Tas ka vēsturiski ir dažādi viedi kā attīstījusies tiesiskā sistēma vai ka dzimtbūšana atcēlās UK agrāk nenorāda cik brīvs ir un jūtas cilvēks TAGAD.

2nd amedment vienkārši dod iespēju atvieglotā kārtā nēsāt ieroci, tas ir viens punkts lielākai brīvībai, bet tikai viens un ikdienā es nejūtos mazāk brīvs tamdēļ, ka man ir grūtāk tikt pie ieroča, ja es vēlētos.

Tu uzskaitīji trīs "sīkumus" un var jau redzēt, ka sāk beigties un arī no šiem neko īsti nevar izsecināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tu nesaprati pointu, tad es tev nevaru palīdzēt. Vēsturiskos argumentus speciāli izvirzīju, jo zināju, ka tev un jūsu sugai vēsturiskā pēctecība ir kaut kas nerelevants, jo, redz, cilvēki dzīvo tikai kaut kādā fiktīvā mūžīgajā tagadnē. Tā nav, likumi, filozofijas, legālās kārtības gan ASV, gan UK ir izteikti vēsturiski pectecīgi fenomeni, kas ir minēto valstu brīvības pamatā.
Tiesiskā un legālā sistēma ir viens no galvenajiem pīlāriem jebkurā politiskā kārtībā, savukārt otrais amendments vispār skar valsts un politiskās sistēmas pamatu kā tādu - valsts tiesības uz vardarbības monopolu iekšlietās, kas ASV zīmīgā kārtā ir likumiski ierobežots, valsts apzināti ir atteikusies ierobežot šo vienu no fundamentālākajām brīvībām uz pašaizsardzību, savukārt kā Eiropas absolūtajās monarhijās pilsoņus atbruņoja, tā joprojām visi kā jēriņi sēž un noskatās, kad islāmisti viņus pazemo un apdraud, situācijās, kur ASV lodes lidotu arī pretējā virzienā. Lūk, tā ir īsta brīvība - šī amerikāņu skepse pret valsti un pašorganizēšanās, no kuras Eiropa arvien vairāk attālinās. Turklāt, kā jau novēroja Tokvils, ne amerikāņu tikai veselīgā skepse pret valsti, bet arī veselīgā skepse pret pret jebkādiem tehnokrātiem - tā arī ir ievērojama brīvības pazīme.

Vēl viens būtisks indikātors ASV salīdzinošajām brīvumam (pat attiecībā pret UK) ir fakts, ka ASV joprojām ir samērā reliģiska valsts, kas ir netipiski pārtikušai, attīstītai rietumu valstij. Es to varu skaidrot tikai ar to, ka joprojām ASV atšķirību starp Valsti un pilsonisko sabiedrību uztver nopietni, jau likumiski atrunājot pēc iespējas ierobežotāku piesiešanos reliģiskajiem pilsoņiem. ES līdz nopietnībai, ar kādu ASV tiek uztverts pirmais amendments, ir ļoti tālu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es sapratu to, ka Tu savu pointu nespēj noformulēt, piesaucot vai nu piemērus ne pa tēmu vai arī jūsmojot par to, ka ASV pilsoņiem ir dota ilūzija, ka viņi varēs iet un šaut nost valdību, ja tā kļūs tirāniska. Tev tas laikam ir pārsteigums, bet mēs tiešām dzīvojam tagadnē un vēsturi ir vērts piesaukt tikai lai saprastu kā mēs līdz tagadnei esam nonākuši. Nav būtiski kā ir radusies tiesiskā sistēma, svarīgāks ir jautājums kā mūsu tiesiskā sistēma Tev rada nebrīvi, kamēr anglosakšu tiesiskās sistēmas rada brīves sajūtu? Btw, ASV vardarbības monopols joprojām ir policijas rokās un iet un šaut nost islamistus tā vienkārši nevar, pat ja Tev rokās ir ierocis.

ES reliģijai liek mieru, šeit Tu ar to vari nodarboties tikpat brīvi kā ASV, tas nav nekāds brīvības pierādījums, ka viņiem ir tik daudz ticīgo, tad jau Saūda Arābija arī ir ļoti brīva, tur reliģijas loma un ticīgo ir vēl vairāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēlreiz - šie vēsturiskie piemēri minētajās valstīs sastāda salīdzinoši augstākas brīvības pakāpes tagadni, tā nav tikai vēsture, tā ir arī tagadne, un šķietami izolētiem gadījumiem un piemēriem akumulējoties arī rada lielāku "brīvības sajūtu". Piemēram, Lielbritānijā jau kopš viduslaikiem ir t.s. trasta likums, ka cilvēki var apvienoties brīvprātīgās biedrībās bez valsts piekrišanas, īpašas reģistrācijas vai uzraudzības. Ja šāds šķietams sīkums tev neko neizsaka - kas tev var līdzēt?

Acīmredzot, ir dažādu optiku vaina, un tur tevi neviens nevarēs pārliecināt. Ja Tev, piemēram, konstitūcijā atrunātas tiesības uz pašaizsardzību/ieroča nēsāšanu un "local militiamen" (vai kkā taml.) šķiet nekas būtisks, savukārt citiem tas šķiet kā politiskās brīvības sine qua non, viens otru nekad nevarēs pārliecināt, lai gan nav jābūt sevišķi adeptam politikas teorijas vēsturē, lai saprastu, cik k o n c e p t u ā l i nozīmīgs politiskās brīvības jautājumā šis punkts ir.

Ja par policijas vardarbības monopolu, piemēram, gan Anglijā, gan anglosakšu fona dēļ ASV policistiem ir sasodīti grūti tā vienkārši uz dullo aizturēt cilvēku vai ieiet viņu privātīpašumā. Francijā, piemēram, jau kopš absolūtisma un revolūcijas laikiem, tiesām, prokuroriem un policistiem ir visai plašas pilnvaras uz piepešu aizturēšanu, turēšanu izolātorā, beztiesas izmeklēšanu utt.

Protams, ka valsts attiecības ar reliģiju islāmā un kristietībā tu nešķirojot jauc kopā. Eh, bezcerīgi.

(Reply to this) (Parent)