Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2020-06-27 00:51:00

te
un te un te kaut kāds kārtējais jewish science

Man personīgi par to nav nekāda viedokļa, jo jau sen nesekoju nekādā mērā līdzi, bet ko saka scientologi aļa ctulhu, mindbound etc.?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2020-06-27 01:24 (saite)

Visādas kvantu fizikas interpretācijas, tās lietas kur novērojuma akts izsauc kvantu sistēmas dekoherenci. To vienkārši ir aprakstīt tā ka jebkurš novērojums ir mijiedarbība, tu nevari ``tāpat vien`` novērot, lai kko novērotu tev tas ir jāzondē ar daļiņām, vai jāuztver no tā atstarotas daļiņas kās nāk no cita avota [ tā strādā mūsu redze un pusaktīvā raķešu tēmēšana] un ja vienas daļiņas treiciens sistēmu izmaina tad tu nekad neredzēsi kāda tā bija ``pirms tam``, var tikai izrēķināt, tuvināti

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 01:56 (saite)
	Vai tas nozīmē, ka tu nepiekrīti tiem secinājumiem vai, ka secinājumu daudzums šādiem eksperimentiem ir tik bezgalīgs un dekoherents kā viss kvantu lauks un līdz ar to bezjēdzīgs? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:17 (saite)

Tie secinājumi attiecas uz vienu specifisku kvantu mehānikas interpretāciju, t.s. relacionālo, kas apgalvo, ka kvantu stāvokļus ne tikai apraksta novērotāja un novērojamā savstarpējās "attiecības", bet ka tie sastāv no šīm attiecībām.

Visi šie apgalvojumi kļūst stipri mazāk psihi, ja atceras, ka kvantu fizikā vārds "novērotājs" apraksta nevis saprātīgu vai ar apziņu apveltītu būtni, bet pilnīgi jebkuru sistēmu, kas noteiktos veidos iedarbojas uz apskatāmo kvantu objektu, un "mērījums" jeb "novērojums" apzīmē jebkādu šāda veida mijiedarbību.

Also, jā, citas interpretācijas (kuru skaits nav bezgalīgi liels, bet ir mazajos padsmitos) šos pašus eksperimentu rezultātus traktē dažādos citos veidos. Pagaidām nav iespējas pārbaudīt to, kuram no šiem lasījumiem ir lielāka taisnība, līdz ar to kvantu mehānikas interpretācijas (bet ne pašu formulu vai eksperimentu) izvēle ir zināmā mērā personīgas dabas jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2020-06-27 02:21 (saite)

"Visi šie apgalvojumi kļūst stipri mazāk psihi, ja atceras, ka kvantu fizikā vārds "novērotājs" apraksta nevis saprātīgu vai ar apziņu apveltītu būtni, bet pilnīgi jebkuru sistēmu, kas noteiktos veidos iedarbojas uz apskatāmo kvantu objektu, un "mērījums" jeb "novērojums" apzīmē jebkādu šāda veida mijiedarbību."

Kāpēc šada atruna vispār vajadzīga. Kā viens tā otrs ir valīds novērotājs, ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:24 (saite)

Atruna vajadzīga (?) tāpēc, ka joprojām ir populārs uzskats, ka saprātīgs/apzinošamies novērotājs ir šajā kontekstā ar kaut ko īpašs, salīdzinot ar "parastām" sistēmām (t.i., ka saprāts/apziņa spēlē kaut kādu lomu kvantu fizikas procesos), kaut arī pašreiz pieejamā evidence par neko tādu neliecina.

Citādi — jā, novērotājs vienlīdz labi var būt gan fotodiode, gan cilvēks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 02:30 (saite)
	Nu bet tas neatceļ jautājumu. Ftodiode novērē primitīvu fotodiodes novērojumu, cilvēks novērē sarežģītu cilvēka novērojumu. Abi ir valdīdi noverotāju, bet cilvēks > fotodiode, jo vairāk datu (kā ctulhu teiktu heh). Tātad īpašs ne īpašs, bet entās magnitūdes sparāks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2020-06-27 02:31 (saite)
	Apmēram. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2020-06-27 01:32 (saite)

Oh well, pirmo reizi iekomentēšu.

Atslēgas rindkopa ir tieši

> In other words, the experiment suggests that one or more of the assumptions—the idea that there is a reality we can agree on, the idea that we have freedom of choice, or the idea of locality—must be wrong.

Par izvēles brīvību/brīvo gribu es nemācēšu spriest tālāk par personīgajiem uzskatiem un šādiem tādiem, pagaidām ļoti nepilnīgiem un vienkāršiem, laboratoriju rezultātiem, bet no lokalitātes gan ir jāatvadās, kas ļauj saglabāt "reality we can agree on" daļu. Kopēja un objektīva realitāte ir, tā tikai pavisam nav tāda, kā liekas uz to skatoties ikdienā un ar neapbruņotu aci. Te gan ir jāpiezīmē arī to, ka runa ir par kvantu fizikas interpretācijām, jeb vienu un to pašu formulu dažādiem lasījumiem. Pagaidām mēs nemākam pateikt, kura no interpretācijām (un vai vispār kāda no pašreiz izstrādātajām) atbilst realitātei, tikai to, ka pašas formulas nemelo.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 02:00 (saite)
	Es neesmu pazīstams ar 'lokalitātes' jēdzienu, bet no tevis sacītā: "Kopēja un objektīva realitāte ir, tā tikai pavisam nav tāda, kā liekas uz to skatoties ikdienā un ar neapbruņotu aci." gandrīz vai liekas it kā tu sāktu vairāk piekrist tam, ko es ankh sraču laikā būtu teicis tev (lai gan pats vairs tam nepiekrītu lol) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:06 (saite)

Nemācēšu īsi, vienkārši un labi paskaidrot nelokalitāti, bet, īsi, vienkārši un slikti skaidrojot, tas ir tas fenomens, kura dēļ ir iespējami daudzi no "jocīgajiem" kvantu efektiem, kur vienas lietas it kā ietekmē citas lietas patvaļīgos attālumos, ar atpakaļejošu datumu utt.

Par pārējo — tieši kā tu to domā? Liekas, ka es sāktu piekrist kam?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2020-06-27 02:26 (saite)

Ka objektīvā realitāte nenosakās tikai ar "taustāmības" faktoru, jo ir daudz vairāk dīvainā.

Btw, šeit nebūt nemēģinu pievilkt visu to kvantu whatever huiņu pie kaut kāda tradicionālisma, kas vispār nepēta visas šīs taburetes.
Man prosta interesantu vai šis jaunais taburešu percepcijas veids vispār skaitās nozīmīgs pašreizējā paradigmā. Tb, vai, ja tas ir kaut nedaudz kaut kas jauns, tad jums, scientismistiem, kaut ko maina percepcijā? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:33 (saite)

Well, tas atkarīgs no tā, ko saprotam ar "taustāmību". Protams, ka ne tikai daudzas, bet absolūtais vairākums lietu pasaulē ir tādas, ko nesanāks aptaustīt ar plikiem pirkstiem un ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Vai smalka aparatūra un pastarpināti mērījumi personīgo ekstremitāšu un redzokļu vietā skaitās mazāk "taustāmi"? Manuprāt, nē.

Relacionālā interpretācija, savukārt, ir veca dziesma vecās skaņās, pirmās publikācijas par to ir no agrīnajiem deviņdesmitajiem. Tā ir interesanta, bet nepieciešamā kārtā ne sevišķi unikāla, jo tai ir jāspēj iekšēji nepretrunīgi aprakstīt tieši tās pašas formulas, ko apraksta visas pārējās interpretācijas.

Es teiktu, ka domāt par dažādajām kvantu mehānikas interpretācijām ir fiziķim veselīgi, tiesa gan, tajā pašā laikā kā atskaites punktu paturot prātā nullto interpretāciju: "aizveries un rēķini" (resp., formulām jau interpretēšanu nevajag, to vajag (vai, pareizāk, gribas) mums).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 02:47 (saite)
	Man tas "aizveries un rēķini" liekas tās galvenā prblēma ar fiziku, kad to nolēma apsēst, es atvainojos, (((matemātiķi))). Cik var rēķināt, ja no tā nav nekādas jēgas? Lai grantus no naiviem sponsoriem (tajā skaitā nodokļu maksātājiem) dabūtu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2020-06-27 02:54 (saite)

Well, tieši rēķinot (un skatoties uz aparātiem) iegūtie rezultāti jau ir tie, kas dod tālāku jēgu, jo tos var pārvērst modeļos un prognozēs, ko pēc tam var pārvērst vai nu tālāku eksperimentu ievaddatos, vai proverbiālajās taburetēs.

Visas šīs interpretācijas ir lielā mērā domātas tam, lai pašiem zinātniekiem nedaudz mazāk sāpētu galva, domājot par iegūtajiem rezultātiem, kas var (un mēdz) būt ļoti kontrintuitīvi. Tie, kam galva no tā tik ļoti nesāp, joprojām bieži vien izvēlas t.s. "the silent approach", paliekot agnostiski attiecībā uz to, vai kāda no interpretācijām ir adekvāts šo ciparu traktējums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-06-27 03:18 (saite)
	Man liekas šāda veida viltīgā "inkrementālā pētniecība" ir tas, kas lej ūdeni uz (potenciālām) pseidozinātnēm. Klimatisti ir vismaz ar vienu kāju šajā purvā pat neņemot vērā ideoloģisko 'palīdzību'. Nu jā, davai gatavosim spekulatīvus modelīšus uz iepriekšējo sopekulatīvo modelīšau (kuri feiloja) bāzes. Hrmph.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-06-27 11:31 (saite)
	Nē nu tajā brīdī kad tavs modelis neklapē ar nākamajiem datiem, tu zini ka tavā modelī ir feils, ja šito atceras tad viss ir kedā. Ja aizmirst - sanāk dogma. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2020-06-27 11:29 (saite)

aziveries un rēķini - tas nozīmē apmēram - ja tu no šiem dīvainajiem rezultātiem, kuri dzen kokā tavu intuīciju vari izrēķināt jauna veida kriptogrāfiju vai GPS vai labāku plazmas stabilizēšanu vai vispār jauna veida materiālu tad tas ir galvenais

P.S. Nē es neaicinu nedomāt par būtību, tas viens otru galīgi netraucē, domāt par būtību un mēģināt to visu iztēloties vismaz neļauj smadzenēm izlaisties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: