wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-06-02 22:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:uzzīmēsi man jēriņu?
Mūzika:Bon Jovi "Cama de Rosas"
Entry tags:lasām

Šodien ir brīvdiena. Ar visām četrām. Sākot ar rītu un nelīšanu ārā no gultas. Un tad gulšņāšanas dīvānā pie televīzora. To briesmoni kādu pusotru mēnesi noteikti lietojusi nebiju. Bet šodien tas bija sajūtu jautājums. Vienkārši iecelt kājas dīvānā un pašai ielaisties spilvenos. Un veltīt laiku kādai nebūtiskai filmai (šai gadījumā tas bij "Gredzenu pavēlnieks").
/kārtējā zemene/
Vakars pilsdrupās ar "Mazo princi". Šoreiz kaut kā pavisam savādāk kā citas reizes tā grāmata lasījās. Pavisam citādi. Varbūt tādēļ, ka negribēju iet un vienatnē lasīt, bet visi, kam jautāju, bija kur aizņemti. Un tā nu es apbruņojos ar tumšām saules brillēm un gāju tieši pret sauli.

"-Kādu dienu es redzēju sauli rietam četrdesmit trīs reizes!
Brīdi vēlāk tu piebildi:
-Vai zini... kad ir tik skumji, tad patīk saulrieti...
-Tātad tanī dienā, kad redzēji četrdesmit trīs saulrietus, tu biji ļoti noskumis?
Mazais princis neatbildēja."

Es arī šodien vēroju saulrietu.

Blakus uz galda vīst noplūkta tējas roze. Puķes visskaistāk smaržo, kad mirst. Kad vairs nav, ko zaudēt, var atdot sevi visu.

"Lai Jums simts bērnu un visi skaisti un laimīgi!" Vēlējums no kāda iereibuša kunga, kam parādīju ceļu uz pieturu.

Liekas, vēl kaut kas no šīsdienas sajūtām nav uzrakstīts, tikai nezinu, kas. Bet saule ri(e)tēja skaisti.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fermenta
2007-06-03 00:03 (saite)
Laiks vispār pazūd. Pēdējā laikā pat sametas baisi, par to, cik ātri viss mainās un paiet. Un nekad vairs nebūs, kā bija.
Atceros, kā mazotnē domāju, cik liela būšu, kad izaugšu kā tagad un ko tad es darīšu... bet sajūtas ir citas. Un tā laika sapņi liekas nebūtiski.
Arlabunakti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-06-03 00:10 (saite)
Viss plūst un mainās. Tik neapstādināmi un steidzīgi.
Tad jau ir tie sapņi un nodomi. Tikai tagad gan nevaru atcerēties, kādu es sevi biju iedomājies šai vecumā. Agrāk viss izskatījās mazliet savādāk,varbūt arī mazliet skaistāk un jaukāk, naivāk.Bet tagad tas viss laiks man liekas mazliet labāks un tīrāks.
Es gan neesmu aizmirsis pāris tā laika sapņus. Varbūt tos vēlāk īstenojot varēs iegūt nelielu gadarījumu un sirdsmieru, lai gan tie ir tik banāli, vienkārši, bērnišķīgi arī tomēr.

Arlabunakti!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?