Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2020-06-27 00:51:00

te
un te un te kaut kāds kārtējais jewish science

Man personīgi par to nav nekāda viedokļa, jo jau sen nesekoju nekādā mērā līdzi, bet ko saka scientologi aļa ctulhu, mindbound etc.?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2020-06-27 01:24 (saite)

Visādas kvantu fizikas interpretācijas, tās lietas kur novērojuma akts izsauc kvantu sistēmas dekoherenci. To vienkārši ir aprakstīt tā ka jebkurš novērojums ir mijiedarbība, tu nevari ``tāpat vien`` novērot, lai kko novērotu tev tas ir jāzondē ar daļiņām, vai jāuztver no tā atstarotas daļiņas kās nāk no cita avota [ tā strādā mūsu redze un pusaktīvā raķešu tēmēšana] un ja vienas daļiņas treiciens sistēmu izmaina tad tu nekad neredzēsi kāda tā bija ``pirms tam``, var tikai izrēķināt, tuvināti

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 01:56 (saite)
	Vai tas nozīmē, ka tu nepiekrīti tiem secinājumiem vai, ka secinājumu daudzums šādiem eksperimentiem ir tik bezgalīgs un dekoherents kā viss kvantu lauks un līdz ar to bezjēdzīgs? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:17 (saite)

Tie secinājumi attiecas uz vienu specifisku kvantu mehānikas interpretāciju, t.s. relacionālo, kas apgalvo, ka kvantu stāvokļus ne tikai apraksta novērotāja un novērojamā savstarpējās "attiecības", bet ka tie sastāv no šīm attiecībām.

Visi šie apgalvojumi kļūst stipri mazāk psihi, ja atceras, ka kvantu fizikā vārds "novērotājs" apraksta nevis saprātīgu vai ar apziņu apveltītu būtni, bet pilnīgi jebkuru sistēmu, kas noteiktos veidos iedarbojas uz apskatāmo kvantu objektu, un "mērījums" jeb "novērojums" apzīmē jebkādu šāda veida mijiedarbību.

Also, jā, citas interpretācijas (kuru skaits nav bezgalīgi liels, bet ir mazajos padsmitos) šos pašus eksperimentu rezultātus traktē dažādos citos veidos. Pagaidām nav iespējas pārbaudīt to, kuram no šiem lasījumiem ir lielāka taisnība, līdz ar to kvantu mehānikas interpretācijas (bet ne pašu formulu vai eksperimentu) izvēle ir zināmā mērā personīgas dabas jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2020-06-27 02:21 (saite)

"Visi šie apgalvojumi kļūst stipri mazāk psihi, ja atceras, ka kvantu fizikā vārds "novērotājs" apraksta nevis saprātīgu vai ar apziņu apveltītu būtni, bet pilnīgi jebkuru sistēmu, kas noteiktos veidos iedarbojas uz apskatāmo kvantu objektu, un "mērījums" jeb "novērojums" apzīmē jebkādu šāda veida mijiedarbību."

Kāpēc šada atruna vispār vajadzīga. Kā viens tā otrs ir valīds novērotājs, ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:24 (saite)

Atruna vajadzīga (?) tāpēc, ka joprojām ir populārs uzskats, ka saprātīgs/apzinošamies novērotājs ir šajā kontekstā ar kaut ko īpašs, salīdzinot ar "parastām" sistēmām (t.i., ka saprāts/apziņa spēlē kaut kādu lomu kvantu fizikas procesos), kaut arī pašreiz pieejamā evidence par neko tādu neliecina.

Citādi — jā, novērotājs vienlīdz labi var būt gan fotodiode, gan cilvēks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 02:30 (saite)
	Nu bet tas neatceļ jautājumu. Ftodiode novērē primitīvu fotodiodes novērojumu, cilvēks novērē sarežģītu cilvēka novērojumu. Abi ir valdīdi noverotāju, bet cilvēks > fotodiode, jo vairāk datu (kā ctulhu teiktu heh). Tātad īpašs ne īpašs, bet entās magnitūdes sparāks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2020-06-27 02:31 (saite)
	Apmēram. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: