wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-06-02 22:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:uzzīmēsi man jēriņu?
Mūzika:Bon Jovi "Cama de Rosas"
Entry tags:lasām

Šodien ir brīvdiena. Ar visām četrām. Sākot ar rītu un nelīšanu ārā no gultas. Un tad gulšņāšanas dīvānā pie televīzora. To briesmoni kādu pusotru mēnesi noteikti lietojusi nebiju. Bet šodien tas bija sajūtu jautājums. Vienkārši iecelt kājas dīvānā un pašai ielaisties spilvenos. Un veltīt laiku kādai nebūtiskai filmai (šai gadījumā tas bij "Gredzenu pavēlnieks").
/kārtējā zemene/
Vakars pilsdrupās ar "Mazo princi". Šoreiz kaut kā pavisam savādāk kā citas reizes tā grāmata lasījās. Pavisam citādi. Varbūt tādēļ, ka negribēju iet un vienatnē lasīt, bet visi, kam jautāju, bija kur aizņemti. Un tā nu es apbruņojos ar tumšām saules brillēm un gāju tieši pret sauli.

"-Kādu dienu es redzēju sauli rietam četrdesmit trīs reizes!
Brīdi vēlāk tu piebildi:
-Vai zini... kad ir tik skumji, tad patīk saulrieti...
-Tātad tanī dienā, kad redzēji četrdesmit trīs saulrietus, tu biji ļoti noskumis?
Mazais princis neatbildēja."

Es arī šodien vēroju saulrietu.

Blakus uz galda vīst noplūkta tējas roze. Puķes visskaistāk smaržo, kad mirst. Kad vairs nav, ko zaudēt, var atdot sevi visu.

"Lai Jums simts bērnu un visi skaisti un laimīgi!" Vēlējums no kāda iereibuša kunga, kam parādīju ceļu uz pieturu.

Liekas, vēl kaut kas no šīsdienas sajūtām nav uzrakstīts, tikai nezinu, kas. Bet saule ri(e)tēja skaisti.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]verners
2007-06-03 00:33 (saite)
Sīkumi, bet tomēr patīkami sīkumi. Tādi kā nelielas atmiņas, nianses kas palikušas no agrākā laika.
Es gan vairs nespēju tā atgriezties bērnībā. Ja nu vienīgi, kad neviena netraucēts vienatnē atceros un pie sevis pajokojos.Sīkus, neievērojamus niekus atceroties, uztaisot. Piemēram no klades izrautas, rūtainas lapas uztaisīt "formulu", tā atceroties sākumskolas laiku kad spēlējāmies ar tām.

Bet tomēr apkārt esošā pasaule,, sabiedrība un uzskati neļauj pārāk auzrauties ar bērnišķīgu uzvedību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nesshux
2007-06-03 00:43 (saite)
Pārāk ir domāts tiem, kas vēl ir pareizajā vecumā, un tas ir tik sasodīti īss laiks! Jā, pasaule nepieļauj bērnības eksistenci, tā ir trakoti aizspriedumaina un materializēta. Bet ikvienam ir atslēdziņa uz to skaisto, daudzi tikai negrib/nespēj/neuzskata par vajadzīgu to izmantot.
Es arī neiemācītos spēt, ja tuvumā nebūtu mazās māsīcas ar to lielo aizrautību un entuziasmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-03 00:55 (saite)
Viss vairāk vai mazak ir atkarīgs no mums pašiem. Vai vēlamies kādreiz būt atklāti pret sevi un kaut vai mazliet izjust agrāko. Ir cilvēki, kas spēj pārkāpt aizspriedumiem un rīkoties tā, kā viņiem ir patīkami, nedomājot par to, kā domās citi. Dažkārt tā ir tiešām laba rīcība, bet tikai dažkārt.

Līdzīga situācija. Spēlojoties, sarunājoties ar maziem bērniem kaut kas atgriežas no tā laika, varbūt pielīp tas bērnīšķīgums. Tad var kopā ar viņiem celt smilšu pilis, pūst ziepju burbuļu un spēlēties ar mašīnītēm. Tad tas ir tik viegli un patīkami, ka pats aizraujies vairāk par pašiem bērniem. Tas ir tiešām tik uzjautrinoši, dažkārt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nesshux
2007-06-03 01:04 (saite)
Ar ko gan atšķiras maza puisēna sajūsma par rotaļu auto no vīrieša spīdošā acu skata, uzlūkojot jauno riteņoto draugu?
Un lelles jaunais tērps no tikko nopirktās balles kleitas?
Izjūtas jau nezūd, tikai transformējas drusciņ pieņemamākā formā.

Viedokļi ir tik dažādi, ka neredzu, kāpēc aizspriedumu pārvarēšanai jābūt dažkārt. Jā, es nespēju fanot par "māju" spēlēšanu, bet negrasos atteikties no grāmatu krāsošanas vai multenēm, un mīļzvēriņa, ko ņemt gultā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?