| Un ko man tagad darīt? Nu, negribu es mainīt uzvārdu! Gribu atstāt savējo, kaut kā dubulto uzvārdu. Bet ne mainīt. Jo nejūtu to ģimeni kā savu. Un nedomāju, ka kādreiz vispār jutīšu. Un negribu sev svešu uzvārdu.
Tās ir manas iekšējās sajūtas. Nespēju tam pārkāpt..
Piekāpties un justies pati sev sveša? Man nedod izvēles iespējas, bet nostāda fakta priekšā - mainīsi un viss, bez variantiem. Bet es tā nevaru, negribu, nespēju..
Baigi grūti.. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet tagad, kad nu tas brīdi ir klāt, nejūtu iekšējo vēlmi, nav, tukšums, drīzāk pretestība..
es vienkārši nezinu, ko lai dara!
prāts saka vienu, sajūtas citu, bet es parasti dzīvoju saskaņā ar sajūtām, lai būtu harmonija..
es nezinu.. atkal par to izrunāties?.. un ko man teikt?