Teikšu dzejā - ēdu rīta oliņu, šķirstu elektro dzelteno un saņemu boliņu. Policija sašutusi par linčotājiem, kuri nodedzināja auto. Ok, msjē Policija, kam gan negadās sašust: "Tā vietā, lai atturētu paziņas no nozieguma izdarīšanas un meklētu ugunsdzēšamos aparātus, apkārtējie velk ārā tālruņus un «varonīgi» filmē notiekošo." Es tikai atminos, ka nesen Policija gandrīz vai uzskatāmi tīksminājās par jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietu dedzināšanu un pilsonisko iniciatīvu. Tāda, lūk, morālā ekonomija.

Ir noticis tas, ko nevieni vecāki negrib piedzīvot. Varētu tikai cerēt, ka jaunieša nāve netiks izspriesta bezjēdzīgi, bet ierosinās nopietnas pārdomas un nepieciešamas pārmaiņas nākotnē. Tomēr vispirms ir nepieciešams saprast, ka problēma ir plašāka, nekā tikai dažu t.s. "legālo narkotiku" pieejamība un izplatība. Šis ir īss komentārs.

Jaunieši* lieto ne tikai spaisus, bet arī alkoholu, kas arī ir narkotiska un toksiska viela. Jaunieši tiek hospitalizēti alkohola lietošanas rezultātā, cieš autoavārijās un konfliktos, arī mirst no lietošanas (statistiku var sameklēt jebkurš, kam ir interese). Alkohols ir "legālā narkotika" un ir zināms, ka tas ir visnotaļ brīvi pieejams arī jauniešiem.

Paradoksāli, ka atsevišķas legālās narkotikas, piemēram, konkrētajā gadījumā "spaiss", kas pēc morfoloģijas atgādina marihuānu, t.i. smēķējams uz augiem balstīts produkts, ir daudzkārt bīstamākas par šobrīd nelegālajām narkotikām, tādām kā maģiskās sēnes, vai marihuāna. Narkotisko vielu bīstamības klasifikācija nav racionāla un balstīta zinātniskos pierādījumos, tā neatbilst fizioloģisku un sociālu lietošanas seku realitātei. Sekojoši, informatīvie un izglītojošie pasākumi balstās kļūdainā klasifikācijā, kas nozīmē to, ka lietotāju psiholoģija un paradumi, īpaši jauniešu, veidojas dezinformēti - dzirdētais disonē ar pieredzēto. Praktiski tas izpaužas tā, ka jaunietis, kas apgrūtinātos apstākļos ir pircis marihuānu un neko sliktu nav pieredzējis, izvēlas neapgrūtināti pirkt "spaisu". Runas par bīstamību tiek ignorētas, jo iepriekšējā pieredze, vienaudžu stāsti liecina par pretējo.

Tādas organizācijas kā "Stop drugs", diemžēl, šobrīd aizēno plašāku informatīvo kontekstu, kādā būtu iespējamas vēlamās izmaiņas. Izpratni par psihoaktīvu vielu bīstamību un atbilstoši cilvēku darbību kustina morāla un kultūrvēsturiska inerce, ko sistematizē administratīvais valts aparāts. Cilvēki domā, ka cīnoties pret to, kas ir izplatīta fenomena morāli nepieņemams aspekts, tiks panākts iecerētais sabiedriskais līdzsvars. Diemžēl, ar sajūtu un noteiktu izpratni par to, kas ir labi/slikti un pieņemami/nepieņemami, nepietiks. Vai "Stop drugs" ir iecerējuši patrulēt arī pirmajā septembrī un izlaidumos? Morāla paštaisnība un pašpietiekamība ir jāatsver ar zinātni. Tas ir vērā ņemami un zīmīgi, ka liels skaits cilvēku nemaz neuzskata, ka alkohols un tabaka ir spēcīgas narkotiskas (vai psihoaktīvas) vielas. Termins 'narkotikas' ir rezervēts "sliktajām" vielām.

Piebildīšu, ka ar šo komentāru es nepaužu viedokli, ka psihoaktīvu vielu lietošana būtu vēlama, vai, ka noteiktas vielas ir labākas, vai sliktākas. Noteiktu psihoaktīvu vielu lietošanai ir noteiktas sekas. Svarīgi ir šīs sekas saprast un iekļaut iespējami aptverošā un datiem atbilstošā struktūrā, uz kā balstīt sociāli un politiski atbildīgus spriedumus. Tad, iespējams, nevajadzēs morāli sašust (ja vispār, alkohola un tabakas gadījumā) uz traģēdijas fona, vai vismaz tas notiks retāk.

*līdz 19 g.v.

"The initiative also aims to curb deaths and significant illnesses from noncommunicable diseases, particularly smoking. Mr. Summers identified tobacco-related sickness as one of the “lowest-hanging fruits,” fixable primarily through raising taxes on cigarettes, though avoiding taxing them too high and creating a black market." - Gates and Summers Push Global Health Drive as Moral Imperative

Kāpēc tāds pats arguments par (pret) melno tirgu nedarbojas ar šobrīd nelegālajām psihoaktīvajām vielām? Vai tāds melnais tirgus ir kaut kā izdevīgs globālās veselības uzstādījumam?

Tikmēr Skotijā policija izziņo par "bīstamu MDMA" melnajā tirgū.

"If “mass killings of its own people” constitutes a “crime against humanity” and “mass” in Syria means over a thousand people killed, surely the killing of over a thousand in Egypt must also constitute a serious crime against humanity! But that kind of rational calculation could only occur if there were one ethical standard for all states and an equal value placed on human life."

"Politics is defined in moral terms: it consists of a new war of an axis of good against an axis of evil. By an astonishing paradox, at the very moment when some countries are throwing themselves into a moral crusade against their demonized enemies and appropriating the vocabulary and symbolism of humanitarianism, nongovernmental organizations are distancing themselves while nevertheless casting their discourse in the same rhetorical mold. This remarkable mimetism — which operates in both directions — should nevertheless not lead one into a form of relativism that would set warmongers and humanitarians on the same level. The fact that the rhetoric is reproduced does not mean that the politics are equivalent. While it may be fallacious to reduce the war makers to a consistently barbaric “necropolitics” and humanitarians to a purely altruistic “biopolitics,” it is much more interesting to compare them in terms of the politics of life they effectively engender [...] Thus, within the humanitarian arena itself hierarchies of humanity are passively established but rarely identified for what they are — politics of life that at moments of crisis, result in the formation of two groups, those whose status protects their sacred character and those whom the institutions may sacrifice against their will." - Didier Fassin, Humanitarianism as a Politics of Life

(+)

"The moral profit of the qualification 'humanitarian' is such that it may be used extensively and sometimes cynically to justify any sort of action, including paradoxically the use of the armed force. Who could be against the noble goal of saving lives? As political scientist and former UN consultant Thomas Weiss affirms, "humanity and the sanctity of life is the only genuine first order principle of intervention. The protection of the right to life, broadly interpreted, belongs to the category of obligations who's respect is in the interest of all states. Others, including the sacred trio of neutrality, impartiality and consent, as well as legalistic interpretations of the desirability about UN approval are second order principles." Following this line it is easy to see how the international order can be shaken by interruption of humanitarian reason as a supreme argument. The representation of the world that logically derives from this affirmation relies on the tripartite division between those who take lives, those whose lives are endangered and those who save lives. The military, the victims and the humanitarians."

Didier Fassin - Critique of Humanitarian Reason