|
3. Maijs 2018|00:08 |
Nu, man robežas, valūtas, valodas, darbaspēka plūsmas nekādi neietekmē "brīvības sajūtu", ko nu? Ja reiz par sajūtām.
Sāksim kaut vai ar visikdienišķākajiem sīkumiem - britiem ir common law, Eiropā romiešu likums. Pirmais ir down-top legāla sistēma, balstīta precedentos un katrā konkrētā keisā, otrais ir top-down. Vēsturiski, piemēram, britiem dzimtbūšana magna carta un habeas corpus iespaidā "dabiski" atmira jau ap 15.gs., vairumā Eiropas tikai ar top-down dekrētiem tas notika tikai ap 18./19.gs. miju.
Amerikāņi 2tā amendmenta dēļ faktiski ir pat brīvāki par britiem. Šādus sīkumus varētu skaitīt un skaitīt, galasecinājums būs viens, ka anglosakšu zemes, diemžēl vai par labu, vēsturiski vairāk likušās priekšplānā individuālo brīvību, savukārt kontinents spiež uz social justice/equality at the expense of freedom.
Mans galvenais points bija tāds, ka sasummējot visus šos mazos momentus un atšķirības, kļūst saprotamāks, kāpēc breksits un Tramps notika tieši šajās divas zemēs. |
|