| Un ko man tagad darīt? Nu, negribu es mainīt uzvārdu! Gribu atstāt savējo, kaut kā dubulto uzvārdu. Bet ne mainīt. Jo nejūtu to ģimeni kā savu. Un nedomāju, ka kādreiz vispār jutīšu. Un negribu sev svešu uzvārdu. Tās ir manas iekšējās sajūtas. Nespēju tam pārkāpt.. Piekāpties un justies pati sev sveša? Man nedod izvēles iespējas, bet nostāda fakta priekšā - mainīsi un viss, bez variantiem. Bet es tā nevaru, negribu, nespēju.. Baigi grūti.. |
bet man tas uzvārds caur un caur asociējas ar viņa senčiem un viņu attiecīgo "slavu".. nu, Tu jau zini - lepniba, nauda etc. :P
Tāda sajūta, ka, pieņemot to uzvārdu, es aptraipu sevi un piedēvēju visas šitās īpašības..
varbūt man izskalot smadzeņu podu?..