Trahs?
Uz dienestiem šodien labāk nepaļauties, to es kā pieturā stāvējusi saku, jo desmit minūtes vēŗoju kā avārijas dienesta auto ar migalkām nēsājas un slīd, vasaras riepās, čoļi? Vēl, nezinu vai tas tiešām aiz tām magnētvētrām vai kā, bet cilvēki ar uzvedas kaukā savādi. Piemēram, autobusā, ieleca cilvēks. Tā, ka v nature, -ieleca, nobļāvās "OP!" pa visu salõnu, visus sabiedēja un nostājās trešā pozīcijā, baletnieks laikam. Es, protams, ieņirdzos,vairāk gan tā blakusstāvētāja fizjonõmijas dēļ, nu, diezkas nav, ka tev pavisam negaidīti uzlec virsū bezmazām un vēl arī -OP ausī iekliedz, un to laikam nevaidzēj darīt, nu, smieties, jo nosēdies man pretim lecējs, uzķēris, tātat, pateicīgu auditõriju, dikti manierīgi kā tāds bīns nospieda STOP pogu un šķelmīgi gaidīja reakcijas, bet tad, tās īsti nesagaidījis, ķimerēja no stangas nost (nu, tur, augšā,pie kā gari cilvēki turas, kamēr brauc)reklāmiņu, ko rezultātā iesvieda izbrīnītam blakussēdētājam klēpī. Pie stokmaņa viņš izleca. Ardievas nepamāja.
Savukārt, uz ģertrūdes ielas, man uzbruka hokeists, bez slidām gan, toties ar hokejkātu un šariku, raidīdams, tātat, to šariku man zābakos, nokliegdams "Jess" un mednieka apmierinājumā aiztraukdams tālāk. Viens pats tāds, bez smejošiem draudziņiem, bez kā. Ar nepacietību gaidu, ko šodiena vēl nesīs.