Ū, littel frogī
Zinkā bija Mūlenrūžā tāda smuka ainiņa, kur Makgregors ar to Kidmenu bija izveduši pastaigā to šķērmo augstdzimteni, Kidmenas, nuto, precinieku, jakobe, untas Makgregors tur ar to Kidmenu viskādīgi kaitējās pa pļavu iedami, a tas duriks lēkāja pa puduriem, tādu pastulbu seju  un ik pa brīdim iespiedzās :"ū, luk, littel froggī" vai kaukā tamlīdzīgi. Nulūk, man ar nupat tā bija,  gāju pīpēt, tagad tur tā smuki var līgoties, acīm ciet, saule seju silda untā, vispār zajebisj, cīga pati tur pirkstos nokūp un tu tik līgojies tā, un seja silst un zajebisj, ja, to es laikam jau teicu, nulūk, eju pīpēt, skatos pa zemi un taisni iespiedzos sajūsmā un balsī- Ū, bizbizmārīte! Tupjos gar zemi, mēteļmala peļķē iekšā, pabakstu ar pirksu. Nekā, beigta, laikam pērnā, betnu nekas, tāpat forši.