cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2014-02-15 11:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:lv, moral economy, saite, substances

Ir noticis tas, ko nevieni vecāki negrib piedzīvot. Varētu tikai cerēt, ka jaunieša nāve netiks izspriesta bezjēdzīgi, bet ierosinās nopietnas pārdomas un nepieciešamas pārmaiņas nākotnē. Tomēr vispirms ir nepieciešams saprast, ka problēma ir plašāka, nekā tikai dažu t.s. "legālo narkotiku" pieejamība un izplatība. Šis ir īss komentārs.

Jaunieši* lieto ne tikai spaisus, bet arī alkoholu, kas arī ir narkotiska un toksiska viela. Jaunieši tiek hospitalizēti alkohola lietošanas rezultātā, cieš autoavārijās un konfliktos, arī mirst no lietošanas (statistiku var sameklēt jebkurš, kam ir interese). Alkohols ir "legālā narkotika" un ir zināms, ka tas ir visnotaļ brīvi pieejams arī jauniešiem.

Paradoksāli, ka atsevišķas legālās narkotikas, piemēram, konkrētajā gadījumā "spaiss", kas pēc morfoloģijas atgādina marihuānu, t.i. smēķējams uz augiem balstīts produkts, ir daudzkārt bīstamākas par šobrīd nelegālajām narkotikām, tādām kā maģiskās sēnes, vai marihuāna. Narkotisko vielu bīstamības klasifikācija nav racionāla un balstīta zinātniskos pierādījumos, tā neatbilst fizioloģisku un sociālu lietošanas seku realitātei. Sekojoši, informatīvie un izglītojošie pasākumi balstās kļūdainā klasifikācijā, kas nozīmē to, ka lietotāju psiholoģija un paradumi, īpaši jauniešu, veidojas dezinformēti - dzirdētais disonē ar pieredzēto. Praktiski tas izpaužas tā, ka jaunietis, kas apgrūtinātos apstākļos ir pircis marihuānu un neko sliktu nav pieredzējis, izvēlas neapgrūtināti pirkt "spaisu". Runas par bīstamību tiek ignorētas, jo iepriekšējā pieredze, vienaudžu stāsti liecina par pretējo.

Tādas organizācijas kā "Stop drugs", diemžēl, šobrīd aizēno plašāku informatīvo kontekstu, kādā būtu iespējamas vēlamās izmaiņas. Izpratni par psihoaktīvu vielu bīstamību un atbilstoši cilvēku darbību kustina morāla un kultūrvēsturiska inerce, ko sistematizē administratīvais valts aparāts. Cilvēki domā, ka cīnoties pret to, kas ir izplatīta fenomena morāli nepieņemams aspekts, tiks panākts iecerētais sabiedriskais līdzsvars. Diemžēl, ar sajūtu un noteiktu izpratni par to, kas ir labi/slikti un pieņemami/nepieņemami, nepietiks. Vai "Stop drugs" ir iecerējuši patrulēt arī pirmajā septembrī un izlaidumos? Morāla paštaisnība un pašpietiekamība ir jāatsver ar zinātni. Tas ir vērā ņemami un zīmīgi, ka liels skaits cilvēku nemaz neuzskata, ka alkohols un tabaka ir spēcīgas narkotiskas (vai psihoaktīvas) vielas. Termins 'narkotikas' ir rezervēts "sliktajām" vielām.

Piebildīšu, ka ar šo komentāru es nepaužu viedokli, ka psihoaktīvu vielu lietošana būtu vēlama, vai, ka noteiktas vielas ir labākas, vai sliktākas. Noteiktu psihoaktīvu vielu lietošanai ir noteiktas sekas. Svarīgi ir šīs sekas saprast un iekļaut iespējami aptverošā un datiem atbilstošā struktūrā, uz kā balstīt sociāli un politiski atbildīgus spriedumus. Tad, iespējams, nevajadzēs morāli sašust (ja vispār, alkohola un tabakas gadījumā) uz traģēdijas fona, vai vismaz tas notiks retāk.

*līdz 19 g.v.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]wensdy
2014-02-15 18:17 (saite)
+ ! dalījumam legālajā un nelegālajā nav nekāda sakara ar vielu sastāvu. tas viss ir kulturāli. viens no risinājumiem noteikti varētu būt, ja ne dekriminalizēšana, tad informācija, nevis atsaukšanās uz morāli un dezinformācija. jā, alkohols ir viens labs salīdzinājums, bet otrs, ko nez kāpēc piemin reti, ir medikamenti(antidepresanti, pretsāpju, miegazāles, pret stresu), kurus liela daļa cilvēku ikdienā rij kaudzēm, kas arī ir kulturāli. viss ir kulturāli plus politiski, lai cik garlaicīgi tas neizklausītos. vnk jāsalīdzina, piemēram, baldriāņi ar zālīti un viss top skaidrs :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2014-02-15 19:24 (saite)
Piebilde par medikamentiem un t.s. dzīvesstila zālēm ir vietā. Tomēr teikt, ka klasifikācijai nav nekāda sakara ar vielu sastāvu nebūs gluži pareizi. Klasifikācija un tās vēsture ir daudzu faktoru mijiedarbības rezultāts. Tie ir savstarpēji saistīti kulturāli, ekonomiski, politiski, medicīniski, bioloģiski utt.
Un neirobioloģijai ir liela nozīme, ja mēs skatamies uz psihoaktīvu vielu darbības efektiem, atkarību mehānismiem, vielu lietošanas traucējumiem, ārstniecības potenciālu utml. Un tikpat liela nozīme ir sociāliem apstākļiem. Lai saprastu un skaidrotu vielu lietošanu, tās iemeslus, efektus un potenciālu, jebkāds determinisms tikai aizēno iespējas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]wensdy
2014-02-15 22:26 (saite)
Mana doma - viens sastāvs, bet atšķirīgas klasifikācijas, kas atkarīgas no visa, ko uzskaitīji.
Neirobioloģija ir tikai un vienīgi rietumnieku zinātne. Pie mums ar neiroloģisku traucējumu tevi iespundē un sazāļo, izslēdz no sabiedrības un sociālās dzīves. Citur ar to pašu traucējumu esi dievu apdāvinātais, priviliģētu un neaizskaramā statusu. Šāds pieņēmums nav determinisms, protams, ķīmija ir jāzina. Neirobioloģijas lielā nozīme gan nemaina faktu, ka pacienti pie mums kaņepju lapas nedrīkst lietot kā medikamentu, jo tās ir "nelegālās" narkotikas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2014-02-16 00:02 (saite)
Es saprotu ideju par 'rietumnieku' zinātni un tā ir atsevišķas sarunas vērta tēma. Tikai piebildīšu, ka "West and the rest" paradigma ir ietekmīga, bet kompleksitātei ir arvien pieaugoša nozīme. Neirobioloģija nav tikai 'rietumnieku' zinātne. Tāpat arī 'pie mums', ja ar to ir domāti tie paši rietumi, medicīnas prakses nav viendabīgas, kas implicētu 'citur' romantizēšanu. Citiem vārdiem sakot, es neiebilstu tam, ka atšķirās noteiktu saslimšanu ārstniecības prakses, jo atsķirās slimības skaidrojumu modeļi, bet tikai norādu, ka ir jābūt uzmanīgiem interpretējot. Postkoloniālā pasaulē mērogi, telpa, komunikācijas, laiks, zināšanas, tehnoloģijas - tie nav tikai rietumu koncepti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?