| Comments: |
Tas tikai pierāda to, ka "brīvības sajūta" ir man, pamācies loģiku no sevis bieži citētajiem vecajiem, nevis no Marksa rakstiem. Pret vienu valūtu/likumdošanu/valsti man nebūtu nekādu iebildumu, nav nekādas jēgas to visu sašķelt mazākos gabalos. Vēl aizmirsi pieminēt vienu valodu, tas man patiktu visvairāk. Praktiski gan tas izklausās sarežģīti ieviešams.
Droši paskaidro ar ko vidusmēra brits vai amerikānis ir brīvāks.
Nu, man robežas, valūtas, valodas, darbaspēka plūsmas nekādi neietekmē "brīvības sajūtu", ko nu? Ja reiz par sajūtām.
Sāksim kaut vai ar visikdienišķākajiem sīkumiem - britiem ir common law, Eiropā romiešu likums. Pirmais ir down-top legāla sistēma, balstīta precedentos un katrā konkrētā keisā, otrais ir top-down. Vēsturiski, piemēram, britiem dzimtbūšana magna carta un habeas corpus iespaidā "dabiski" atmira jau ap 15.gs., vairumā Eiropas tikai ar top-down dekrētiem tas notika tikai ap 18./19.gs. miju.
Amerikāņi 2tā amendmenta dēļ faktiski ir pat brīvāki par britiem. Šādus sīkumus varētu skaitīt un skaitīt, galasecinājums būs viens, ka anglosakšu zemes, diemžēl vai par labu, vēsturiski vairāk likušās priekšplānā individuālo brīvību, savukārt kontinents spiež uz social justice/equality at the expense of freedom.
Mans galvenais points bija tāds, ka sasummējot visus šos mazos momentus un atšķirības, kļūst saprotamāks, kāpēc breksits un Tramps notika tieši šajās divas zemēs.
Tas ka vēsturiski ir dažādi viedi kā attīstījusies tiesiskā sistēma vai ka dzimtbūšana atcēlās UK agrāk nenorāda cik brīvs ir un jūtas cilvēks TAGAD.
2nd amedment vienkārši dod iespēju atvieglotā kārtā nēsāt ieroci, tas ir viens punkts lielākai brīvībai, bet tikai viens un ikdienā es nejūtos mazāk brīvs tamdēļ, ka man ir grūtāk tikt pie ieroča, ja es vēlētos.
Tu uzskaitīji trīs "sīkumus" un var jau redzēt, ka sāk beigties un arī no šiem neko īsti nevar izsecināt.
Ja tu nesaprati pointu, tad es tev nevaru palīdzēt. Vēsturiskos argumentus speciāli izvirzīju, jo zināju, ka tev un jūsu sugai vēsturiskā pēctecība ir kaut kas nerelevants, jo, redz, cilvēki dzīvo tikai kaut kādā fiktīvā mūžīgajā tagadnē. Tā nav, likumi, filozofijas, legālās kārtības gan ASV, gan UK ir izteikti vēsturiski pectecīgi fenomeni, kas ir minēto valstu brīvības pamatā.
Tiesiskā un legālā sistēma ir viens no galvenajiem pīlāriem jebkurā politiskā kārtībā, savukārt otrais amendments vispār skar valsts un politiskās sistēmas pamatu kā tādu - valsts tiesības uz vardarbības monopolu iekšlietās, kas ASV zīmīgā kārtā ir likumiski ierobežots, valsts apzināti ir atteikusies ierobežot šo vienu no fundamentālākajām brīvībām uz pašaizsardzību, savukārt kā Eiropas absolūtajās monarhijās pilsoņus atbruņoja, tā joprojām visi kā jēriņi sēž un noskatās, kad islāmisti viņus pazemo un apdraud, situācijās, kur ASV lodes lidotu arī pretējā virzienā. Lūk, tā ir īsta brīvība - šī amerikāņu skepse pret valsti un pašorganizēšanās, no kuras Eiropa arvien vairāk attālinās. Turklāt, kā jau novēroja Tokvils, ne amerikāņu tikai veselīgā skepse pret valsti, bet arī veselīgā skepse pret pret jebkādiem tehnokrātiem - tā arī ir ievērojama brīvības pazīme.
Vēl viens būtisks indikātors ASV salīdzinošajām brīvumam (pat attiecībā pret UK) ir fakts, ka ASV joprojām ir samērā reliģiska valsts, kas ir netipiski pārtikušai, attīstītai rietumu valstij. Es to varu skaidrot tikai ar to, ka joprojām ASV atšķirību starp Valsti un pilsonisko sabiedrību uztver nopietni, jau likumiski atrunājot pēc iespējas ierobežotāku piesiešanos reliģiskajiem pilsoņiem. ES līdz nopietnībai, ar kādu ASV tiek uztverts pirmais amendments, ir ļoti tālu.
Es sapratu to, ka Tu savu pointu nespēj noformulēt, piesaucot vai nu piemērus ne pa tēmu vai arī jūsmojot par to, ka ASV pilsoņiem ir dota ilūzija, ka viņi varēs iet un šaut nost valdību, ja tā kļūs tirāniska. Tev tas laikam ir pārsteigums, bet mēs tiešām dzīvojam tagadnē un vēsturi ir vērts piesaukt tikai lai saprastu kā mēs līdz tagadnei esam nonākuši. Nav būtiski kā ir radusies tiesiskā sistēma, svarīgāks ir jautājums kā mūsu tiesiskā sistēma Tev rada nebrīvi, kamēr anglosakšu tiesiskās sistēmas rada brīves sajūtu? Btw, ASV vardarbības monopols joprojām ir policijas rokās un iet un šaut nost islamistus tā vienkārši nevar, pat ja Tev rokās ir ierocis.
ES reliģijai liek mieru, šeit Tu ar to vari nodarboties tikpat brīvi kā ASV, tas nav nekāds brīvības pierādījums, ka viņiem ir tik daudz ticīgo, tad jau Saūda Arābija arī ir ļoti brīva, tur reliģijas loma un ticīgo ir vēl vairāk.
Vēlreiz - šie vēsturiskie piemēri minētajās valstīs sastāda salīdzinoši augstākas brīvības pakāpes tagadni, tā nav tikai vēsture, tā ir arī tagadne, un šķietami izolētiem gadījumiem un piemēriem akumulējoties arī rada lielāku "brīvības sajūtu". Piemēram, Lielbritānijā jau kopš viduslaikiem ir t.s. trasta likums, ka cilvēki var apvienoties brīvprātīgās biedrībās bez valsts piekrišanas, īpašas reģistrācijas vai uzraudzības. Ja šāds šķietams sīkums tev neko neizsaka - kas tev var līdzēt?
Acīmredzot, ir dažādu optiku vaina, un tur tevi neviens nevarēs pārliecināt. Ja Tev, piemēram, konstitūcijā atrunātas tiesības uz pašaizsardzību/ieroča nēsāšanu un "local militiamen" (vai kkā taml.) šķiet nekas būtisks, savukārt citiem tas šķiet kā politiskās brīvības sine qua non, viens otru nekad nevarēs pārliecināt, lai gan nav jābūt sevišķi adeptam politikas teorijas vēsturē, lai saprastu, cik k o n c e p t u ā l i nozīmīgs politiskās brīvības jautājumā šis punkts ir.
Ja par policijas vardarbības monopolu, piemēram, gan Anglijā, gan anglosakšu fona dēļ ASV policistiem ir sasodīti grūti tā vienkārši uz dullo aizturēt cilvēku vai ieiet viņu privātīpašumā. Francijā, piemēram, jau kopš absolūtisma un revolūcijas laikiem, tiesām, prokuroriem un policistiem ir visai plašas pilnvaras uz piepešu aizturēšanu, turēšanu izolātorā, beztiesas izmeklēšanu utt.
Protams, ka valsts attiecības ar reliģiju islāmā un kristietībā tu nešķirojot jauc kopā. Eh, bezcerīgi.
T.i., ir sanācis pēdējos gados gana daudz braukt arī ārpus Eiropas Savienības un eirozonas, personīgās sajūtās neredzu nekādas sevišķās brīvīguma atšķirības, ja nu vienīgi apziņu, ka ārpus sūda EU arī dzīvo cilvēki, dzīvo atšķirīgi, un dzīvo neslikti.
Man šķiet, ka ir tieši otrādi – ja cilvēkam brīvība ir tikai viena valūta vai nevajadzība nopirkt vietējo sim karti, kas reāli izmaksā tikai sīknaudu, tad viņš savu brīvību jau ir pārdevis par šiem dažiem eiro.
Un ne jau velti tu piemini, ka tev gribētos tikai vienu valodu :=
Brīvība runāt savā valodā ir liela brīvība. Latvieši UK atšķiras no melnajiem imigrantiem ar to, ka latvieši nekaunas pateikt – mana dzimtā valoda ir latviešu un es to ļoti cienu. Kamēr melnie parasti kautrīgi atzīs – nu jā, mēs mājās runājam savā valodā, bet tā nav oficiāli atzīta valoda, tāpēc es tev pat neteikšu, kāds ir tās nosaukums.
Šī ir tā lieta, ka man joprojām šķiet ļoti nesaprotama – ka Āfrikas tautām trūkst savas lingvistiskās pašapziņas, jo angļu vai franču valoda skaitās daudz respektējamāka. Jo raugoties uz Eiropu – poļi, spāņi, itāļi, portugāļi utt. – visi ciena savu valodu, lieto to skolās, valdībā un zinātnē. Bet no Āfrikas nāk cilvēki, kas ir iemācīti kaunēties par savu "zemākas klases" valodu. Protams, pie vainas ir koloniālais mantojums, kad Āfrikā valstu robežas tika novilktas nevis pēc cilšu vai valodu izplatības, bet pēc bijušo koloniju robežām, ignorējot vietējās atšķirības. Rezultāts ir bijis ļoti bēdīgs – nekāds miers un uzplaukums Āfrikā nav gaidāms, kamēr cilvēkiem neradīsies nacionālā pašapziņa – ka viņu atšķirīgās valodas vai kultūras identitātes ir godājamas, nevis nicināmas.
Tas pats arī ar daudzajām tautām, kuras joprojām tup Krievijas tautu cietumā zem fiktīvām "kultūras autonomijām".
Es neteicu, ka brīvība man ir "tikai" nosauktās lietas, tie ir tikai pāris piemēri. Bet ES manu brīvību nevienā citā jautājumā neierobežo, tāpat kā Tev nē. Arī savā valodā Tu vari runāt un cienīt to līdz nemaiņai, šo brīvību Tev neviens neatņem. P.S Tā ir tikai tukša salmu kulšana paziņot, ka Āfrikā viss kļūs labi, ja viņi sāks godāt savas valodas un identitātes. Viens no iemesliem kamdēļ ciltis plēšas savā starpā ir tieši tamdēļ, ka viņi spēcīgi identificējas ar savu cilti un kaut kādiem pāri nodarījumiem pret to.
Es nezinu par visu ES, bet UK iesēdina cietumā pat par jokošanu youtube. Tā ka šīs brīvības ir mazāk nekā varētu gaidīt, pat ja tev ir daudz naudas visās valūtās ;)
Tagad pat Skype ir paziņojis, ka filtrēs heitrunu privātās sarunās. Tie ir dažādi sīkumi, bet pamazām ar katru dienu to kļūst vairāk. Jāsaprot, ka šobrīd tiešām ir tā, ka vārda brīvība tiek nopietni ierobežota. Par nepareiziem izteicieniem ir ļoti daudzi samaksājuši ar savu karjeru.
Par Āfriku – ar citiem plēšas tiem, kam ir zema pašapziņa. Esi daudz dzirdējis tieši, kādām tautām Āfrikā ir šie nacionālie konflikti? Es tikai zinu vienu piemēru. Viņiem ir tik zema pašapziņa par savām tautībām, ka tikai retais tās zina.
Daudz cilvēki jau ielikti cietumā par jokošanos youtube, vai ir runa par kādu vienu gadījumu? Šis piemērs gan attiecas uz UK, nevis EU un naida runas filtrēšana ir lieta, kas totāli nav EU specifiska, bet gan notiek visā rietumu pasaulē. "Ar citiem plēšas tie, kam ir zema pašapziņa" <- Tas tāds pašpasludinātā sociālpsihologa secinājums? Runājot par Āfriku, par to vispār gadās samērā reti dzirdēt, tāpat kā viņiem noteikti nav nācies dzirdēt par daudz ko, kas notiek Eiropā, kas ir tikai normāli. Pavecāks raksts par traibālismu Āfrikā, bet joprojām aktuāls.
UK tādu gadījumu ir daudzi. Pareizi tu saki, ka filtrē naida runu, bet šie gadījumi jau nav naida runa ne pēc kādiem kritērijiem.
Jā, arī tavs citētais raksts apstiprina to, kas jau ir common sense – nacionālā pašapziņa var veidot stiprākas sabiedrības.
Piemēram: Before colonialism, the tribes functioned as distinct nationalities. They sometimes warred with one another but were rarely locked in the day-to-day friction that began when they were lumped together by Europeans who drew the borders of their possessions without regard for the peoples, languages and cultures within them.
un
But some aspects of tribalism are beneficial. Tribal links often create an informal welfare system, helping people in the big, polyglot cities obtain food and financial support through tribal connections. In an alien metropolis, contact with a fellow tribesman is a powerful antidote to homesickness.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}