PVO, diemžēl, lai arī nepārsteidzoši, paniko. Daži eksperti ir skaidri norādījuši uz nepilnībām un pārsteidzīgiem secinājumiem, ko PVO izdara attiecībā uz e-cigaretēm. Aplūkojot dokumentu, par nožēlu jāsaka, ka kārtējo reizi pārliecinošu pierādījumu trūkums tiek izmantots par ieganstu sliktāko iespējamo scenāriju attīstīšanai. Šāda taktika, protams, paredz ignorēt pierādījumus iespējamo labvēlīgo efektu pastāvēšanai, izceļot tikai iespējamos negatīvos efektus. Ironiskā kārtā, ilgtermiņā PVO kā organizācija, kuras misija ir 'glābt dzīvības un mazināt saslimšanas', var iešaut sev kājā, pārcenšoties ar riska modelēšanu un tādējādi kavējot labdabīgu scenāriju attīstību.

http://supportdontpunish.org/day-of-action-2014/

"today’s rapidly shifting drug phenomenon"

http://www.emcdda.europa.eu/edr2014

http://globalpublicsquare.blogs.cnn.com/2014/05/06/time-to-rethink-the-war-on-drugs/

"Latkovskis skaidroja - jaunākie cilvēki, kas kādreiz lietoja Extasy, tagad pārgājuši uz jaunajām psihoaktīvajām vielām.

Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka to legālā tirdzniecība no Latvijas ir gandrīz izspiesta.

Kādreiz Extasy bija topa augšgalā.

Kopumā narkotisko vielu izņemšana pērn palielinājusies par 6,5%." - tvnet

Apkopjot viedokli par šīm rindām, kas principā atspoguļo vispārējo stāvokli gan psihoaktīvo substanču politikā, gan publiskās diskusijas līmeni:

https://www.youtube.com/watch?v=2GYO1xv5og8

Ziņoju: šeit ir open-access un var palasīt pētījumus par marihuānu.

Tvnet ziņo: Ārvalstīs medicīnisko marihuānu dos arī cietumniekiem. Aizmirsuši pielikt izsaukuma zīmi.

Rosina aizliegt jēdziena «legālās narkotikas» lietošanu.

Cigaretes un mazie cigāri - kaitīgāk par pīpi un cigāriem, un ievērojami kaitīgāk par elektroniskajām cigaretēm un 'tvaicētājiem'. http://www.karger.com/Article/FullText/360220

Veinberga arī piemet žagariņu. Raksts ar copy/paste tulkojumiem un bez atsaucēm.

Daži citāti domas plašuma ilustrācijai:

"indīgās substances ir pārāk jaunas (nesen sintezētas vielas) un tāpēc bīstamajos sarakstos vēl nav iekļautas. Tātad - nav aizliegtas."

"Tā saucamie kanabinoīdi ir laboratorijā radītas ķīmiskas vielas ar mērķi pārbaudīt cilvēka ķermeņa «signālsistēmas» funkcionēšanas principus, lai tos izmantotu sāpju remdināšanā."

"No Āzijas (tranzītā caur Krieviju) pie mums ieradies pat maigais mīļvārds «zālīte» nejēdzīgo narkotiku apzīmēšanai"

http://www.nytimes.com/roomfordebate/2014/03/17/lowering-the-deadly-cost-of-drug-abuse

Ir noticis tas, ko nevieni vecāki negrib piedzīvot. Varētu tikai cerēt, ka jaunieša nāve netiks izspriesta bezjēdzīgi, bet ierosinās nopietnas pārdomas un nepieciešamas pārmaiņas nākotnē. Tomēr vispirms ir nepieciešams saprast, ka problēma ir plašāka, nekā tikai dažu t.s. "legālo narkotiku" pieejamība un izplatība. Šis ir īss komentārs.

Jaunieši* lieto ne tikai spaisus, bet arī alkoholu, kas arī ir narkotiska un toksiska viela. Jaunieši tiek hospitalizēti alkohola lietošanas rezultātā, cieš autoavārijās un konfliktos, arī mirst no lietošanas (statistiku var sameklēt jebkurš, kam ir interese). Alkohols ir "legālā narkotika" un ir zināms, ka tas ir visnotaļ brīvi pieejams arī jauniešiem.

Paradoksāli, ka atsevišķas legālās narkotikas, piemēram, konkrētajā gadījumā "spaiss", kas pēc morfoloģijas atgādina marihuānu, t.i. smēķējams uz augiem balstīts produkts, ir daudzkārt bīstamākas par šobrīd nelegālajām narkotikām, tādām kā maģiskās sēnes, vai marihuāna. Narkotisko vielu bīstamības klasifikācija nav racionāla un balstīta zinātniskos pierādījumos, tā neatbilst fizioloģisku un sociālu lietošanas seku realitātei. Sekojoši, informatīvie un izglītojošie pasākumi balstās kļūdainā klasifikācijā, kas nozīmē to, ka lietotāju psiholoģija un paradumi, īpaši jauniešu, veidojas dezinformēti - dzirdētais disonē ar pieredzēto. Praktiski tas izpaužas tā, ka jaunietis, kas apgrūtinātos apstākļos ir pircis marihuānu un neko sliktu nav pieredzējis, izvēlas neapgrūtināti pirkt "spaisu". Runas par bīstamību tiek ignorētas, jo iepriekšējā pieredze, vienaudžu stāsti liecina par pretējo.

Tādas organizācijas kā "Stop drugs", diemžēl, šobrīd aizēno plašāku informatīvo kontekstu, kādā būtu iespējamas vēlamās izmaiņas. Izpratni par psihoaktīvu vielu bīstamību un atbilstoši cilvēku darbību kustina morāla un kultūrvēsturiska inerce, ko sistematizē administratīvais valts aparāts. Cilvēki domā, ka cīnoties pret to, kas ir izplatīta fenomena morāli nepieņemams aspekts, tiks panākts iecerētais sabiedriskais līdzsvars. Diemžēl, ar sajūtu un noteiktu izpratni par to, kas ir labi/slikti un pieņemami/nepieņemami, nepietiks. Vai "Stop drugs" ir iecerējuši patrulēt arī pirmajā septembrī un izlaidumos? Morāla paštaisnība un pašpietiekamība ir jāatsver ar zinātni. Tas ir vērā ņemami un zīmīgi, ka liels skaits cilvēku nemaz neuzskata, ka alkohols un tabaka ir spēcīgas narkotiskas (vai psihoaktīvas) vielas. Termins 'narkotikas' ir rezervēts "sliktajām" vielām.

Piebildīšu, ka ar šo komentāru es nepaužu viedokli, ka psihoaktīvu vielu lietošana būtu vēlama, vai, ka noteiktas vielas ir labākas, vai sliktākas. Noteiktu psihoaktīvu vielu lietošanai ir noteiktas sekas. Svarīgi ir šīs sekas saprast un iekļaut iespējami aptverošā un datiem atbilstošā struktūrā, uz kā balstīt sociāli un politiski atbildīgus spriedumus. Tad, iespējams, nevajadzēs morāli sašust (ja vispār, alkohola un tabakas gadījumā) uz traģēdijas fona, vai vismaz tas notiks retāk.

*līdz 19 g.v.

Diskusija - Psychedelic drugs: harmful or therapeutic?

"The initiative also aims to curb deaths and significant illnesses from noncommunicable diseases, particularly smoking. Mr. Summers identified tobacco-related sickness as one of the “lowest-hanging fruits,” fixable primarily through raising taxes on cigarettes, though avoiding taxing them too high and creating a black market." - Gates and Summers Push Global Health Drive as Moral Imperative

Kāpēc tāds pats arguments par (pret) melno tirgu nedarbojas ar šobrīd nelegālajām psihoaktīvajām vielām? Vai tāds melnais tirgus ir kaut kā izdevīgs globālās veselības uzstādījumam?

Tikmēr Skotijā policija izziņo par "bīstamu MDMA" melnajā tirgū.

Pagājušajā gadā Lielbritānijas Iekšlietu ministre paziņoja, ka tiks aizliegts 'khat' (qat;chat;mirra). Tas ir Catha edulis augs, ko šeit pārsvarā lieto etnisko minoritāšu kopienās no Kenijas, Somālijas, Jemenas un Etiopijas. Khat ir viegls stimulants, tas satur alkaloīdus, kas pēc struktūras ir līdzīgi amfetamīniem. Ar senu lietošans vēsturi reģionos, kur tas aug (Etiopijas un Kenijas augstienēs, arī Jemenā), augs kļuva populārs Eiropā līdz ar migrantu ierašanos. Pretēji dažu autoritāšu bažām, tas nav kļuvis populārs ārpus etniskajām grupām. Tiek uzskatīts, ka galvenokārt tas ir tāpēc, ka khat lietošanas metode ir 'nepievilcīga' - to ir ilgstoši jākošļā. Sabiedrībā, kurā ir samērā viegli pieejamas daudz potenciālākas vielas (alkohols, MDMA, amfetamīns utt.), ko ir krietni vieglāk administrēt, khat un tā radītais efekts nav 'konkurents'. Khat aizliegumiem ir sena vēsture, to ir centušās aizliegt koloniālās varas, pēckoloniālās varas; līdz pagājušajam gadam tas bija legāls Nīderlandē. Lielākajā daļā Rietumvalstu, tas ir nelegāls. Alkaloīdi katīns un katinons ir starptautiski kontrolētas vielas kopš 1971. gada.

Ir jāņem vērā, ka aizliegumi lietot khat ir ieviesti par spīti tam, ka nav zinātniski pamatotu pierādījumu tam, ka khat varētu izraisīt nopietnas sekas veselībai. Ir korelācijas un tās ir samērā vājas. Zinātnieki, galvenokārt, epidemiologi, psihiatri un antropologi, ir norādījuši uz nenoteiktu zinātnisko pamatojumu aizliegumiem, kā arī uz 'morālās panikas' pazīmēm politiskajās diskusijās. Šeit ir jāpiebilst, ka vairāki pētījumi 20.gs. pirmajā pusē, t.i. periodā, kad pieauga koloniālo varu interese par šo augu, kas tika publicēti tādos žurnālos kā Lancet, arī nav gluži objektīvi un satur morālus spriedumus, kas pēc zinātnes standartiem ir tālu no objektivitātes. Arī khat saistīšanai ar terorismu ir senāki pirmssākumi kā al-Shabab, augs tika minēts kā viens no Somālijas pilsoņu kara militāro grupējumu neatņemamiem atribūtiem.
Interesanti, ka šobrīd Lielbritānijā visredzamākā sabiedrības grupa, kas aicina ieviest khat aizliegumu, ir Somāliešu aktīvisti. Tāpēc khat lietošanu šeit gandrīz vai vienmēr identificē ar Somāliešiem, lai gan to lieto arī augtākminetās etniskās grupas. Aktīvisti, protams, runā par kopienu, t.i. vienskaitlī, kura vēlas, lai khat būtu aizliegts, lai gan tas nekad nav tik vienkārši.

Šeit var noskatīties nelielu video par khat, tā ražošanu, tirdzniecību un lietošanu. Khat Power.

"What allows newspapers to over-report, say, the deaths of young people taking MDMA and under-report aspirin overdoses, is the legal framework and government policy that has declared a range of substances, including MDMA, illegal. Governments have been concerned with the regulation of 'drugs', and the penalization of transgressions, for nearly a century. Reluctant at first, the authorities in the UK as elsewhere have now taken on the fight against the drug peril as one of the core functions of government. It is in the US, however, where these efforts have been called 'a war on drugs', and have initiated an expansion of the powers and the punitive apparatus of the state that is without parallel in the history of the modern democracies. In countries like China, Saudi Arabia, Singapore and Malaysia, where 'traffickers' are executed with a chilling regularity, the 'drug war' allows for government to signal their vision of what constitutes a proper society, to underscore what constitutes the authority and the function of the state, and how dissent is dealt with [...].
Many 'experts' close their eyes to the colossal collateral damage effected by 30 years of drug wars. Lives ruined by imprisonment, lives lost to the hangmen, and families devastated by the incarceration of the breadwinner are never factored into the tally. Yet we need to focus not only on the impact of drug production and use, but also on the role of policy and practice. All costs need to be listed for global analysis" - Klein A., Drugs and the World

Iecitēju kontekstā ar B.Obamas izteikumiem par marihuānu (uzzināju pie user dooora). Tā ir politiska pozīcija un skaidrs, ka ASV prezidenta viedoklis tiks ilgi apspriests un izmantots dažādu politisku mērķu sasniegšanai. Zīmīgi, ka New Yorker tekstā viņš neatbild uz jautājumu, vai marihuāna, viņaprāt, ir mazāk kaitīga par alkoholu. Tā nav kaitīgāka, viņš saka: "I don’t think it is more dangerous than alcohol." Bet daudzi mediji un sociālo tīklu lietotāji to interpretē kā salīdzinājumu 'par labu' marihuānai. Jebkurā gadījumā, par vielu tematiku mēs vēl dzirdēsim daudz.

Lasu apreibinošo vielu izplatīšanas un lietošanas vēsturi. Nereti var secināt, ka "nav nekā jauna šajā pasaulē". Lūk, piemēram, smēķēšanas aizliegumi nav nekas jauns. Gluži pretēji, kad tabaka strauji izplatījās Eiropā un Āzijā 17.gs., tās lietošana ikdienā un saistītie paradumi itin nemaz netika uzņemti viennozīmīgi labvēlīgi:

"English smokers risked the disapproval of James I, who declaimed against the Stygian weed. Monarchs of more absolute sway meted out cruel punishments. Russian smokers suffered beatings and exile; snuff-takers had their noses torn off. Chinese smokers had their heads impaled on pikes. Turkish smokers under the reign of Ahmed I endured pipe stems thrust through their noses; Murad IV ordered them tortured to death. Priests who indulged in tobacco during Mass - one vomited up the Sacrament after dipping snuff - were threatened with excomunication. Added to fines, floggings, mutilations, and threats of death and damnation was the everyday obloquy of those who did not indulge. Tobacco, as its critics tirelessly pointed out, fouled the breath, stained the teeth, soiled the clothing, and brought forth streams of snot and spittle. Smoking also entailed the risk of fire, a mortal danger in a world of combustible dwellings." - Courthwright D., Forces of Habit.

Šķiet, ka 17.gs. iebildumi galvenokārt būs bijuši estētiski un saistīti ar ugunsdrošību. Interesanti, ka vienlaicīgi ar oficiālu nosodījumu, tabaka ļoti interesēja medicīnas profesijas pārstāvjus, kurus arī uztrauca tās nepārdomāts lietojums ikdienā. Šeit atkal var pieminēt, ka spriedze starp oficiāliem apreibinoso vielu lietojuma, izplatīšanas un ražošanas aizliegumiem un medicīnas interesēm pastāv arī šodien - ir apgrūtinati pētījumi, kas potenciāli var rezultēties efektīvākās ārstēšanas metodēs, pielietojot vielas, kas šobrīd ir aizliegtas.
Tiek uzskatīts, ka 18.gs. smēķēšana Eiropā mazinājusies, bet to atsver šņaucamās tabakas popularitātes pieaugums šajā periodā. Savukārt 19.gs. smēķēšana atkal kļūst plaši izplatīta, populāra un varētu teikt, modīga, kas turpinās arī 20.gs., līdz atkal esam nonākuši pie apjausmas, cik tas viss ir slikti. Loks noslēdzies.