Viss plūst un mainās. Tik neapstādināmi un steidzīgi.
Tad jau ir tie sapņi un nodomi. Tikai tagad gan nevaru atcerēties, kādu es sevi biju iedomājies šai vecumā. Agrāk viss izskatījās mazliet savādāk,varbūt arī mazliet skaistāk un jaukāk, naivāk.Bet tagad tas viss laiks man liekas mazliet labāks un tīrāks.
Es gan neesmu aizmirsis pāris tā laika sapņus. Varbūt tos vēlāk īstenojot varēs iegūt nelielu gadarījumu un sirdsmieru, lai gan tie ir tik banāli, vienkārši, bērnišķīgi arī tomēr.

Arlabunakti!