Comments: |
Tagad dienas kārtībā universālums un pašpilnveidošanās un tad jau būs labi :)
From: | (Anonymous) |
Date: | 19. Marts 2019 - 19:45 |
---|
| | | (Link) |
|
"labāku dzeju"
"Cik dīvaini - kad es piedzimu, datori nebija pārāki par cilvēku gandrīz nevienā jomā, vienīgi aritmētikā."
Tas vēl ar vien ir tieši tā pat. Viss iekš kā datori ir labāki, reducējams uz tupiem cilvēku dotiem algoritmiem, kurus dators izpilda ātrāk (ātrāk, jo cilvēks izgudroja kā padarīt datoru ātrāku).
Nu un kā tad labāka dzeja? Tev tak bija hipotēze, ka tur kautkās virsintelektuāls čujs vajadzīgs.
Nu jā, tur ir saite uz random texta ģeneratoru. Tas nav "raksta dzeju".
Tulkošanu izveic arvien labāk un labāk, pat kipa mākslās. Arvien lielāka daļa darbu, kas reiz bija tulkošana, ir masintulkojuma rediģēšana
Mašīntulkošana varbūt tiešām der mākslās vai sociālajās zinātnēs, kur oriģinālie teksti neatpaliek no random ģeneratora radītiem. :D
STEM nozarēs tulkošanā pat no CAT tūļiem īsti nav nekāda labuma.
ko nozīmē PAT? manā nozarē CAT tūļus piemērot nav iespējams.
Subtitrus jau tieši tulko speciālos tūļos.
Lai gan es pieļauju, ka tu to dari vienkārši Word doķos.
par daudz pieļauj. es, piemēram, pieļauju, ka tu tik daudz nīksti cibā, jo nespēj integrēties savā mītnes zemē.
subtitru tūļiem nav nekādu atmiņas vai tml funkciju.
Loģiski, CAT tūļi jau nav obligāti ar TM funkciju.
subtitrēšanas "tūļu" vienīgā funkcija ir sinhronizēt bildi ar burtiem. beisiklī, salikt taimkodus. tiem ar tulkošanu vispār nav nekāda sakara.
Ir arī tūļi tieši tulkošanai.
titru tulkošanai? nē, nav
nu davai nosauc kaut vienu un pastāsti, ko un kā viņš dara :D
pateikšu priekšā - lodziņš, kurā tu manuāli iedrukā burtiņus, ko izdomāji savā galvā, nav saucami par "tūli"
Kuri tad ir tie ne-tūļi, kurus tu lieto?
kas tā par manieri - atbildēt uz jautājumu ar jautājumu?
> Protams, ka ir
Es neko par tulkošanas tūļiem nezinu, bet tādi apgalvojumi bez konkrētu rīku nosaukšanas izklausās pēc BS
| From: | thel |
Date: | 19. Marts 2019 - 22:09 |
---|
| | | (Link) |
|
Man pašam gan tā dzeja nelikās tik laba, lai dzejnieki satrauktos par savu nākotni. Pieļauju (bez pamatojuma), ka AI augstajās mākslās varētu drīzāk pildīt spoku rakstnieka lomu. Vai arī - radīt tādu žanru un izpausmes, kuras mēs vienkārši nespētu saprast.
Tāds "aizpildi šablonu" vingrinājums kā tas PoMo rakstu ģenerators jau nu gan ne tuvu nav tas, kas jauno neironu tīklu radošā darbība ziņu, dzejoļu un citu lietu sacerēšanā.
Kādā veidā tas principiāli atšķiras no sofisticētākas, ātrākas mašīnas, kas dara to pašu 10x magnitūdē? AI neko nesacer, jo tas neko nejūt un nedomā, bet izmanto jūtošu un domājošu būtņu ieprogrammēto. Tas atkārto uzdotus paternus un "mācās" to darīt ar vien no kvantitatīvi lielāka "poola". Tas ir besiklī 'miljons mērkaķi ilgā laika posmā raksta Hamletu' variants. Tā taču ir rupja kategoriju kļūda teikt, ka dators "raksta dzeju". Ja cilvēks JAU nebūtu rakstījis dzeju, tad datoram nebūtu šablonu, ko kopēt, nemaz nerunājot, ka dators nav sentiet, līdz ar to dzejošana nav tā naturālais stāvoklis, so what the fuck vispār te ko runāt.
ja datoram iesprauž sensorus viņš ir sentient
Valoda ir nozīmju tīkls, jebkurš mākslas darbs ir atsaukšanās uz neskaitāmu daudzumu citu darbu utt.
Vispār cilvēkiem dzejot arī nav dabīgais stāvoklis
Cilvēkiem dzejot ir pats dabiskākais stāvoklis. Tieši viens no tiem stāvokļiem, kas definē cilvēka dabu un atšķirt to no zvēra vai mašīnas. Viss pārējais, konsumācija, utlitfunkcijas, pašaizsargāšanās trigeri u.c. "instinkti" var piemist visiem trijiem. Dzejošana - tikai vienam. Tu runā par valodas referentiālismu tā it kā, tas nebūtu kaut kas absolūti ekskluzīvs cilvēkam. :smh:
Personīgi man šī “dzeja” likās pilnīgs mēsls. Piemēram, par Rāvanu caurmēra Harē Krišnas bhakta tev vienkāršos vārdos izstāstīs šo teiku daudz jēgpilnāk (palūdz kaut vai sickboy).
Es nedomāju, ka AI ir drauds vai glābiņš. Drauds ir tikai tas, ka nākotnē visādi idioti sāks uzticēties datorsistēmām tur, kur tas nav pamatoti.
Labs piemērs ir Boeing 737 MAX skandāls. Īsumā: kompānija uztaisīja jaunu 737 modeli, bet gribēja atšķirības no iepriekšējā modeļa kompensēt ar datorprogrammu. Rezultātā, divas nokritušas lidmašīnas, simtiem cilvēku beigti, Boeing vismaz 5 miljardu zaudējumi.
Es nezinu visas detaļas, bet pieļauju, ka inženieri brīdināja par šādu iespējamību, bet šo shēmu apstiprināja alkatības pārņemtie MBA. Jo datorsistēmas atšķirībā no cilvēkiem taču nekad nekļūdās, vai ne?
| |