tik latvisks, Tu jau zini :)
bet tagad, kad nu tas brīdi ir klāt, nejūtu iekšējo vēlmi, nav, tukšums, drīzāk pretestība..
es vienkārši nezinu, ko lai dara!
prāts saka vienu, sajūtas citu, bet es parasti dzīvoju saskaņā ar sajūtām, lai būtu harmonija..
es nezinu.. atkal par to izrunāties?.. un ko man teikt?