wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-06-02 22:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:uzzīmēsi man jēriņu?
Mūzika:Bon Jovi "Cama de Rosas"
Entry tags:lasām

Šodien ir brīvdiena. Ar visām četrām. Sākot ar rītu un nelīšanu ārā no gultas. Un tad gulšņāšanas dīvānā pie televīzora. To briesmoni kādu pusotru mēnesi noteikti lietojusi nebiju. Bet šodien tas bija sajūtu jautājums. Vienkārši iecelt kājas dīvānā un pašai ielaisties spilvenos. Un veltīt laiku kādai nebūtiskai filmai (šai gadījumā tas bij "Gredzenu pavēlnieks").
/kārtējā zemene/
Vakars pilsdrupās ar "Mazo princi". Šoreiz kaut kā pavisam savādāk kā citas reizes tā grāmata lasījās. Pavisam citādi. Varbūt tādēļ, ka negribēju iet un vienatnē lasīt, bet visi, kam jautāju, bija kur aizņemti. Un tā nu es apbruņojos ar tumšām saules brillēm un gāju tieši pret sauli.

"-Kādu dienu es redzēju sauli rietam četrdesmit trīs reizes!
Brīdi vēlāk tu piebildi:
-Vai zini... kad ir tik skumji, tad patīk saulrieti...
-Tātad tanī dienā, kad redzēji četrdesmit trīs saulrietus, tu biji ļoti noskumis?
Mazais princis neatbildēja."

Es arī šodien vēroju saulrietu.

Blakus uz galda vīst noplūkta tējas roze. Puķes visskaistāk smaržo, kad mirst. Kad vairs nav, ko zaudēt, var atdot sevi visu.

"Lai Jums simts bērnu un visi skaisti un laimīgi!" Vēlējums no kāda iereibuša kunga, kam parādīju ceļu uz pieturu.

Liekas, vēl kaut kas no šīsdienas sajūtām nav uzrakstīts, tikai nezinu, kas. Bet saule ri(e)tēja skaisti.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]verners
2007-06-02 23:32 (saite)
Viena diena, bet tomēr brīva lai atpūstos, sakopotu domas un noskaņojumu, spēkus lai vēlāk ar augstāku darba ražīgumu turpinātu strādāt, studēt,dzīvot.
Tāds īss mirklis dažkārt ir ļoti noderīgs un spēj sagatavot, sakopot spēkus vēl straujākiem notikumiem, darbiem. Nevar tak visu laiku atrasties "frontē." Tas nogurdina un nomāc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-06-02 23:41 (saite)
Šodien tika izbaudītas kursu beigas. Pirmā brīvā sestdiena sākot no janvāra.
Tikai, pēc tam, pēc tam bez tās sajūtas kaut kā pietrūkst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-02 23:49 (saite)
Jauno literātu studijas arī beigušās?
Vasarā jau ir tā sajūta, ka bezdarbībā esi. Kaut kā mazliet pietrūkst un grūtāk pierast sākumā.Tā pat kā septembra sākumā kad sākas skola vai studijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-06-02 23:52 (saite)
Līdz septembrim brīvlaiks arī tur.
Vasarā zobratiņi pieraduši pie griešanās un nevar vairs apstāties, kad iestājas tukšgaita. Bet rudenī atkal sākt griesties... iekļauties virpulī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-02 23:58 (saite)
Tad jau vairāk laika paliks sev, literatūrai un pārdomām, citiem darbiem,atpūtai.
Kā nu kurš to vasaru pavada. Man gan liekas, ka tās vasaras aizskrien tik ātri, ka nespēj izjust visu tās krāšņumu, kā jau ir pienācis augusts un vēsāki vakari paliek. Laiks skrien tik ātri. Un vēlāk, vasaras arī nebūs vairs tik brīvas kā agrāk, kā tagad. Varbūt vēlāk varēšu atcerēties šo laiku kā vienu no labākajiem, jo tad nevajadzēja ne par ko rūpēties, uztraukties un domāt. Tu zināji, ka viss tev jau ir pasniegts, neko daudz tev nevajadzēja.Tikai vai tad mēs to novērtējam? Nē, tiecamies vēl ātrak palikt vecāki, pieaugušaki un nopietnāki. Bet tagad atceroties visu es vēlētos vēl iejusties uz mirkli tajā laikā. Atcerēties, izdzīvot vēlreiz to skaistumu, bezrūpību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-06-03 00:03 (saite)
Laiks vispār pazūd. Pēdējā laikā pat sametas baisi, par to, cik ātri viss mainās un paiet. Un nekad vairs nebūs, kā bija.
Atceros, kā mazotnē domāju, cik liela būšu, kad izaugšu kā tagad un ko tad es darīšu... bet sajūtas ir citas. Un tā laika sapņi liekas nebūtiski.
Arlabunakti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-03 00:10 (saite)
Viss plūst un mainās. Tik neapstādināmi un steidzīgi.
Tad jau ir tie sapņi un nodomi. Tikai tagad gan nevaru atcerēties, kādu es sevi biju iedomājies šai vecumā. Agrāk viss izskatījās mazliet savādāk,varbūt arī mazliet skaistāk un jaukāk, naivāk.Bet tagad tas viss laiks man liekas mazliet labāks un tīrāks.
Es gan neesmu aizmirsis pāris tā laika sapņus. Varbūt tos vēlāk īstenojot varēs iegūt nelielu gadarījumu un sirdsmieru, lai gan tie ir tik banāli, vienkārši, bērnišķīgi arī tomēr.

Arlabunakti!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nesshux
2007-06-03 00:06 (saite)
kļūda.
Savos 18 es sapratu, ka man patīk būt bērnam. Vairs nekādas augšanas steigas...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-03 00:14 (saite)
Tu saki, ka tev patīk būt bērnam?
Bet vai tad šai skarbajā un neželīgajā dzīvē ir iespēja tādam būt, domāt, just un rīkoties neizjūtot kritiku un centienus tevi pārmācīt un sāpināt no citu puses?

Apkārt esošais, notiekošais tomēr liedz atgriezties tajā laikā. Un nevar jau atgriezt laiku atpakaļ vairs. Nevar iekāpt divreiz vienā un tajā paša upes ūdenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nesshux
2007-06-03 00:19 (saite)
Protams, ka ir iespēja! Varbūt ne vienmēr un ne tik daudz, kā gribētos, bet neviens neliedz zīmēt puķītes atvasinājumu vietā vai protestā staigāt basām kājām.
Bet tad, kad Tevi okupē kāda maza 4-6 gadus veca dvēselīte, visām bērnu tieksmēm tiek dota zaļā gaisma.
Kāpēc iet pa ietvi, ja var iet pa apmali?

Varbūt arī nevajag atgriezt. To var piedzīvot no jauna. Ar citu skatu, citu domu, bet piedzīvot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-03 00:33 (saite)
Sīkumi, bet tomēr patīkami sīkumi. Tādi kā nelielas atmiņas, nianses kas palikušas no agrākā laika.
Es gan vairs nespēju tā atgriezties bērnībā. Ja nu vienīgi, kad neviena netraucēts vienatnē atceros un pie sevis pajokojos.Sīkus, neievērojamus niekus atceroties, uztaisot. Piemēram no klades izrautas, rūtainas lapas uztaisīt "formulu", tā atceroties sākumskolas laiku kad spēlējāmies ar tām.

Bet tomēr apkārt esošā pasaule,, sabiedrība un uzskati neļauj pārāk auzrauties ar bērnišķīgu uzvedību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nesshux
2007-06-03 00:43 (saite)
Pārāk ir domāts tiem, kas vēl ir pareizajā vecumā, un tas ir tik sasodīti īss laiks! Jā, pasaule nepieļauj bērnības eksistenci, tā ir trakoti aizspriedumaina un materializēta. Bet ikvienam ir atslēdziņa uz to skaisto, daudzi tikai negrib/nespēj/neuzskata par vajadzīgu to izmantot.
Es arī neiemācītos spēt, ja tuvumā nebūtu mazās māsīcas ar to lielo aizrautību un entuziasmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-03 00:55 (saite)
Viss vairāk vai mazak ir atkarīgs no mums pašiem. Vai vēlamies kādreiz būt atklāti pret sevi un kaut vai mazliet izjust agrāko. Ir cilvēki, kas spēj pārkāpt aizspriedumiem un rīkoties tā, kā viņiem ir patīkami, nedomājot par to, kā domās citi. Dažkārt tā ir tiešām laba rīcība, bet tikai dažkārt.

Līdzīga situācija. Spēlojoties, sarunājoties ar maziem bērniem kaut kas atgriežas no tā laika, varbūt pielīp tas bērnīšķīgums. Tad var kopā ar viņiem celt smilšu pilis, pūst ziepju burbuļu un spēlēties ar mašīnītēm. Tad tas ir tik viegli un patīkami, ka pats aizraujies vairāk par pašiem bērniem. Tas ir tiešām tik uzjautrinoši, dažkārt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nesshux
2007-06-03 01:04 (saite)
Ar ko gan atšķiras maza puisēna sajūsma par rotaļu auto no vīrieša spīdošā acu skata, uzlūkojot jauno riteņoto draugu?
Un lelles jaunais tērps no tikko nopirktās balles kleitas?
Izjūtas jau nezūd, tikai transformējas drusciņ pieņemamākā formā.

Viedokļi ir tik dažādi, ka neredzu, kāpēc aizspriedumu pārvarēšanai jābūt dažkārt. Jā, es nespēju fanot par "māju" spēlēšanu, bet negrasos atteikties no grāmatu krāsošanas vai multenēm, un mīļzvēriņa, ko ņemt gultā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?